Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Strem 2 un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.

Nord Stream ir pabeidzis cauruļvadu iekšpuses inspekciju, izmantojot pašreiz pasaulē vienīgo šāda veida Cauruļvadu pārbaudes iekārtu (PIG - Pipeline Inspection Gauge).

Nord Stream izmanto Cauruļvadu pārbaudes iekārtu ar visspēcīgāko magnētisko lauku, kas līdz šim ir radīts šāda veida iekārtās. Veicot Nord Strem cauruļvada inspekciju, no Cauruļvadu pārbaudes iekārtas ir apkopotas garākās datu ķēdes, kas jebkad ir ierakstītas un saņemtas no šāda tipa iekārtām. Ar vairāk nekā 2000 mērījumu kanāliem un vienu paraugu no katriem 2.5 cauruļvada milimetriem, kas kopā veido 1’224’000’000mm - iekārta nonāks Vācijā ar vairāk kā triljons uzmērījumiem.

Lai pārbaudītu cauruļvadu, kas atrodas līdz 200 metru dziļumā uz Baltijas jūras gultnes un saņemtu apstiprinājumu tā tehniskajam stāvoklim, Nord Stream veic pašreiz pasaulē vienīgo cauruļvadu pārbaudi no iekšpuses - nosūtot iekārtu PIG paralēlo cauruļvadu sistēmā visā 1224km garumā, sākot no Krievijas līdz Eiropai. Cauruļvadu pārbaudes iekārta jeb PIG (Pipeline Inspection Gauge) ir sešus metrus gara un apmēram septiņas tonnas smaga, aprīkota līdzīgi kā kosmosa satelīti. Iekārta magnetizē un skanē cauruļvada sienas, ieraksta visus mērījumus un datus apjomīgā atmiņas kartē, kā arī kartē atzīmē precīzu cauruļvada atrašanos un izliekumus uz jūras gultnes.

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Nord Stream projektā šodien sasniegts vēl viens nozīmīgs attīstības posms – pabeigta otrā 1224 kilometrus garā jūras cauruļvada būvniecība. Plānots, ka pēc apjomīgiem sagatavošanas darbiem cauruļvada nodošanai ekspluatācijā, otrais cauruļvads gāzes transportēšanu uzsāks 2012. gada beigās.

Tas veidos daļu no pilnībā automatizētās divu paralēlu cauruļvadu gāzes transportēšanas sistēmas ar kopējo transportēšanas jaudu līdz aptuveni 55 miljardiem kubikmetru gadā, līdz ar to nodrošinot Eiropas Savienību ar Krievijas gāzi vismaz 50 gadu garumā.

Pēdējā no otrajam cauruļvadam paredzētajām 99 953 tērauda caurulēm tika izgatavota Europipe uzņēmumā Vācijā. Tad šī caurule tika pārklāta ar betona kārtu EUPEC rūpnīcā Mukranā, transportēta uz Slītes sagatavju noliktavu, kas atrodas uz Zviedrijai piederošās Gotlandes salas, un pēc tam nogādāta uz uzņēmumam Saipem piederošā cauruļvada ieguldīšanas kuģa Castoro Sei, kur 2012. gada 17. aprīlī to piemetināja pie kopējā cauruļvada un ieguldīja jūras gultnē. Līdz ar to ir noslēdzies loģistikas posms Nord Stream projektā.

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Pat dažos Rīgas rajonos iedzīvotājiem nav cerību, ka būs pieejama centralizētā dabasgāzes piegāde, raksta laikraksts Diena.

Dabasgāzes nav un, visticamāk, nebūs - šāda prognoze var šķist neticama Rīgas centra, daudzu Pierīgas ciemu un vairāku Latvijas pilsētu iedzīvotājiem laikā, kad Latvija tiek raksturota pat kā pārlieku gazificēta valsts. Tomēr gan pašu iedzīvotāju, gan arī Latvijas dabasgāzes piegādes uzņēmuma a/s Latvijas gāze (LG) pārstāvju teiktais ļauj secināt, ka daži dabasgāzes apgādes baltie laukumi gan Rīgā, gan reģionos, visticamāk, neizzudīs, jo pieslēguma izmaksas padara ierīkošanu neizdevīgu gan gāzes kompānijai, gan arī pašiem klientiem, norāda laikraksts.

Vairāki Dienas aptaujātie iedzīvotāji, kas interesējušies par dabasgāzes pieslēguma iespējām savam mājoklim, atzinuši, ka izmaksas pat par dažus simtus metru vai pat tikai dažus desmitus metru garas dabasgāzes piegādes sistēmas izveidi ir tik lielas, ka laupījušas jebkādas cerības dabasgāzi mājoklī ieraudzīt.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" celtniecība tiks pabeigta šovasar, svētdien intervijā paziņoja projekta uzraugošā uzņēmuma "Nord Stream 2 AG" ģenerāldirektors Matiass Varnigs.

"Mēs sagaidām, ka celtniecība tiks pabeigta līdz augusta beigām," intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja Varnigs.

Neskatoties uz ASV sankciju draudiem, "mums būs cauruļvads, kas atbilst visām licencēšanas prasībām un starptautiskiem nozares standartiem," norāda Varnigs, pauž cerības, ka gāzesvads varētu darbību sākt līdz šī gada beigām.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Latvijas brīvajā dabasgāzes tirgū gāzes tirgotāju mainījuši 350 lietotāji (situācija pēc 10.augusta), šodien konferencē Enerģētika 2017 sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Vienlaikus vienam lietotājam var būt vairāki gazificētie objekti. Starp kopumā 33 tirgotājiem, kas reģistrējušies gāzes tirdzniecībai, lielākā daļa ir no Latvijas, taču pārstāvēta arī Igaunija, Lietuva, Vācija un Šveice. Noslēgts līgums ar vismaz vienu lietotāju ir sešiem tirgotājiem.

Tāpat Irklis pastāstīja, ka tirgū tiek piedāvāt dažādi produkti, piemēram, mainīgas cenas produkts, fiksētas cenas produkts, atvērts fiksētas cenas produkts (cena ir fiksēta, bet var tik mainīta, par to informējot lietotāju), kā arī finanšu instrumentiem piesaistītas cenas produkts - dabasgāzes tirdzniecības cena piesaistīta Eiropas biržu 'forward' (nākotnes) cenām.

Pasaulē lielākais cauruļvadu iegremdēšanas kuģis Solitaire ir izpeldējis zem Dānijas Lielās Joslas tilta, lai tālāk dotos uz vietu, kur Nord Stream projekta ietvaros kuģis iegremdēs 342,5 kilometru garu dabasgāzes cauruļvadu posmu, ziņo projekta Nord Stream attīstītāji.

Kompānijas Allseas kuģis Solitaire cauruļvadu iegremdēšanu veiks gan Krievijas ūdeņos, gan Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šī Baltijas jūras daļa cauruļvada iegremdēšanai ir vissarežģītākā, jo tā jau ir pārslogota, turklāt šajā reģionā agrāk izvietotas arī mīnu līnijas.

Eksperti norāda, ka Solitaire ir ideāls kuģis cauruļvadu iegremdēšanai šādos apstākļos, jo kuģis savā darbā neizmanto enkurus, tādējādi jūras gultnei pieskaras tikai pats cauruļvads.

Solitaire ir aprīkots ar desmit reaktīvajiem dzinējiem, kā arī integrētu dzinēju, kas speciāli paredzēts, lai kuģis varētu noturēt savu pozīciju bez enkura palīdzības. Proti, šis dzinējs ļauj saglabāt kuģa atrašanās vietu pat par spīti vējam, viļņiem un straumei.

Cauruļvada savienojuma ar plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli izbūve netālu no Paldiskiem notiek atbilstoši plānam, liecina Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" sniegtā informācija.

