Pieprasījums spiež paplašināties, bet vai Latvijā?

Pasaules tirgotāju pieprasījums pēc Latvijas uzņēmuma SIA Pērnes L ražotajām Long chips uzkodām pārsniedz pašreizējās ražotnes jaudas, bet valsts politikas un valsts iestāžu attieksmes dēļ jaunās ražotnes iecere var tikt realizēta ārzemēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pērnes L īpašnieks Laimonis Radziņš. Viņš ir nepatīkami pārsteigts par valsts iestāžu attieksmi pret reāli strādājošiem un eksportējošiem uzņēmējiem, kaut arī šīs iestādes tiek finansētas no viņu samaksātajiem nodokļiem.

Fragments no intervijas

Kā viena — 2022. gada – laikā ražošanas uzņēmumam izdevās divkāršot neto apgrozījumu no 7,13 milj. eiro 2021. gadā līdz 14,46 milj. eiro 2023. gadā?

Nekā pārdabiska, tas ir iepriekšējo 30 darba gadu pieredzes rezultāts, kuru sasniegt līdzēja spēja strādāt ar atbilstošu jaudu 24 stundas piecas dienas nedēļā. Kāpēc tieši 2022. gadā izdevās uzņēmumam dubultot neto apgrozījumu? Tieši tāpēc, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā netrūka darbaspēka — izdevās nokomplektēt strādājošos atbilstoši uzņēmuma ražošanas vajadzībām. Diemžēl līdz tam ilgstoši nācās strādāt hroniska darbaspēka deficīta apstākļos, kas liedza uzņēmumam izmantot esošās ražošanas jaudas. Faktiski līdz 2022. gada aprīlim ražotne strādāja ar apmēram 50% jaudu, jo no 12 ražošanas līnijām regulāri darbojās tikai sešas. Situāciju mainīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā ietekmē daudziem simtiem tūkstošiem cilvēku nācās pamest savas mājas un iedzīvi, un daļa no tiem guva patvērumu Latvijā. Tieši savas otrās mājas Latvijā ieguvušie Ukrainas cilvēki aizpildīja vakantās darba vietas ražotnē, un tādējādi varējām vienlaicīgi darbināt 12 ražošanas līnijas, kā rezultātā tika saražots teju vai divas reizes vairāk. Pārdot varam daudz vairāk, jo Pērnes L ir sava veida pasaules modes noteicējs tā dēvēto garo čipsu segmentā, pasūtījumu apmēri visu laiku ir pārsnieguši reālos ražošanas apjomus. Šāda situācija ir arī pašlaik. Diemžēl pašmāju tirgū Pierīgā atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt ražotnē, ir problemātiski jau daudzus gadus, bet viesstrādnieku piesaisti no Baltkrievijas, kuri ir labākie darba ņēmēji, Latvijas valsts politika īpaši neakceptē. Šādu darbinieku imports no trešajām valstīm ir legāli atļauts, taču apgrūtināts ar visdažādākajām prasībām un procedūrām.

Vai neto apgrozījuma pieaugumā nav sava inflācijas artava, jo pērn pieauga visas izmaksas — sākot ar energoresursiem, pārtikas produktiem, beidzot ar visa veida pakalpojumiem?

Diemžēl inflācijas salto elpu izjuta visi - gan cilvēki Latvijā un ārzemēs, gan arī uzņēmumi, tostarp arī Pērnes L. Tieši inflācijas dēļ Pērnes L pērn novembrī bija spiesta paaugstināt savu izstrādājumu cenas par vairāk nekā 30%. Čipsu ražošanai nepieciešamās izejvielas pērkam Eiropā un esam sasieti ar to ražotājiem. Kartupeļu pārstrāde ir ļoti energoietilpīga, un tieši tāpēc kartupeļu pārslu piegādātāji no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas ļoti asi izjuta dabasgāzes, elektroenerģijas un degvielas lēcienveida sadārdzināšanos, kas ienāca arī Long chips izmaksās. Eiropas izejvielu piegādātāji atteicās sūtīt savu produkciju par iepriekš norunāto piegādes cenu — faktiski notika noslēgto līgumu denonsēšana attiecībā uz tajos fiksēto cenu. Rezultātā čipsu galvenā izejviela — kartupeļu pārslas – sadārdzinājās 2,5 reizes, līdzīgs pieaugums arī eļļai. Tas bija 30 gadu laikā nepieredzēts svarīgākās čipsu ražošanas izejvielas cenas pieaugums. Sekoja arī iepakojamā materiāla cenu lēciens, un tam papildus sadārdzinājās transporta - loģistikas pakalpojumi. 2022. gads bija laiks, kurā nācās strauji reaģēt uz notiekošo tirgū un pieņemt smagus, bet atbildīgus lēmumus. Nenoliedzami, ka līdz pērnā gada rudenim cenas ilgstoši tika noturētas teju vai vienā un tajā pašā līmenī ļoti ilgu laiku.

Visu interviju par biznesu, nākotnes plāniem un nesaskaņām ar VID lasiet 8.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!