Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Vāciešiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, no 1.novembra vairs netiks maksātas algas kompensācijas par karantīnā pavadīto laiku, trešdien pavēstīja veselības ministrs Jenss Špāns.

Valdība šobrīd maksā kompensācijas vāciešiem, kuriem pēc kontakta ar inficētu personu vai atgriešanās no augsta riska valsts jāievēro vismaz piecu dienu karantīna.

Tomēr šī pieeja tiks izbeigta 1.novembrī, sacīja Špāns pēc tikšanās ar 16 federālo zemju veselības ministriem, informējot par valdības jaunākajām iniciatīvām, kas tiek īstenotas centienos panākt, ka vakcinējas vairāk vāciešu.

Izšķiršanās par vakcinēšanos arī turpmāk būs "personīgs lēmums", tomēr līdz ar to ir "jāuzņemas atbildība par finansiālām konsekvencēm".

"Daži cilvēki teiks, ka tas nozīmē spiedienu uz nevakcinētajiem. Es uzskatu, ka mums uz to ir jāraugās no citas puses - tas arī ir jautājums par godīgumu," skaidroja ministrs.

Lai gan Lietuvas valdība saistībā ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos nākamnedēļ plāno spriest par iespējamu karantīnas ieviešanu, tā tomēr centīsies iztikt bez jauniem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ceturtdien paziņojusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Sarunājoties ar žurnālistiem Seimā, viņa vēlreiz skaidrojusi, ka karantīnas režīms tiktu ieviests tikai tādēļ, lai iegūtu juridisku pamatojumu noteikt sejas masku valkāšanu iekštelpās par obligātu prasību, kamēr pašlaik tai ir tikai ieteikuma raksturs.

"Redzu, ka vārds "karantīna" pēc trešdien notikušās valdības apspriedes ieņēmis galveno vietu ziņu virsrakstos, tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka faktiski šā režīma būtība slēpjas vispārējā masku valkāšanā - tas jau būtu cits režīms, un tas ir juridisks jautājums. (..) Par darbības ierobežošanu tika runāts, taču valdība neuzskatīja par nepieciešamu piedāvāt šādu risinājumu," izteikusies premjere.

Kā ziņots, trešdienas apspriedē visi ministri bija vienisprātis attiecībā uz nepieciešamību atgriezties pie obligātas masku valkāšanas, bet Lietuvas varas institūcijas vēl lemj, vai šai nolūkā valstī jāievieš karantīna, vai arī pietiks ar ārkārtējo stāvokli, kas ir spēkā jau pašlaik.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Lietuvas valdība trešdien pagarināja valstī Covid-19 dēļ noteikto karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnija beigām, taču nolēma mīkstināt ierobežojumus.

Karantīna pagarināta līdz 30.jūnijam.

Ierobežojumu atvieglojumi stāsies spēkā 1.jūnijā.

Pašlaik restorānu, kafejnīcu un bāru āra terases jāslēdz plkst. 22, bet nākammēnes tās drīkstēs strādāt līdz plkst.24. Būs atļauts arī apkalpot iekštelpās tos klientus, kuriem ir "iespēju pases". Tādas Lietuvā tiek izmantotas kopš šīs nedēļas, un tās apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs koronavīrusa testa rezultāts.

Naktsklubiem, kas slēgti kopš novembra, būs atļauts strādāt no plkst. 7 līdz 24, taču arī tos drīkstēs apmeklēt tikai tie, kuriem ir "iespēju pases".

Tiks samazināti ierobežojumi publiskiem pasākumiem. Brīvdabas pasākumos drīkstēs piedalīties neierobežots cilvēku skaits, bet pasākumos iekštelpās - 250 cilvēki. Taču, ja organizatori pasākumos telpās ielaidīs tikai tos, kuriem ir iespēju pases, tad tos drīkstēs apmeklēt līdz 2000 cilvēkiem.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc ASV patērētāju pārliecības samazināšanās, bet Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga un naftas cenas pasaulē palielinājās, Ķīnai mīkstinot savu Covid-19 ierobežošanas politiku.

Ķīna otrdien par pusi samazināja obligāto Covid-19 karantīnas laiku ieceļotājiem. Obligātās karantīnas laiks ieceļotājiem samazināts no aptuveni 21 dienas karantīnā un pašizolācijā līdz septiņām dienām karantīnā un pēc tam trīs dienām pašizolācijā.

Pekinā un Šanhajā otrdien netika neģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, un tas vedināja pieņemt, ka šīs pilsētas ir lielākoties ierobežojušas koronavīrusa uzliesmojumus.

"Izskatās, ka kovidkrīze Ķīnā ātri atkāpjas," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

Tirgu dalībnieki arī ieklausījās Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņotajā, ka ECB darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī".

Miljoniem Sidnejas iedzīvotāju svētdien sākusies divu nedēļu karantīna, Austrālijai ieviešot jaunus ierobežojumus, lai apturētu koronavīrusa Indijas jeb delta varianta izplatīšanos.

Sestdienas vakarā rīkojums uzturēties mājās pilsētas centra rajonu iedzīvotājiem tika attiecināts uz visu pilsētu un tuvējiem piekrastes un kalnu reģioniem, slēgti restorāni, bāri un kafejnīcas.

Lai arī Sidnejas centrs ir faktiski tukšs, liels skaits sērfotāju un peldētāju pulcējušies Sidnejas Bondi pludmalē, jo sportošana ārā joprojām ir atļauta.

Austrālijas ziemeļu pilsēta Dārvina arī svētdien noteikusi 48 stundu karantīnu, reģistrējot vairākus inficēšanās gadījumus, kas saistīti ar uzliesmojumu nomaļā zeltraktuvē.

Austrālijā reģistrēti vairāk nekā 110 koronavīrusa gadījumi kopš jūnija vidū inficēšanās ar Indijas paveidu tika apstiprināta starptautisko avioreisu apkalpes šoferim.

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Lielbritānija ir noteikusi, ka ieceļotājiem no vairāk nekā 30 valstīm būs jāpavada 10 dienas Covid-19 karantīnā viesnīcās stingrā uzraudzībā, un šis lēmums stāsies spēkā 15.februārī.

Šīs karantīnas mērķis ir novērst jaunā koronavīrusa jaunu paveidu izplatīšanos, piektdienas rītā pavēstīja Veselības ministrija, paziņojot par šo lēmumu.

Obligātā karantīna viesnīcās būs jāpavada ieceļotājiem no Portugāles, visām Dienvidamerikas un Āfrikas dienviddaļas valstīm, un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Tas attiecas galvenokārt uz britu ceļotājiem, kas no šīm valstīm atgriežas dzimtenē. Ieceļošana no šīm valstīm jau ir aizliegta tiem, kas nedzīvo Lielbritānijā.

Ieceļotājiem no citām valstīm tāpat kā līdz šim būs jāpavada 10 dienas privātā izolācijā.

Premjerministrs Boriss Džonsons jau pirms kāda laika bija pieļāvis šādas karantīnas ieviešanu, bet nebija minējis konkrētu datumu, kad tas notiks.

Francija no pirmdienas mīkstinās Covid-19 dēļ ieviestos izolācijas noteikumus, lai mazinātu to ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, paziņojusi valdība.

Pilnībā vakcinētiem pēc pozitīva testa būs izolācijā jāpavada septiņas dienas, neskaties uz koronavīrusa variantu, ar kuri viņi inficējušies, un viņi varēs izbeigt karantīnu pēc piecām dienām, ja uzrādīs negatīvu testu.

Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, kuri kontaktējušies ar inficētu personu, karantīna nebūs jāievēro.

Līdz šim cilvēkiem ar pozitīvu testu bija jāievēro desmit dienu izolācija, bet viņu kontaktpersonām - nedēļu ilga karantīna.

Noteikumu izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā omikrona varianta straujo izplatību Francijā.

Kā pavēstīja Veselības ministrija, sākotnējie dati liecina, ka omikrona inkubācijas periods ir īsāks nekā iepriekšējiem variantiem, kas ļauj samazināt izolācijas laiku.

Lietuva no 1.marta varētu ļaut atsākt darbu muzejiem, bibliotēku lasītavām un mākslas galerijām, kā arī rīkot tā dēvētos autokino seansus, kuros filmas var skatīties pa automobiļa logu, pieļāvis kultūras ministrs Simons Kairis.

Kā viņš ceturtdien pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas" ("Ziņu radio"), tāds lēmums varētu tikt pieņemts jau trešdien, 24.februārī, paredzētajā valdības sēdē. Līdz tam ministrs plāno sīkāk apspriest ar šo nozaru pārstāvjiem praktiskos jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem atvieglojumiem.

"Pārrunāsim, kā labāk parūpēties gan par apmeklētāju, gan darbinieku drošību.(..) Jāparaugās arī, vai visu muzeju rīcībā ir maskas un dezinfekcijas līdzekļi," norādījis Kairis.

Pēc ministra teiktā, kā nākamie uz karantīnas režīma atvielglojumiem saskaņā ar Lietuvā paredzētajiem risku vadības algoritmiem pēc zināma laika varētu cerēt kinoteātri un teātri. Izvērtējot turpmākos atvieglojumus, tiks ņemts vērā, vai attiecīgajās kultūras iestādēs tiek iepriekš tirgotas biļetes un iespējamā Covid -19 uzlismojuma gadījumā būtu iespējams izsekot inficēšanās perēklim un pakļaut situāciju kontrolei.

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Lietuvas valdība trešdien nolēma valstī kopš novembra sākuma spēkā esošo karantīnu pagarināt līdz 31.martam, ieskaitot.

No ceturtdienas ārā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas, ja starp cilvēkiem tiek ievērota divu metru distance. Sabiedriskajās iekštelpās sejas maskas joprojām būs obligātas.

Līdz 15.martam pagarināts aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām. Tomēr būs atļauts pārvietoties starp lielajām pilsētām un rajoniem, ar kuriem tās robežojas, - starp Viļņu un Viļņas rajonu, Kauņu un Kauņas rajonu, Klaipēdu un Klaipēdas rajonu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Šauļiem un Šauļu rajonu, Alītu un Alītas rajonu.