"Uz sauszemes apkaimē ir sākta cauruļvada posmu liešana, veiksmīgi paveikta virziena urbšana, "Elering" kompresoru stacijas teritorijā tiek būvēts krānu mezgls. Ir sākta cauruļvada savienojuma tranšejas izbūve posmiem jūrā un sākas arī cauruļvada posmu liešana, gatavojoties cauruļvada izvietošanai jūrā," ziņu aģentūrai BNS stāstīja "Elering" pārstāvis Ains Kesters.

Kā viņš teica, būvniecībai nepieciešamie materiāli ir pieejami un joprojām paredzamais darbu pabeigšanas termiņš ir novembra beigas.

Jūnija sākumā "Elering" paziņoja, ka ir sākta gāzesvada izbūve, kas nepieciešama plānotajam Paldisku LNG terminālim. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir "Elering" gāzes infrastruktūras apkopes un būvniecības partneris "Connecto".

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Gāzes cenu griestu ieviešana Eiropas Savienībā, pabeigtais gāzes cauruļvads starp Poliju un Norvēģiju, kā arī vairāki pabeigtie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi nozīmē, ka spekulatīvais spiediens uz gāzes cenām ir beidzies, stāstīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Iepriekšējā gadā, godīgi sakot, bija mēneši, kad mēs nezinājām, vai vispār varēsim nopirkt jebkādu gāzi," teica Čakste, piebilstot, ka gāzes apgāde Latvijas, un, visticamāk, arī Baltijas gadījumā vairs nebūs tik kritiska.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) tiks ieviesti arī gāzes cenu griesti. Arī apgādes tīkli ir labāki, jo ir pabeigts gāzes cauruļvads, kas savieno Poliju un Norvēģiju, un tas ir nopietns uzlabojums. Tāpat ir pabeigti arī daudzi sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, tostarp terminālis Inko Somijā. "Tas viss nozīmē to, ka spekulatīvs spiediens uz gāzes cenām ir mazinājies," uzsvēra Čakste.

Kā norādīja "Latvenergo" vadītājs, izaicinājums ir tas, ka pagājušajā gadā gāze no Krievijas vēl plūda, bet šogad, visticamāk, tā vispār vairs neplūdīs.

Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā pabeigts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, pirmdien paziņoja kompānija.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo cauruļvadu sistēma pirmdien pilnībā sākusi savu darbību. Cauruļvada būvniecība pabeigta saskaņā ar noteikto grafiku un plānoto budžetu.

Nord Stream cauruļvadu sistēmas kapacitāte nodrošinās 55 miljardu kubikmetru dabasgāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Eiropu turpmākos piecdesmit gadus. Pirmais cauruļvads gāzes transportēšanu uz Eiropu uzsāka 2011. gada novembrī.

Lai atzīmētu abu cauruļvadu pilnīgu darbības uzsākšanu, šodien Portovajas līcī, Krievijas piekrastē notika svinīgais pasākums, piedaloties vairāku Eiropas valstu amatpersonām, Nord Stream akcionāriem un citiem viesiem.

2009. gadā Eiropas Savienības (ES) gāzes imports bija 312 miljardi kubikmetru gadā, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam. tas pieaugs par 211 miljardiem kubikmetru un sasniegs 523 miljardus kubikmetru gadā. Iecerēts, ka Nord Stream gāzes vads varēs nodrošināt vairāk nekā ceturto daļu no šī papildus gāzes importa.

Ukrainas austrumos, Poltavas apgabalā, uzsprādzis gāzes cauruļvads Urengoja-Pomari-Užgoroda, ziņo Ukrainas mediji

Liesmas, kas šāvās 100 metru augstumā, izdevies apdzēst nepilnu divu stundu laikā. Cilvēki sprādzienā nav cietuši.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms, taču tas noticis dienu pēc Krievijas lēmuma apturēt gāzes piegādes Ukrainai. Krievijas gāzes tranzīts klientiem Eiropā tiek nodrošināts pilnā apjomā pa cauruļvada rezerves atzaru.

Kā paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, tiek izskatītas vairākas notikušā versijas un galvenā no tām ir terora akts.

Tuvākās apkaimes iedzīvotāji stāstījuši, ka tieši pirms tam viņi dzirdējuši "divus spēcīgus blīkšķus", kas varētu liecināt par tīši sarīkotiem sprādzieniem.

Krievijas enerģijas ministrs Sergejs Šmatko asi kritizējis Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kas paredz padarīt tās enerģijas tirgu daudz konkurētspējīgāku. ES enerģijas tirgus demokratizācija varētu apdraudēt cauruļvada South Stream projektu, vēsta The New York Times.

Krievijas enerģijas ministrs kritizēja ES leģitimāciju, kas paredz enerģijas kompānijām dalīt savu infrastruktūru ar konkurentiem. S. Šmatko paziņoja, ka šobrīd notiek inensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, un rudenī tiek paredzēts izzināt, kā šie noteikumi ietekmēs South Stream.

Projektu South Stream atbalsta Gazprom, Krievijas valstij piederošais dabasgāzes monopolists. Cauruļvads stieptos zem Melnās jūras, un apejot Ukrainu, piegādātu gāzi klientiem Eiropā. South Stream ir konkurējošs projekts ES piedāvātajam cauruļvadu projektam Nabucco.

Nabucco cauruļvads ir atbrīvots no ES paredzētajiem noteikumiem. Pagaidām vēl nav zināms, vai arī South Stream projekta vadītāji prasīs līdzīgus noteikumus.

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Lietuvieši ir gatavi pārdot Latvijai dabasgāzi, bet līdz reālai gāzes tirgus atvēršanai mums vēl ir ejams tāls ceļš

Enerģētika ir viena no tām jomām, kur Latvijas politiķu publiskie paziņojumi ļoti bieži nesaskan ar faktiskajiem darbiem. Nesen ES prezidentūras laikā Latvija izrādīja iniciatīvu Eiropas Enerģētikas savienības izveidē un vismaz vārdos bija ne tikai par kopīgiem ES gāzes iepirkumiem no Gazprom, bet arī bija gatava teju vai virzīt visu Eiropas vienoto enerģētikas politiku. Kur tad aizvirzīja? Līdzīgi tagad ir ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola aktīvi tiekas ar Klaipēdas sašķidrinātā gāzes termināļa pārstāvjiem un augstām amatpersonām. Latvijai vajag alternatīvas gāzes piegādes! Izšķirošie likuma grozījumi ir pieņemti – bungu rīboņa un fanfaras. Taču, paskatoties uz realitāti, redzams, ka Enerģētikas likuma grozījumos ir ierakstīts jau labi zināmais fakts, ka Latvijā dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts tikai 2017. gada 3. aprīlī.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Dabasgāzes cauruļvada Nord stream būvētāji ar 24 bankām parakstījuši nodomu protokolus par finansējumu 2,5 miljardu eiro apmērā gāzes vada būvniecības otrai fāzei.

Dabasgāzes cauruļvada Nord stream būvētāji ar 24 bankām parakstījuši nodomu protokolus par finansējumu 2,5 miljardu eiro apmērā gāzes vada būvniecības otrai fāzei.

Nord Stream AG apstiprinājis, ka pēc nesen izsūtītā pieprasījuma gāzes vada otrās fāzes finansējuma piesaistīšanai, ar 24 bankām ir parakstīti nodomu protokoli, kas nodrošina projekta otrās fāzes. Šie nodomu protokoli ir sagatavoti balstoties uz detalizētiem līgumiem, kurus ir plānots parakstīt 2011.gada janvāra otrajā pusē.

Nord Stream Finanšu direktors Pols Korkorans (Paul Corcoran) informēja: «Šis ir projektam nozīmīgs notikums, ko sasniedzām pirms 2010.gada beigām un mēs esam priecīgi par atsaucību, ko saņēmēm no finanšu tirgus. Tagad mēs gaidam 2011.gada sākumu, lai oficiāli noslēgtu otrās fāzes finansējumu.»