Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Cēsu uzņēmums SIA Laureta Candles ražo sveces no Latvijā mazāk pazīstama dabīga materiāla – rapšu vaska.

Uzņēmuma īpašnieks Ivars Cekuls stāsta, ka rapšu vasks ir dabīgs vasks, kas iegūts no rapšu eļļas. «Sojas vasku 95% gadījumu iegūst Amerikā, bet rapsis ir Eiropas produkts. Latvijā šādu vasku neražo, tāpēc mēs to importējam. Esmu interesējies, vai vietējie neražo rapšu vasku, bet diemžēl ne. Ja kāds sāks to ražot, mēs būsim pirmie rindā, kas to pirks,» viņš saka.

Ļauj arī citiem

Ivaram ir divi uzņēmumi – AGC Group piedāvā izejvielas sveču liešanai, bet Laureta Candles ražo rapšu vaska sveces. «Paši taisām sveces un ļaujam arī citiem to darīt,» viņš saka. Bizness sākās ar sveču liešanas piederumu tirdzniecību. «Mēs trāpījām uz viļņa, kad visi sāka interesēties par sveču liešanu. Ekonomiskās krīzes dēļ katrs meklēja, kā nopelnīt, un tas, ka cilvēki vēlējās nopelnīt, ļāva mums atsperties,» saka Ivars. Palēnām uzņēmumā sāka gatavot arī sveces. Sākotnēji tās tika izgatavotas SIA AGC Group ietvaros, bet pērn Ivars sadalīja darbības virzienus. «Gribējās, lai katram virzienam būtu savs uzņēmums, tāpēc nodibinājām jaunu uzņēmumu, kas nodarbojas tieši ar sveču liešanu un izbraukuma tirdzniecību,» saka Ivars.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) 2012. gadā prognozē būvniecības nozares attīstību un uzņēmuma apgrozījuma būtisku pieaugumu.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Šobrīd būvniecības nozarē vērojama augšupeja, un šogad paredzam būtisku apgrozījuma pieaugumu par 40-50%.»

Vienlaikus I. Gaters norāda arī uz problēmu, kas apdraud būvniecības nozares izaugsmi un attīstību Latvijā. «LEC un citi būvniecības nozares uzņēmēji ikdienas darbā saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Darba tirgū trūkst izglītotu un pieredzējušu speciālistu un tas, pirmkārt, apdraud nozares attīstību un, otrkārt, var apturēt apjomīgu būvniecības un energoefektivitātes projektu īstenošanu. Ja Latvija tiek pozicionēta kā zaļa, uz energoefektīvu saimniekošanu orientēta valsts, ir jādomā par darbinieku piesaistīšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un jauno speciālistu motivēšanu darbam Latvijas tirgū,» sacīja I. Gaters.

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Līdzšinējais SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters turpmāk darbosies būvuzņēmuma LEC vadības komandā, to DB apstiprināja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Viņa atklāja, ka I. Gaters būšot LEC valdē, taču viņa amatu uzņēmums būs gatavs izpaust tikai pēc jaunā valdes locekļa oficiālas apstiprināšanas, kas notiks tuvākajā laikā. Db.lv jau pirms dažām dienām ziņoja, ka I. Gaters Rīgas pilsētbūvnieka akcionāriem paziņojis par sava amata atstāšanu, jo pāriet strādāt privātajā sektorā par liela būvniecības uzņēmuma vadītāju, tomēr sarunā ar DB viņš tad neatklāja, par kuru lielo uzņēmumu ir runa. Kā DB jau rakstīja, Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētāja amata pienākumus turpmāk pildīs vairāku valdību ministrs, kas bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts, valsts uzņēmumu valdes loceklis, ilggadējs partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs.

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

Rīgas dome samazinājusi pamatkapitālu rekonstrukcijas un celtniecības uzņēmumā SIA Rīgas pilsētbūvnieks.

Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma pamatkapitāls kopš 30. augusta ir 33 981 899 lati, kas ir par aptuveni sešiem miljoniem Ls mazāk nekā līdz šim – laikā no šā gada jūnija sākuma līdz 23. augustam Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāls bija 39 889 290 Ls.

Pilnībā Rīgas pilsētai piederošā uzņēmuma pamatkapitāls 2011. gadā mainīts vienu reizi, 2010. gadā – divas reizes, tāpat arī 2009. un 2008. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē un padomē izmaiņas nav notikušas – tajā darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, kā arī valdes loceklis Kānis Kosītis un Inese Šnepsta. Jau rakstīts, ka valdes priekšsēdētāja amatu šā gada 5. jūlijā pameta Ivars Gaters, kas savas darba gaitas turpina uzņēmumā LEC.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Rīgas mērs Oļegs Burovs nolēmis atcelt pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi, kā arī atjaunojis amatos iepriekšējā vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) atstādinātos AS «Rīgas centrāltirgus» valdes locekļus, tā O.Burovs paziņoja otrdien sasauktā preses konferencē.

O.Burovs arī nolēmis pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes locekļa amatā apstiprināt līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ernestu Saulīti. Viņš arī pagaidām vadīšot RNP valdi - pēdējā darbdiena RS valdē E.Saulītim būšot ceturtdien, 21.novembrī, bet pirmā darbdiena RS padomē - piektdien, 22.novembrī.

