Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, līdz tiks ievēlēts jaunais toriju līderis.

"Tāda nepārprotami ir parlamentārās Konservatīvās partijas griba, lai šai partijai būtu jauns līderis un līdz ar to arī jauns premjerministrs," pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Džonsons.

Džonsona demisiju izraisīja viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem, arī par ballītēm Dauningstrītā, kas pārkāpa Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanu grafiks tiks paziņots nākamnedēļ. Džonsons premjerministra amatā atradās trīs gadus, kurus visspilgtāk raksturoja breksits un Covid-19 pandēmija.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paziņojis, ka Londona ir gatava pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita, ja vien Brisele nemainīs savu nostāju.

Džonsons apsūdzējis Briseli nespējā iesaistīties nopietnās sarunās un paziņojis, ka Lielbritānijai jābūt "gatavai" no janvāra attiecībās ar ES darboties saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, ja vien no bloka puses nebūs "fundamentāla pieejas maiņa".

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz kārtējo samitu Briselē, ceturtdien atzinuši, ka pēcbreksita sarunās nav panākts "pietiekams progress", un izvirzījuši Londonai faktisku ultimātu, aicinot Lielbritāniju piekāpties svarīgākajos jautājumos, par kuriem joprojām pastāv domstarpības, jeb rēķināties ar strauju savstarpējo tirdzniecības saišu saraušanu.

"Esmu izlēmis, ka mums jābūt gataviem 1.janvārim ar līgumiem, kas vairāk līdzīgi Austrālijas līgumiem, kuri balstīti vienkāršajos globālās tirdzniecības principos," norādījis Džonsons.

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Anglijā vairs nebūs spēkā prasības nēsāt sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, īstenojot koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanas pēdējos posmu, pirmdien apstiprināja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tiks atcelts ierobežojums privātmājās atrasties līdz sešiem cilvēkiem un rekomendācija strādāt attālināti.

Džonsons pauda cerību, ka pēdējais ierobežojumu atcelšanas posms tiks realizēts kā plānots 19.jūlijā.

Tas tiks apstiprināts 12.jūlijā pēc jaunāko datu izskatīšanas.

Jaunākā informācija par skolu "burbuļiem", ceļošanu un pašizolāciju tiks sniegta tuvākajās dienās, sacīja Džonsons.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija ir pašas atbildīgas par saviem koronavīrusa noteikumiem.

Skotijas valdība ir paziņojusi, ka varētu prasīt valkāt sejas maskas noteiktos pasākumos arī pēc 9.augusta, kad tā cer atcelt pēdējos ierobežojumus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien nolēmuši turpināt pēcbreksita sarunas.

"Mums šorīt bija noderīga telefona saruna. Mēs apspriedām galvenos neatrisinātos jautājumus," teikts Leienas un Džonsona kopīgajā paziņojumā.

"Pēc gandrīz gadu ilgām sarunām, neskatoties uz to, ka termiņi atkal un atkal nokavēti, mēs domājam, ka šajā brīdī būtu atbildīgi pacensties vēl mazliet," paziņoja abi līderi.

Viņi pavēstīja, ka uzticējuši saviem sarunvedējiem turpināt pēcbreksita sarunas un noskaidrot, vai vienošanos vēl iespējams panākt.

ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē un viņa britu kolēģis Deivids Frosts sestdien veda sarunas līdz vēlam vakaram un turpināja svētdien. Kāda ES amatpersona sacīja, ka pagaidām sarunas notiks Briselē.

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beidzas 31.decembrī, un palicis ļoti maz laika, lai panāktu vienošanos par turpmākajām attiecībām, jo abām pusēm vēl vajadzēs to ratificēt.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Izredzes, ka Eiropas Savienībai (ES) izdosies noslēgt pēcbreksita vienošanos ar Lielbritāniju, ir mazas, piektdien bloka līderiem teikusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, pavēstīja avoti ES.

"Bezvienošanās iespējamība ir augstāka nekā vienošanās iespējamība," Briseles samita gaitā diskusijās par par breksitu sacījusi Leiena, tuvojoties svētdienas termiņam, līdz kuram ir jāpaziņo par sarunu pagarināšanu vai atteikšanos no tām, sacīja ES amatpersona.

Jau drīz kļūs skaidrs, vai ir nozīme pagarināt diskusijas, sacīja ES amatpersona, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka sarunu pēdējā brīdī var notikt straujš pavērsiens, lai panāktu vienošanās noslēgšanu, neraugoties uz arvien pesimistiskāko atmosfēru.

Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien pavēstīja, ka iespējas Lielbritānijai noslēgt pēcbreksita vienošanos acīmredzot izplēn.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pašizolējies pēc kontaktēšanās ar personu, kurai vēlāk bijis pozitīvs koronvīrusa testa rezultāts.

"Premjerministrs ievēros noteikumus un pašizolējas," paziņoja Dauningstrītas preses pārstāvis.

Martā 56 gadus vecais Džonsons kļuva par vienu no pirmajiem pasaules līderiem, kas inficējušies ar koronavīrusu, un aprīlī Covid-19 simptomu dēļ tika ievietots intensīvās aprūpes nodaļā.

Džonsos šobrīd neuzrāda simptomus un pašlaik paliek Dauningstrītā, pavēstīja valdības preses pārstāvis.

"Viņš veiks darbu no Dauningstrītas, tostarp vadot valdības atbildi uz koronavīrusa pandēmiju," sacīja pārstāvis.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Savienotās Valstis novembra sākumā atcels ceļošanas ierobežojumus pret Covid-19 pilnībā vakcinētiem cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un citām valstīm, pirmdien paziņojis Baltais nams.

Pašreiz ASV aizliedz ieceļot lielākajai daļai nepilsoņu no 33 valstīm, ieskaitot ES, Lielbritāniju, Indiju, Ķīnu un Brazīliju.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, 2020.gada martā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica ieceļošanas aizliegumu vairākām valstīm. Trampa pēctecis ASV prezidenta amatā Džo Baidens paturēja spēkā šos ierobežojumus, kā pamatojumi minot bažas par lipīgākā koronavīrusa delta paveida izplatīšanos.

Ierobežojumi nosaka, ka ASV no 33 valstīm var ieceļot tikai ASV pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem, ja viņi bijuši šajās valstīs pēdējo 14 dienu laikā. Visiem pārējiem ir nepieciešama īpaša atļauja, lai iebrauktu ASV.

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.

"Mēs beidzot esam nonākuši pie vienošanās," žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas bija garš un līkumots ceļš, bet tā galā mēs esam ieguvuši labu vienošanos," teica Leiena.

"Vienošanās ir panākta," tviterī ierakstīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Mēs esam parakstījuši pirmo tirdzniecības vienošanos par nulles tarifiem un nulles kvotām, kāda jebkad panākta ar ES," teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā.

Tajā norādīts, ka "šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019.gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu".

Lielbritānijas zvejnieki jūtas nodoti pēc vienošanās, ko Londona panākusi ar Eiropas Savienību (ES) par pēcbrekista attiecībām, pirmdien paziņojis Zvejnieku organizāciju nacionālās federācijas (NFFO) vadītājs Endrū Lokers.

"Es esmu dusmīgs, sarūgtināts un nodots," intervijā BBC sacīja Lokers.

Lielbritānijas premjerministrs "Boriss Džonsons apsolīja mums tiesības uz visām zivīm, kas peld mūsu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, bet esam dabūjuši druskas no tā," norādīja Lokers.

Džonsons solīja, ka šī vienošanās nevienam zvejniekam nekaitēs, bet tagad pilnīgi noteikti ir sliktāk, viņš piebilda.

"Kad mēs bijām ES, mēs mēdzām mainīties zivīm ar ES. Mēs mēdzām mainīt to, ko neizmantojām, pret zivīm, ko viņi neizmantoja, un tas palīdzēja mums sastādīt ikgadējo zvejas plānu," sacīja Lokers.

"Tagad mums ir tikai daļa no tā, kas tika solīts ar breksitu. Mums šogad būs ļoti, ļoti grūti," viņš piebilda.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdienas vakarā darba vakariņās Briselē vienojās līdz svētdienai izlemt, vai ir vērts turpināt pēcbreksita sarunas, paziņoja premjera birojs Londonas Dauningstrītā.

Abiem līderiem ilgo darba vakariņu laikā "bija vaļsirdīga diskusija par nozīmīgiem šķēršļiem, kas palikuši sarunās," sacīja ziņu avots.

"Starp abām pusēm ir palikušas ļoti lielas plaisas, un vēl nav skaidrs, vai tās var pārvarēt."

Džonsons un Leiena vienojās par abu sarunu komandu tālākām apspriedēm "dažu nākamo dienu gaitā", teica ziņu avots.

"Premjers negrib atstāt neizmēģinātu nevienu ceļu uz iespējamu vienošanos. Premjers un fon der Leiena vienojās, ka līdz svētdienai ir jāpieņem stingrs lēmums par šo sarunu nākotni," sacīja ziņu avots.

Sarunās joprojām pastāv vērā ņemamas domstarpības jautājumos par zvejniecību, godīgu konkurenci un vienošanās izpildes pārvaldību.

Vairāki desmiti tūkstoši valsts ierēdņu Lielbritānijā zaudēs darbu, valdībai īstenojot jaunus izmaksu samazināšanas pasākumus, piektdien paziņoja breksita iespēju un valdības efektivitātes ministrs ministrs Džeikobs Rīss-Mogs.

