AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) peļņa šī gada deviņos mēnešos veido 11,36 miljonus eiro, kas ir par 68,8% vairāk nekā pērn.

Uzņēmuma kapitāls un rezerves uz šī gada 30.septembri sastāda 62,33 miljonus eiro. Turpinot aktīvi strādāt Latvijas uzņēmumu kreditēšanā, šī gada deviņos mēnešos dažādiem pašmāju projektiem izsniegusi finansējumu 48,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 123% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Attiecībā uz bankas pamatdarbības ieņēmumiem joprojām saglabājas pozitīva pieauguma tendence - šī gada deviņos mēnešos tie sastāda 17,84 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos, tai skaitā par 15,2% pieauguši arī ieņēmumi no bankas kredītportfeļa. RIB turpina aktīvi strādāt uzņēmumu kreditēšanas jomā, fokusējoties uz Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu dažādu projektu finansēšanu.

Šī gada oktobrī AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) ar AS “Smiltenes piens” noslēgusi finansēšanas darījumu, kura ietvaros vienam no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā tiks izsniegts investīciju aizdevums trīs miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai.

AS “Smiltenes piens” ir viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 110 gadu ilgu vēsturi. Ik dienas uzņēmums pārstrādā līdz 120 tonnām piena, kas tiek iepirkts tikai no vietējiem zemniekiem. AS “Smiltenes piens” veiksmīgi attīstās, palielinot gan apgrozījumu un peļņu, kā arī ik gadu kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Lai turpinātu veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā nodrošinātu vēl efektīvāku ražošanas procesu, palielinātu produkcijas noieta apjomus gan Latvijā, gan Eiropā, uzņēmums tuvākajā laikā ieplānojis investīcijas vairāku jaunu iekārtu iegādei.

“Tehnoloģijām un inovācijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, tās palīdz attīstīt un efektivizēt ražošanas procesu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma attīstību un izaugsmi, pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma. Šogad un nākamgad plānojam arī palielināt apgrozījumu biezpiena, siera uzkodu un citās produktu kategorijās, piedāvājot jaunus produktus zīmola produktiem, kā arī aktīvi piedalīties konkursos par privātās preču zīmes ražošanu Baltijas un Eiropas mazumtirgotājiem,” stāsta Armands Kovaldins, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) šī gada oktobrī piešķīrusi SIA “Smalat” finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā Cupra autosalona būvniecībai Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Piešķirto finansējumu SIA “Smalat” izmantos Kārļa Ulmaņa gatvē esošās ēkas rekonstrukcijai, lai izveidotu mūsdienīgu Cupra autosalonu un vienu no lielākajiem un modernākajiem virsbūvju remontu centriem “Autobrava Virsbūvju remontu centrs”.

Ēku rekonstrukcijas projekts balstīts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, un veidots kā pilsētvidē iekļaujošs objekts. Kopējā jaunā Cupra autosalona platība būs 4800 kvadrātmetri, tajā tiks izveidota gan plaša tirdzniecības zāle 1000 kvadrātmetru platībā, gan virsbūvju remontu centrs 1280 kvadrātmetru platībā, servisa un biroja telpas, kā arī pie ēkas tiks izbūvēta plaša autostāvvieta. Pārbūves būvprojekta autori ir arhitektu birojs M.A.DESIGN.

SIA “Kool Latvija” iegādājusies iepriekš pārņemtās 12 “Latvijas Nafta” zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS). Šis stratēģiskais darījums iezīmē plašāku attīstības posmu uzņēmuma darbībā valsts reģionos.

Sandis Šteins, SIA “Kool Latvija” valdes loceklis norāda, ka jaunu DUS iegāde ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī Latvijas degvielas tirgu kopumā. “Pērnā gada nogalē no Konkurences padomes saņēmām atļauju iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 40 SIA “East-West Transit” un SIA “Naples” aktīvus” – galvenokārt DUS, kas līdz šim tirgū darbojās ar “Latvijas Nafta” zīmolu. Kopš 2024. gada jūlija dažas no šīm stacijām nomājām, taču, izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums, ar Reģionālās investīciju bankas (RIB) atbalstu, stacijas iegādāties. Šis ir mūsu uzņēmuma pirmais kredīts, kas ilgtermiņā palīdzēs turpināt iesākto. Tuvāko gadu laikā esam iecerējuši iegādātajās stacijās veikt renovācijas darbus, uzlabojot klientu apkalpošanu, kā arī tuvinot visas iegādātās un pārņemtās stacijas KOOL zīmola standartiem,” teic S.Šteins.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.