Jaunākais izdevums

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) peļņa šī gada deviņos mēnešos veido 11,36 miljonus eiro, kas ir par 68,8% vairāk nekā pērn.

Uzņēmuma kapitāls un rezerves uz šī gada 30.septembri sastāda 62,33 miljonus eiro. Turpinot aktīvi strādāt Latvijas uzņēmumu kreditēšanā, šī gada deviņos mēnešos dažādiem pašmāju projektiem izsniegusi finansējumu 48,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 123% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Attiecībā uz bankas pamatdarbības ieņēmumiem joprojām saglabājas pozitīva pieauguma tendence - šī gada deviņos mēnešos tie sastāda 17,84 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos, tai skaitā par 15,2% pieauguši arī ieņēmumi no bankas kredītportfeļa. RIB turpina aktīvi strādāt uzņēmumu kreditēšanas jomā, fokusējoties uz Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu dažādu projektu finansēšanu.

"2024.gada trešajā ceturksnī un visa 2024.gada garumā banka demonstrē teicamu sniegumu un uzrāda augstu pelnītspēju. Šī gada deviņos mēnešos sasniegtā peļņa 11,36 miljonu eiro apmērā ir labs rezultāts, bet vēl jo vairāk priecē bankas spēja attīstīt savu pamata biznesa virzienu, proti, 2024.gadā būtiski palielinājies bankas kredītportfelis. Šī gada oktobrī atzīmējām jaunu bankas kredītportfeļa apjoma rekordu - 150 miljoni eiro. Jāatzīmē arī pozitīvā Latvijas kredītportfeļa pieauguma dinamika - salīdzinājumā ar pērnā gada deviņu mēnešu rezultātiem šogad ievērojami - par 123% pieaudzis izsniegtā finansējuma apjoms dažādiem pašmāju projektiem. Komunikācijā ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka mūsu šodienas projektu finansēšanas piedāvājums ir aktuāls un pieprasīts. Arvien vairāk vietējo vidējā un lielā segmenta uzņēmumu izvēlas RIB kā savu sadarbības partneri finansējuma piesaistes jautājumos un ikdienas biznesa apkalpošanā. Arī tehnoloģiju ziņā RIB turpina savu attīstību - no oktobra vidus RIB klientiem pieejama jauna internetbanka un mobilā lietotne, kas veidotas, ņemot vērā klientu vēlmes un ierosinājumus ikdienas apkalpošanas procesu uzlabošanai," stāsta Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

RIB izsniegusi vairāk nekā pusmiljonu eiro AJ Power Recycling

Db.lv,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) šī gada oktobrī piešķīrusi SIA “Smalat” finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā Cupra autosalona būvniecībai Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Piešķirto finansējumu SIA “Smalat” izmantos Kārļa Ulmaņa gatvē esošās ēkas rekonstrukcijai, lai izveidotu mūsdienīgu Cupra autosalonu un vienu no lielākajiem un modernākajiem virsbūvju remontu centriem “Autobrava Virsbūvju remontu centrs”.

Ēku rekonstrukcijas projekts balstīts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, un veidots kā pilsētvidē iekļaujošs objekts. Kopējā jaunā Cupra autosalona platība būs 4800 kvadrātmetri, tajā tiks izveidota gan plaša tirdzniecības zāle 1000 kvadrātmetru platībā, gan virsbūvju remontu centrs 1280 kvadrātmetru platībā, servisa un biroja telpas, kā arī pie ēkas tiks izbūvēta plaša autostāvvieta. Pārbūves būvprojekta autori ir arhitektu birojs M.A.DESIGN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai obligāciju tirgū joprojām ir potenciāls?

Edgars Lao, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management Fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs,12.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tirgus augšupeju un augstajām procentu likmēm Baltijas valstīs lielāku investoru interesi piesaista obligāciju tirgus. Vai vērtspapīri joprojām piedāvā labas investīciju iespējas, vai drīzāk ir redzamas Baltijas tirgus pārkaršanas pazīmes?

Reģionālā vērtspapīru tirgus pievilcību pēdējo gadu laikā sekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, augošās ienesīguma likmes, kas gan ir globāls trends, nevis reģionāla īpatnība. Otrkārt, jaunu emitentu ienākšana tirgū, proti, labi zināmi vietējie uzņēmumi, kas piesaistīja gan jaunu kapitālu, gan investorus. Būtiski, ka jaunie emitenti pārstāv dažādas nozares, tostarp ražošanu, kas rada lielāku interesi no institucionāliem investoriem. Ir cilvēki, kam pašreizējais tirgus aktivitātes pieaugums liek uzdot jautājumu par iespējamu burbuļa veidošanos. Taču pašreizējo tirgus dinamiku nevajadzētu uztvert kā kaut ko neparastu, jo vērtspapīru tirdzniecības apjoms ar obligācijām Baltijas biržā joprojām veido salīdzinoši nelielu daļu – tikai 20 % no kopējā apjoma. Šī tendence ir vērtējama pozitīvi, jo ieguldītājiem ir iespēja pirkt un pārdot atsevišķas obligācijas ne tikai emisijas brīdī, bet arī visā to dzīves laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 5. novembrī rīko FinTech forumu ar nosaukumu Latvija - jaunas mājas globālajam FinTech (Latvia – The new home for global FinTech).

Kas šajā nozarē notiek, kā mainās regulējums un kādas iespējas paver šīs nozares attīstība, Dienas Bizness jautāja Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītājai Marinei Krasovskai.

Fragments no intervijas

Kā jūs īsi raksturotu Latvijas šī brīža situāciju FinTech jomā?

Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu spēlētāju ar pieaugošu potenciālu FinTech jomā Baltijas reģionā, kurā darbojas gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi. Mūsu valsts piedāvā labi attīstītu digitālo infrastruktūru, kā arī progresīvu Eiropas regulējumu, kas veicina inovācijas finanšu tehnoloģiju nozarē. Latvijas FinTech ekosistēmā darbojas aptuveni 130 uzņēmumi, kas specializējas dažādās jomās, piemēram, maksājumu pakalpojumi, kreditēšana, investīcijas, regulatīvo tehnoloģiju un datu risinājumu attīstība. Pašlaik notiek globāla un reģionāla cīņa par konkurētspējīgiem FinTech uzņēmumiem ar lielu attīstības potenciālu. Latvijai tas jāņem vērā, un institūcijām kopīgi jānodrošina viegli pieejama informācija un konsultatīvais atbalsts, lai FinTech uzņēmumi par savu mājvietu izvēlētos tieši Latviju. Attīstīts un vienlaikus drošs finanšu sektors ir Latvijas Bankas mērķis. Mums ir savas priekšrocības, piemēram, tādas, kas gūtas no citu valstu negatīvās pieredzes. Mūsu mērķis ir kvalitāte, nevis kvantitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) ar AS “Smiltenes piens” noslēgusi finansēšanas darījumu, kura ietvaros vienam no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā tiks izsniegts investīciju aizdevums trīs miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai.

AS “Smiltenes piens” ir viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 110 gadu ilgu vēsturi. Ik dienas uzņēmums pārstrādā līdz 120 tonnām piena, kas tiek iepirkts tikai no vietējiem zemniekiem. AS “Smiltenes piens” veiksmīgi attīstās, palielinot gan apgrozījumu un peļņu, kā arī ik gadu kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Lai turpinātu veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā nodrošinātu vēl efektīvāku ražošanas procesu, palielinātu produkcijas noieta apjomus gan Latvijā, gan Eiropā, uzņēmums tuvākajā laikā ieplānojis investīcijas vairāku jaunu iekārtu iegādei.

“Tehnoloģijām un inovācijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, tās palīdz attīstīt un efektivizēt ražošanas procesu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma attīstību un izaugsmi, pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma. Šogad un nākamgad plānojam arī palielināt apgrozījumu biezpiena, siera uzkodu un citās produktu kategorijās, piedāvājot jaunus produktus zīmola produktiem, kā arī aktīvi piedalīties konkursos par privātās preču zīmes ražošanu Baltijas un Eiropas mazumtirgotājiem,” stāsta Armands Kovaldins, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

RIB peļņa šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,5 miljonus eiro

Db.lv,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Pērn reģionu attīstību virzīja pakalpojumu eksporta nozare

LETA,13.08.2024

Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekš, arī pērn par veiksmīgāko reģionu attīstības virzītājspēku kļuva pakalpojumu eksporta nozare, secināts "Luminor Bank" Latvijas novadu un nozaru attīstības pētījumā.

Vienlaikus aizvadītajā gadā preču nozaru pieaugumu bremzēja notikumi pasaules ekonomikā, bet pakalpojumu attīstību virzīja pandēmijas beigu efekti. Reģionu sniegums pērn bija kontrastējošs - vislabāk veicās Rīgai, lēnākā attīstība bijusi Vidzemē.

Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.

Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, tāpat te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

RIB refinansē AS Brīvais vilnis izsniegto kredītu nepilna miljona eiro apmērā

Db.lv,15.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) ar AS "Brīvais vilnis" noslēgusi finanšu darījumu, refinansējot uzņēmuma esošās finanšu saistības 925 tūkstošu eiro apmērā.

AS "Brīvais vilnis" ir viens no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā un Baltijā ar vairāk nekā 70 gadu vēsturi. Uzņēmums turpina mērķtiecīgi attīstīties, piedāvājot jau vairāk nekā 100 dažādas zivju konservu produkcijas, kas tiek tirgota gan vietējā tirgū, gan arī eksportēta ārpus Latvijas. Šobrīd Salacgrīvā gatavotie konservi aizceļo uz aptuveni 40 pasaules valstīm, lielākie pasūtītāji ir ASV, Ukraina, Vācija, Čehija, Slovākija un Izraēla.

"Izaicinājumu ražošanas uzņēmumam nekad nav trūcis - pašizmaksas aug, bet paaugstināt cenas gatavai produkcijai nebūt nav tik vienkārši. Lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgū, regulāri meklējam risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku ražošanu, vienlaikus arī optimizējot savus resursus. Esmu gandarīts, ka, pateicoties RIB individuālajai pieejai, noslēdzām refinansēšanas darījumu, kas palīdzēs veicināt mūsu attīstību," stāsta Arnolds Babris, AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru