Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Strem 2 un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" trešdien paziņoja, ka ir gatava sākt gāzes piegādes.

Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" decembra sākumā gan pavēstīja, ka "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei.

"29.decembrī noslēgusies gāzes ievadīšanas procedūra "Nord Stream 2" otrajam posmam. Šis spiediens ir pietiekams, lai nākotnē sāktu gāzes transportēšanu," norāda "Nord Stream 2 AG".

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien apstiprināja, ka Krievija ir gatava sākt gāzes transportēšanu pa "Nord Stream 2", līdzko Vācijas varasiestādes dos atļauju.

"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.

Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā pabeigts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, pirmdien paziņoja kompānija.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Briest Eiropas Parlamenta konflikts ar Vāciju par Nord Stream 2, uzskata Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - enerģētikas politikas koordinators Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

«Vācijas atļauja Gazprom vadītajam konsorcijam būvēt Nord Stream 2 gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretrunā Eiropas Parlamenta pozīcijai šajā jautājumā. Briest Eiropas Parlamenta nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret Nord Stream 2 projektu,» viņš norāda.

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments šobrīd mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot Eiropas Komisijai būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Cauruļvadu ieguldīšanas kuģis Solitaire ir uzsācis Nord Stream 2 gāzes cauruļvada būvniecību Somu līcī, informē projekta pārstāvji.

Solitaire pirms būvniecības uzsākšanas ir aprīkots un pārbaudīts, precīzi ievērojot projekta izvirzītās prasības. Nord Stream 2 būvniecības plāns ir izstrādāts, ņemot vērā dažādus būvniecību ietekmējošus apstākļus, jo īpaši tos, kas attiecas uz vides ietekmes ierobežojumiem. Soltaire, piemēram, izmanto dinamiskās pozicionēšanās sistēmu, lai noteiktu precīzu cauruļvada noguldīšanas vietu uz gultnes. Līdz ar to būvniecības laikā tikai cauruļvads skars jūras gultni. Izmantot kuģi, kas savā darbībā neizmanto enkurus, ir daļa no papildus drošības pasākumiem noslogotajā Somu līcī.

Solitaire ir 300 metru garš, 41 metru plats un nodrošinās cauruļvadu ieguldīšanu visas diennakts laikā bez apstājas septiņas dienas nedēļā, uz tā ir nodarbinātas līdz pat 420 personas. Cauruļvadu piegādes kuģi Nord Stream 2 būvniecībai nepieciešamās 12 metru garās un 24 t smagās caurules piegādās no tuvākajiem projekta loģistikas centriem Kotkā vai Hanko.

ASV varētu īstenot zināmus pasākumus, lai apturētu strīdīgus vērtējumus izsaukušā gāzes vada «North Stream 2» būvniecību, kas iecerēts Krievijas gāzes piegādēm Eiropai, otrdien brīdinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Gordons Sondlends.

«Ir vairāki instrumenti, kas ir Savienotajām Valstīm, un mēs neesam vēl izmantojuši visu instrumentu kopumu, kas var būtiski apdraudēt - ja ne pat pilnībā apturēt - šo projektu,» domnīcas pasākumā Briselē sacīja vēstnieks.

«Mēs ceram, ka opozīcija pret šo projektu strādās saskanīgi, jo ES un dalībvalstis ir vienisprātis, ka atkarība no Krievijas enerģijas nav labs ilgtermiņa ģeopolitisks lēmums,» Eiropas Politikas centra rīkotajā pasākumā otrdien norādīja Sondlends.

«Ja šī filozofija netiks pieņemta un «North Stream» tiks turpināts, tad prezidenta rīcībā ir daudzi, daudzi citi instrumenti, lai mēģinātu ierobežot un apturēt šo projektu, »viņš piebilda, plašāk šo tēmu neizvēršot.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret