Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

"Latraps" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas veidotais uzņēmums "ASNS Ingredient" nākamgad sāks būvēt zirņu proteīna izolāta rūpnīcu Jelgavā, un jau 2024.gadā paredzēta ražotnes atklāšana.

Paredzēts, ka trešajā darbības gadā uzņēmums sasniegs 68 miljonu eiro apgrozījumu un nodokļos samaksā 8,2 miljonus eiro.

Rūpnīcā tiks ražots - zirņu proteīna izolāts un tā blakus produkti - 99% ciete, šķiedrviela, lopbarības proteīns un raugs. Izstrādātā tehnoloģija ir ļoti efektīva - 86% no izejvielas (zirņiem) tiks pārstrādāti galaproduktos, bet atlikušie 14% ir mitruma zudumi un ražošanas atbirumi.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Visu galaproduktu ražošana jau ir pārbaudīta testa ražošanas procesos sertificētās laboratorijās – pētniecības un attīstības uzņēmumā Improve (Francija), laboratorijā Bilacon (Vācija), tehnoloģiju ražotājā Buhler (Šveice), kā arī pētniecības, attīstības un ražošanas uzņēmumā Hamilton. Ražošana ir izstrādāta un pielāgota, lai iegūtu nepieciešamo standartu.

Kopējās investīcijas, kas ir nepieciešamas, lai uzbūvētu zirņu proteīna izolāta ražotnes pirmo kārtu 69 tūkstošu tonnu zirņu pārstrādei Latvijā ir 80 miljoni eiro.

Projekts sola virkni ieguvumu, tai skaitā jaunas, strauji augošas pārtikas industrija apakšnozares attīstību, radot iespēju FOOD TECH uzņēmumu un LLU bizness orientētas zinātnes attīstībai. Tāpat kā ieguvums tiek sagaidīta iespēja aizstāt esošo graudu izejvielas eksportu ar augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu grozu, palielināt eksporta apjomu par 30 miljoniem eiro, eksportējot uz Eiropas Savienību, Austrāliju un ASV.

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu 

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies...

Projekta realizētāji paredz, ka tiks samazināta importējamo lopbarības proteīna bilance par desmit miljoniem eiro.Rūpnīcā paredzēta 91 jauna darbavieta, bet izejvielas piegādās vairāk kā 1500 zemnieku saimniecības. Tiek plānots arī CO2 izmešu samazinājums lauksaimniecībā, līdz 3.17% CO2 samazinājuma uz kopējām sējuma platībām.2021.gadā notika ražošanas procesa detalizētas dokumentācijas un tehniskā projekta izstrāde, kā arī būvniecības tehnoloģiskā koncepta izstrāde. Projekts ir pieteikts Lauku atbalsta dienesta un Lielo investīciju atbalsta programmām, cerot saņemt publisko līdzfinansējumu. Darbs saistībā ar stratēģiskā partnera iesaistīšanu pašlaik notiek pie sadarbības nosacījumu saskaņošanas.

Trešajā ceturksnī paredzēts noslēgt gala vienošanos ar stratēģisko investoru un finansētājiem.Gada noslēgumā un nākamā gada sākumā plānots veikt būvprojekta un iekārtu publisko iepirkumu, kā arī nākamā gada pirmajā ceturksnī jau sākt būvniecību.

Patlaban Eiropā ir seši zirņu proteīna ražotāji, no kuriem tikai trīs izmanto mitro ražošanas metodi un tādējādi iegūst proteīna izolātu. Pārējās kompānijas izmanto sauso frakcionēšanu, līdz ar to tiek iegūts zemāka koncentrāta proteīns. “ASNS Ingredient” kā septītā Eiropas ražotne arī paredzējusi izmantot mitro ražošanas metodi.

Latvija un Jelgava kā rūpnīcas būvniecības vieta tika izvēlēta, jo mēranie laika apstākļi reģionā ir labvēlīgi zirņu audzēšanai, nodrošinot augstu ražu ar labas kvalitātes olbaltumvielu. Tāpat mums ir ļoti konkurētspējīgas ražošanas izmaksas – gan vietējie, gan reģionālie izejvielu piegādātāji. Jelgavai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo 300 kilometru rādiusā rūpnīca spēj piesaistīt reģionā izaudzēto izejvielu.

