Zivju pārstrādātājiem trūks brētliņu, aģentūrai LETA pastāstīja zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Viņš skaidroja, ka brētliņu trūkumu nosaka zvejas kvotas būtiskais samazinājums, kā arī Baltijas jūrā novērojams brētliņu daudzuma samazinājums. Tāpat palielināts zvejas lieguma laiks, kas būtiski samazinās izejvielas pieejamību un cels tās cenu.
"Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka brētliņas ir izejviela, piemēram, šprotu konserviem, apceptām brētliņām un brētliņām tomātos. Tāpat uz brētliņām pretendē zivju miltu ražotāji, kā arī saldētu brētliņu eksportētāji.
Babris minēja, ka zvejnieki brētliņu trūkumu nespēj izskaidrot, bet tā galvenais cēlonis varētu būt lielo un jaudīgo zvejas kuģu, kas specializējas zivju miltu ražotāju apgādē, darbība, ar rūpnieciskām, nesaudzīgām metodēm izķerot ne tikai pieaugušās zivis, bet lielā daudzumā arī brētliņu mazuļus, samazinot populācijas atražošanos.
Viņš uzsvēra, ka, pārstrādājot brētliņas konservos, ieņēmumi ir 16 reizes lielāki, nekā eksportējot saldētas brētliņas.
Pēc "Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētāja teiktā, vēl nesen uzņēmums varēja iegādāties brētliņas par 30 centiem kilogramā, bet šobrīd to cena ir aptuveni viens eiro kilogramā, turklāt to cena līdz gada beigām varētu turpināt augt.
Babris akcentēja, ka izejvielas cenas kāpums sadārdzina gala produktu, tāpēc ražotājiem regulāri ir jāskaidro produkcijas iepircējiem, kāpēc tiek celta cena.
Tāpat, pēc viņa teiktā, cena pieaug arī citām zivīm, tostarp skumbrijām, siļķēm un sardīnēm, bet ne tik būtiski kā brētliņām un reņģēm. Babris atzīmēja, ka reņģu krājumi Baltijas jūrā ir palielinājušies.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs arī minēja, ka vērojams iedzīvotāju pirktspējas kritums visos tirgos, un, sadārdzinoties konserviem, realizācijas apmēri nepalielinās. "Jāpriecājas, ja izdodas saglabāt iepriekšējos ražošanas apjomus un pacelt cenu, lai saglabātu peļņu, kas zivju konservu biznesā ir aptuveni 5%," norādīja Babris, piebilstot, ka tie uzņēmumi, kuri savlaicīgi nepacēla cenas, nonākuši maksātnespējas procesā.
Viņš arī atzīmēja, ka zivju konservu cena atkarībā no veida jau vairākus gadus kāpj par 20-40% gadā. Vienlaikus tradicionāli apmēram 80% pircēju svarīgākā ir produkta cena, bet 20% pircēju prioritāte ir produkta kvalitāte. Tomēr pēdējā laikā pieprasījums pēc kvalitatīviem konserviem ir audzis.
Babris piebilda, ka "Brīvais vilnis" 80% no produkcijas eksportē uz apmēram 40 valstīm bez izteikta dominējošā tirgus, kas ir apzināta uzņēmuma stratēģija, lai mazinātu realizācijas atkarības riskus. Tāpat uzņēmums ir izveidojis internetveikalu, lai uzlabotu produkcijas pieejamību un atbrīvotos no lielveikalu uzcenojumiem, samazinot produktu cenu. Patlaban "Brīvais vilnis" turpina darbu pie jauniem produktu veidiem un citiem iepakojumiem, kā arī plānots uzlabot uzņēmuma energoefektivitāti.
Jau ziņots, ka 2024.gada oktobrī Zemkopības ministrija informēja, ka Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu.
2023.gadā "Brīvais vilnis" strādāja ar 12,677 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 1,819 miljoniem eiro.
Kompānija "Brīvais vilnis" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,339 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir Babris (48,4%), kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (48,8%) un Islandes "Scandinavian Trade ehf" (2,8%).
