Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Šobrīd vēl netiek ziņots, kad gāzesvads būs pilnībā gatavs degvielas piegādēm.

Līdzās tehniskajiem darbiem vēl nav pabeigts tā sertifikācijas process.

Vācijas varasiestādes to sāka septembrī, un tas var ilgt četrus mēnešus.

Pret gāzesvada ekspluatācijas uzsākšanu iestājās ASV, vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis un Ukraina, bažījoties, ka tas kļūs par instrumentu Maskavas spiedienam pret Eiropu.

Saistībā ar gāzesvada būvi ASV noteica vairākas sankcijas.

Pēdējo mēnešu laikā gāzes cenas Eiropas tirgū sasniedza rekordaugstas atzīmes, un vairāki eksperti un politiķi bažījas, ka Krievija var izmantot šo situāciju, lai panāktu no ES jaunu piekāpšanos apmaiņā pret ātrāku "Nord Stream 2" nodošanu ekspluatācijā.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ka tas ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.