Viņš nenoliedza medijos izskanējušo informāciju, ka darbu varētu zaudēt 91 000 valsts ierēdņu.

Uz raidorganizācijas "Sky News" uzdoto jautājumu Rīss-Mogs atbildēja: "Zinu, ka tas skan satraucoši, bet mēs atgriezīsimies pie valsts ierēdņu skaita, kāds mums bija 2016.gadā."

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons intervijā laikrakstam "Daily Mail" sacīja, ka "mums jāsamazina valdības izdevumi, lai samazinātu dzīves dārdzību."

Viņš norādīja, ka nepieciešams likvidēt 91 000 darbavietu jeb 20% no kopējām valsts aparāta darbavietām, lai ietaupītu aptuveni 3,5 miljardus sterliņu mārciņu (4,1 miljards eiro) gadā.

Rīss-Mogs skaidroja, ka valsts aparāts pēdējos gados ticis palielināts, lai risinātu jautājumus saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un pandēmiju, taču "tagad mēs cenšamies atgriezties pie normāla līmeņa."

Lielbritānijas valdība trešdien paziņojusi, ka atmetusi ieceri tirdzniecībā pāriet uz impērijas laika mēriem, jo konsultācijās 99% aptaujātu izteikušies par metriskās sistēmas saglabāšanu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 1920.gadā valdība apsvēra likumu grozījumus, kas ļautu tirgotājiem izmantot tradicionālo svara un tilpuma mēru sistēmu - mārciņas un pintes.

Taču šī ideja tika atmesta, jo 98,7% no 100 938 respondentiem, kas tika izvaicāti oficiālo konsultāciju gaitā, izteikušies, ka, pārdodot vai pērkot dažādas preces, tos apmierina metriskā sistēma.

Izvērtējot konsultāciju rezultātu valdība izlēmusi atteikties no likumu grozīšanas, atļaujot iekšzemes darījumos plašāk izmantot impērijas laika mērus, teikts Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrijas paziņojumā.

Tomēr ministrija norādījusi, ka Lielbritānijai ir "ilga un lepna" impērijas mēru un to izmantošanas vēsture, "kas cieši saistīta ar mūsu kultūru un valodu".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

G7 valstis aizliegs Krievijas zelta eksportu, cenšoties neļaut oligarhiem iegādāties dārgmetālu, lai izvairītos no sankcijām pret Maskavu, svētdien paziņoja Lielbritānija un ASV.

Lielbritānija sākotnēji paziņoja, ka Krievijas zelta eksportu aizliegs četras G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Japāna un ASV, taču ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka eksporta aizliegumam pievienosies visas G7 valstis.

Kā paziņoja augsta ranga ASV amatpersona, aizliegumam pievienosies pārējās G7 valstis, kad par to tiks oficiāli paziņots Vācijā notiekošā G7 samita noslēguma dienā otrdien.

Kā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kopīgā rīcība "tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnas centrā".

Ņemot vērā Londonas centrālo lomu starptautiskajā zelta tirdzniecībā un paralēlos ASV, Japānas un Kanādas soļus, "šim pasākumam būs globāla mēroga ietekme, izslēdzot šo preci no oficiālajiem starptautiskajiem tirgiem", pavēstīja Lielbritānija.

Lielbritānijā par pašizolēšanās rīkojumu neievērošanu varēs tikt piemērota līdz 10 000 mārciņu (10 950 eiro) liela sodanauda, paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā 28.septembrī, nosaka, ka cilvēkiem obligāti jāievēro pašizolācija, ja viņiem konstatēta inficēšanās ar jauno koronavīrusu vai arī viņi identificēti kā tuvas kontaktpersonas kādam inficētajam.

Līdz šim pašizolēšanās Lielbritānija šādos gadījumos bija ieteicama, bet ne obligāta. 28.septembrī stāsies spēkā arī jaunās sodanaudas.

Sākotnēji tiks piemērots 1000 mārciņu liels sods, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumos sodanaudas būs lielākas - līdz pat 10 000 mārciņu.

Valdība paredzējusi vienreizēju 500 mārciņu lielu pabalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kam pašizolēšanās nozīmē ienākumu zaudēšanu, un sodus darba devējiem, kas vēršas pret saviem darbiniekiem, kuriem jāievēro pašizolēšanās.

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība 20.decembrī, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.

Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.

No Rīgas lidostas lidojumus no un uz galamērķiem Lielbritānijā veic trīs aviopārvadātāji - "airBaltic", "Ryanair" un "Wizzair". Aviokompānija "airBaltic" līdz 2020.gada beigām bija plānojusi 22 lidojumus jeb 11 rotācijas uz Lielbritāniju. Uz šiem reisiem bija pārdotas 1004 biļetes. No tām aptuveni 40% bija lidojumiem no Londonas uz Rīgu, bet pārējās - lidojumiem uz Londonu.

Satiksmes ministrija uzver, ka Latvijas lēmums ir līdzīgs citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieņemtajiem lēmumiem līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai un jaunā vīrusa paveida izpētei noteikt ieceļošanas aizliegumu no un uz Apvienoto Karalisti. Citas Eiropas valstis lēmumu par ceļošanas aizliegumu jau pieņēmušas vai plāno pieņemt tuvākajā laikā.

Lielbritānija ir noteikusi, ka ieceļotājiem no vairāk nekā 30 valstīm būs jāpavada 10 dienas Covid-19 karantīnā viesnīcās stingrā uzraudzībā, un šis lēmums stāsies spēkā 15.februārī.

Šīs karantīnas mērķis ir novērst jaunā koronavīrusa jaunu paveidu izplatīšanos, piektdienas rītā pavēstīja Veselības ministrija, paziņojot par šo lēmumu.

Obligātā karantīna viesnīcās būs jāpavada ieceļotājiem no Portugāles, visām Dienvidamerikas un Āfrikas dienviddaļas valstīm, un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Tas attiecas galvenokārt uz britu ceļotājiem, kas no šīm valstīm atgriežas dzimtenē. Ieceļošana no šīm valstīm jau ir aizliegta tiem, kas nedzīvo Lielbritānijā.

Ieceļotājiem no citām valstīm tāpat kā līdz šim būs jāpavada 10 dienas privātā izolācijā.

Premjerministrs Boriss Džonsons jau pirms kāda laika bija pieļāvis šādas karantīnas ieviešanu, bet nebija minējis konkrētu datumu, kad tas notiks.

Lielbritāniju piektdien sasniegusi vētra "Jūnisa", kuras dēļ Londonā pirmo reizi izsludināts sarkanais brīdinājums par dzīvībai bīstamiem laikapstākļiem.

Sarkanais brīdinājums izsludināts arī Anglijas dienvidos un Velsas dienvidos, kur slēgtas skolas un paralizēts sabiedriskais transports.

Īrijā "Jūnisas" dēļ bez elektroapgādes palikuši 55 000 mājsaimniecību, bet Kornvolā bez elektroapgādes palikušas vairāki simti mājsaimniecību. Anglijas dienvidos vēja brāzmas sasniegušas rekordlielu ātrumu 195 kilometri stundā (54 metri sekundē).

"Jūnisas" dēļ sarkanais brīdinājums izsludināts arī Nīderlandē, un Francijas ziemeļu piekrasti apskalojuši milzīgi viļņi. Savukārt Vācijas ziemeļos uz laiku apturēti tālsatiksmes un reģionālie vilcieni. Arī Beļģijā izsludināts brīdinājums par vētru.

Lamanša šaurumā atcelta prāmju satiksme, kā arī atcelti avioreisi no Eiropas ziemeļiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons spēris vēl vienu soli tuvāk, lai gūtu parlamenta piekrišanu papildu pilnvarām, kas ļautu viņam daļēji atteikties no pērn noslēgtās breksita vienošanās, jo likumdevēji otrdien atbalstījuši grozījumus pretrunīgi vērtētajā likumprojektā par iekšējo tirgu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) brīvu un netraucētu tirdzniecību starp visām četrām Apvienotās Karalistes sastāvdaļām.

Valdība norāda, ka gadījumā, ja netiks panākts izrāviens sarunās ar Briseli par turpmākajām abu pušu attiecībām, lai nepieļautu barjeru ieviešanu tirdzniecībā starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, var būt nepieciešama atteikšanās no breksita vienošanās.

Tas izsaucis Briseles sašutumu, kā arī parlamenta deputātu bažas, ka atteikšanās no starptautiska līguma ievērošanas var kaitēt Londonas reputācijai.

Taču potenciālo dumpi paša Džonsona vadīto toriju rindās ir apslāpējusi valdības piekrišana piešķirt deputātiem faktiskas veto tiesības šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien mainījās dažādos virzienos pēc otrdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija sekmējušas optimistiskas ziņas par potenciālām Covid-19 vakcīnām.

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosauca par "fantastisku" ziņu to, ka Lielbritānijas zāļu aģentūra atļāvusi ārkārtējā situācijā izmantot ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Eiropas un ASV investori gan pievērsa maz uzmanības šai ziņai.

"Tirgus reakcijas trūkums vedina pieņemt, ka šis lēmums varbūt jau bija plaši gaidīts," atzīmēja "CMC Markets UK" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, bet abu pārējo indeksu maiņas bija maznozīmīgas, investoriem izsverot ekonomikas vājuma pazīmes Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apstākļos pret tālāku progresu vakcīnu izstrādē.