Turklāt ir laba transporta infrastruktūra ar tiešu piekļuvi attīstītai auto un dzelzceļu infrastruktūrai, nodrošinot efektīvu loģistiku un zemas transporta izmaksas. Rūpnīca atradīsies maksimāli tuvu izejvielu un gatavās produkcijas eksporta tranzīta koridoriem - ostām, Rail Baltic un tranzītceļiem.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Lietuvā apdrošinās naskāk

Mēbeļu nozare

Izjūt tirgus bremzēšanos

Tēma

Gāzi privātpersonām piedāvās vien daži tirgotāji

Finanses

Nebanku kreditētāji sāk līdzināties bankām

Finansējums

Obligācijas no investora redzespunkta

Kreditēšana

Joprojām esam pārāk traumēti pēc 2008. gada

Izejvielas

Izejvielas te ripoja no kalna lejā, te tagad atkal cītīgi domā par virsotnēm

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Fragments no intervijas

Kā viena — 2022. gada – laikā ražošanas uzņēmumam izdevās divkāršot neto apgrozījumu no 7,13 milj. eiro 2021. gadā līdz 14,46 milj. eiro 2023. gadā?

Nekā pārdabiska, tas ir iepriekšējo 30 darba gadu pieredzes rezultāts, kuru sasniegt līdzēja spēja strādāt ar atbilstošu jaudu 24 stundas piecas dienas nedēļā. Kāpēc tieši 2022. gadā izdevās uzņēmumam dubultot neto apgrozījumu? Tieši tāpēc, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā netrūka darbaspēka — izdevās nokomplektēt strādājošos atbilstoši uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Diemžēl līdz tam ilgstoši nācās strādāt hroniska darbaspēka deficīta apstākļos, kas liedza uzņēmumam izmantot esošās ražošanas jaudas. Faktiski līdz 2022. gada aprīlim ražotne strādāja ar apmēram 50% jaudu, jo no 12 ražošanas līnijām regulāri darbojās tikai sešas. Situāciju mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā ietekmē daudziem simtiem tūkstošiem cilvēku nācās pamest savas mājas un iedzīvi, un daļa no tiem guva patvērumu Latvijā. Tieši savas otrās mājas Latvijā ieguvušie Ukrainas cilvēki aizpildīja vakantās darba vietas ražotnē, un tādējādi varējām vienlaicīgi darbināt 12 ražošanas līnijas, kā rezultātā tika saražots teju vai divas reizes vairāk. Pārdot varam daudz vairāk, jo Pērnes L ir sava veida pasaules modes noteicējs tā dēvēto garo čipsu segmentā, pasūtījumu apmēri visu laiku ir pārsnieguši reālos ražošanas apjomus. Šāda situācija ir arī pašlaik. Diemžēl pašmāju tirgū Pierīgā atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt ražotnē, ir problemātiski jau daudzus gadus, bet viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas, kuri ir labākie darba ņēmēji, Latvijas valsts politika īpaši neakceptē. Šādu darbinieku imports no trešajām valstīm ir legāli atļauts, taču apgrūtināts ar visdažādākajām prasībām un procedūrām.

Izejvielas šogad kļuvušas lētākas. Cenas nomierinās pēc pagājušā gada uguņošanas. Neskaidra ir arī ekonomikas nākotne.

Viens liels jautājums tradicionāli ir tas, kas nākotnē varētu notikt ar dažādu izejvielu cenu. Pēdējos gados par lielu un kolorītu ziņu trūkumu, kas iespaidotu to cenu, sūdzēties nevar. Bijusi aktuāla globālā pandēmija, pie kuras pasaules politikas noteicēja izlēma noraut stopkrānu ekonomikas aktivitātei, šajā pašā laikā uz parāda rēķina stimulējot pieprasījumu. Tad pandēmijas tematu nomainīja karš, kas daudzām sabiedrībām atnesa vēl būtiski augstāku enerģijas cenu pie jau tā savārītām enerģijas krīzes ziepēm. Savukārt šobrīd tiek zīlēts, cik dziļu recesiju varētu atnest augstās procentlikmes, kas bijusi atbilde inflācijas ugunsgrēkam.

Ja vērtē izejvielu kopumu, tad šogad līdz šim tās ir kļuvušas lētākas. Bloomberg Commodity indeksa vērtība, kuru kopā saveido vesels lērums dažādu šādu resursu cenu izmaiņu, kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 8,5% un 12 mēnešos – par gandrīz 12%.Neskatoties uz šādu cenu samazināšanos, diez vai izejvielas šobrīd var uzskatīt par lētām. Tas tādēļ, ka šie tirgi mēģina nolaist gaisu pēc pagājušā gada cenu neprāta.

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Biokurināmā tūlītējo darījumu (SPOT-angļu val.) cena Latvijā šonedēļ samazinājās līdz 32 EUR/MWh un bija par 37,4% zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad bija vērojams cenu kāpums, liecina starptautiskās biokurināmā biržas “Baltpool” dati.

Toreiz cena bija pieaugusi līdz 51,08 EUR/MWh. Tikai pēdējo divu nedēļu laikā vien cena ir samazinājusies par 22,7% un teju izlīdzinājusies ar cenām Lietuvā un Igaunijā, kur tā bija attiecīgi 31,15 un 29,5 EUR/MWh.

“Latvija – tāpat kā Lietuva un Polija – ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiski izdevīgās cenu starpības dēļ parasti daudz biokurināmā importēja no Baltkrievijas. Kad šis imports pēkšņi apstājās, cenas ievērojami pieauga, jo piepeši parādījās tukšums, kas tirgum bija jākompensē. Taču šis cenu lēciens mudināja tirgus dalībniekus ātri reaģēt, pielāgoties un sakustināt vietējo piedāvājumu – augstās biokurināmā cenas rezultātā Latvijas mežu īpašnieki, izejvielu pārstrādātāji tirgum piedāvāja ievērojami vairāk izejvielu nekā parasti. Šobrīd jau redzam tā rezultātu: piedāvājums ir pieaudzis, cenas samazinājušās par teju 40%, salīdzinot ar rudenī piedzīvoto kāpumu,” stāsta “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis).

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lauksaimniecības preču cenu inflācija Eiropā ir apturēta

Tēma

Gadsimta laikā Latvijas mežu platības ir divkāršojušās

Meža zemes

Juridisko personu zemes darījumos - 22% kritums

Aktuāli

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas

Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Izejvielas

Izejvielas nekādu inflāciju vairs nesola

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A (“Virši”) un Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums SIA “Alternative Plants” ir nodibinājuši sadarbību, lai kopīgi izstrādātu ilgtspējīgu kosmētikas izejvielu no Viršu kafijas biezumiem.

Šī sadarbība ietver rūpīgu izpēti par ķīmisko savienojumu, kas iegūstami no Viršu kafijas biezumiem iedarbību uz cilvēka ādas šūnām un iespēju tās izmantot atjaunojošos un pretnoguruma iedarbības ķermeņa, sejas un matu kopšanas līdzekļos.

“Viršu kafijas biezumu stāsts ir pilnībā izsekojams, sākot no mūsu partneriem Brazīlijā, kur kafija tiek audzēta atbildīgi un ilgtspējīgi,” komentē “Virši” valdes locekle Linda Prūse. “Šī projekta ietvaros mēs turpinām apliecināt savu apņemšanos radīt ne tikai kafiju, bet arī jaunus pielietojumus tai skaitā kosmētikas jomā. Pēdējā posmā, izmantojot kafijas biezumus, mēs nodrošinām pilnu aprites ciklu, nododot tos pārveidei par vērtīgu izejvielu kosmētikas produktiem. Šādi mēs ne vien samazinām atkritumu daudzumu, bet arī radām ilgtspējīgus risinājumus, kas izmanto kafijas potenciālu līdz pat pēdējam graudam.”

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Eksporta vērtība turpina samazināties straujāk

Ideju mežs

Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Investīcijas

Norvēģu skatījums uz ražošanu un investīcijām Latvijā

Eksports

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.oktobra žurnālā lasi:

Statistika

Cerības atliktas uz 2023. gada otro pusi

Tēma

Latvija — Baltijas čempions darbaspēka nodokļu slogā

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.