Starp pārējām pašvaldībām joprojām drīkstēs pārvietoties tikai, ja ir būtisks iemesls, kā piemēram, lai dotos uz darbu, saņemtu medicīnisko palīdzību vai apmeklētu bēres.

Savienotās Valstis novembra sākumā atcels ceļošanas ierobežojumus pret Covid-19 pilnībā vakcinētiem cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un citām valstīm, pirmdien paziņojis Baltais nams.

Pašreiz ASV aizliedz ieceļot lielākajai daļai nepilsoņu no 33 valstīm, ieskaitot ES, Lielbritāniju, Indiju, Ķīnu un Brazīliju.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, 2020.gada martā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica ieceļošanas aizliegumu vairākām valstīm. Trampa pēctecis ASV prezidenta amatā Džo Baidens paturēja spēkā šos ierobežojumus, kā pamatojumi minot bažas par lipīgākā koronavīrusa delta paveida izplatīšanos.

Ierobežojumi nosaka, ka ASV no 33 valstīm var ieceļot tikai ASV pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem, ja viņi bijuši šajās valstīs pēdējo 14 dienu laikā. Visiem pārējiem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai iebrauktu ASV.

Norvēģija otrdien pazinoja, ka atceļ lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, neraugoties uz omikrona paveida veicinātu infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

Lai gan lipīgais omikrona paveids izraisījis Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, smagi slimu Covid-19 pacientu hospitalizācija nav palielinājusies, un vakcinācijas aptvere valstī ir augsta.

"Mēs beidzot esam sasnieguši punktu, kad varam atcelt daudzus no ierobežojumiem, ar kuriem mums bija jāsadzīvo šajā ziemā," preses konferencē paziņoja premjerministrs Jūnass Gārs Stūre.

"Mums būs jāsadzīvo ar augstu inficēšanās līmeni - mēs varam sadzīvot ar augstu inficēšanās līmeni," viņš piebilda.

Norvēģiem turpmāk nevajag doties karantīnā pēc kontaktēšanās ar inficēto, lai gan ir ieteikts piecas dienas veikt testus katru dienu. Izolācijas periods Covid-19 gadījumiem tiek samazināts no sešām līdz četrām dienām.

Islande no ceturtdienas ļaus iebraukt valstī visiem ceļotājiem, kam būs pierādījums, ka viņi ir vakcinēti pret Covid-19, pavēstīja Veselības ministrija.

Politika, kas kopš 20.janvāra ir spēkā attiecībā uz viesiem no Šengenas zonas, tagad tiks attiecināta uz pilnīgi visiem ceļotājiem neatkarīgi no tā, kas ir viņu izcelsmes valsts, otrdien norādīja ministrija.

Muitas pārstāvji akceptēs Šengenas valstu vakcinācijas sertifikātus un Pasaules Veselības organizācijas "dzeltenās kartes".

"Visi tie, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, varēs ceļot uz Islandi," teikts paziņojumā, norādot, ka vakcinētajiem ceļotājiem nebūs uz robežas jāveic tests un jāievēro karantīna.

Alternatīvs risinājums paredz, ka ceļotāji var uzrādīt antivielu testa rezultātu, kas liecina par viņu agrāko inficēšanos.

Līdz ar šo lēmumu Islande kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kas savas robežas atver arī valstīm, kas nav Šengenas zonā.

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Igaunija varētu atcelt Covid-19 sertifikāta izmantošanu no 21.februāra, ja 17.februārī tiks konstatēts, ka iepriekšējo desmit dienu laikā slimnīcās uzņemts mazāk par 25 jauniem koronavīrusa pacientiem dienā, trešdienas vakarā sociālajos tīklos paziņojusi premjerministre, Reformu partijas līdere Kaja Kallasa.

Tāda vienošanās panākta starp abām valdošās koalīcijas loceklēm - Reformu partiju un Centra partiju.

Vienlaikus Kallasa uzsvērusi, ka gan valdības konsultatīvā zinātniskā padome, gan Veselības departaments, gan mediķi, kas vīrusa izplatīšanās dēļ izjūt lielu pārslodzi, ļoti piesardzīgi izturas pret ierobežojumu vājināšanu.

"Tādēļ no Covid-19 sertifikāta izmantošanas savas valsts teritorijā mēs varēsim atteikties tad, ja šīs slimības pacientu skaits tuvāko nedēļu laikā nepieaugs," skaidrojusi valdības vadītāja.

Koalīcijas partijas arī vienojušās, ka no pirmdienas, 7.februāra, bērniem, kam skolā, bērnudārzā vai interešu izglītības nodarbībās bijusi ciešā saskare ar personām, kas inficējušās ar koronavīrusu, nebūs jādodas karantīnā neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinēti, bet nedēļu vēlāk - no 14.februāra - tiks atcelti Covid-19 sertifikāti nepilngadīgajiem.

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.