RNP valdes priekšsēdētājs līdz šim bija Aivars Gontarevs un valdē vēl strādāja Rolands Pogulis un Ivo Lecis.

Jau ziņots, ka Rīgas domnieki otrdien ar balsu vairākumu atcēla no amata līdzšinēji vicemēru V.Baraņņiku. Līdz ar viņa atbrīvošanu visas trīs viņa pārraudzībā bijušās kapitālsabiedrības - RCT, RS, un RNP - nonāca Burova pārziņā.

Kamēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīšot Jānis Reirs (JV), tikmēr pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netikšot celts.

Reirs Intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica, ka pašlaik netiekot strādāts pie PVN celšanas. Viņš paskaidroja, ka ir dažādi citi veidi, kā ir iespējams palielināt budžeta ieņēmumus. Piemēram, kādu izmaksu samazināšana.

"PVN netiks celts. PVN celšana ir visslinkākā politiķu darbība. Tad nekas cits nav jādara - nav jādomā, vienkārši pieliec 1%, un tev iekrīt 150 miljoni," sacīja Reirs.

Reirs arī akcentēja, ka PVN ir regresīvs nodoklis, kas tiešā veidā skar maznodrošinātos, tāpēc jāmeklē citi veidi, kā palielināt ieņēmumus.

Vienlaikus Reirs norādīja, ka izmaiņas nodokļu politikā būšot, taču PVN palielināšanai arī Saeimā nepietiktu balsu.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Pagājušajā gadā būvniecības nozarē viss ir gājis mazumā – krities gan apgrozījums, gan peļņa; būvnieku topā notikusi līderu maiņa, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gada lielāko būvuzņēmumu saraksta galvgalī līdera godā atgriezusies SIA Skonto būve, kas gadu iepriekš piekāpās a/s BMGS. Jāpiebilst, ka Skonto būve ir viens no tiem nedaudzajiem būvuzņēmumiem, kam pērn izdevies audzēt apgrozījumu, turklāt uzrāda trešo lielāko apgrozījuma pieaugumu (+34,2%) nozarē – tūlīt pēc SIA Velve (+71,6%) un SIA Monum (+40,5%).

Kā liecina DB apkopotā informācija par lielāko būvuzņēmumu pagājušā gada rezultātiem, kopējais TOP 30 uzņēmumu apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājies par 9,2% jeb naudas izteiksmē par 95,78 miljoniem eiro – no 1,04 miljardiem eiro 2014. gadā līdz 948,2 miljoniem eiro 2015. gadā. Ar apgrozījuma pieaugumu 2015. gadu izdevies noslēgt 13 no TOP 30 uzņēmumiem, attiecīgi 17 apgrozījums ir krities.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas biroja dati.

Strādnieku darba samaksa bija par 2,7% mazāka nekā decembrī. Jāņem vērā, ka darba samaksā par decembri ierēķinātas arī neregulārās piemaksas un prēmijas par gada rezultātiem. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,5%, būvmateriālu cenas palika nemainīgas.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, būvniecības izmaksas pieauga par 0,5%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 2,9%, būvmateriālu cenas pieauga par 0,3%, bet izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai samazinājās par 0,7%.

Janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2013.gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu un struktūru. 2014.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Šī gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,7%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,3%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,4%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,1%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1%.

Janvārī ir aktualizēti būvniecības izmaksu indeksa aprēķinos lietotie svari, kas atspoguļo 2014. gadā būvuzņēmumu pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu un struktūru. 2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedza ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildu tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Lielo būvuzņēmumu vidējā peļņa pērn ir bijusi divkārt lielāka nekā gadu iepriekš un 20 reizes lielāka nekā 2010. gadā. Tādi ir secinājumi SIA Lursoft IT (Lursoft) pētījumā Latvijas būvniecības uzņēmumu attīstības tendences pēdējos trīs gados, kas tika veikts pēc Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izdevuma Būvinženieris pasūtījuma.

Vispārējs rezumējums – būvnozare no krīzes ir atkopusies, turklāt, kā apstiprina statistika, visstraujākais pērn ir bijis tieši peļņas, nevis apgrozījuma rādītāju pieaugums.

Tomēr pēc Lursoft datiem ne visi būvniecības nozares uzņēmumi uzrāda veiksmīgus rezultātus – līdzās veiksminiekiem SIA Arčers, kas pērn nopelnījis vairāk nekā 3 miljonus latu, vai SIA Alco (+5,94 milj. Ls) bijuši arī uzņēmumi, kuru zaudējumi pēc nodokļiem sasnieguši pat 4 milj. latu.

Saskaņā ar Lursoft datiem pelnošākie pērn ir bijuši Kurzemes būvuzņēmumi – vidējā peļņa uz vienu būvniecības uzņēmumu šajā novadā 2012. gadā bija 37,706 tūkst. latu, savukārt vismazāk pērn pelnījuši Zemgales būvnieki ar 6,356 tūkst. latu lielu vidējo peļņu uz vienu uzņēmumu.

Lidmašīnu, kura piespiedu kārtā šorīt nosēdusies uz Ventspils šosejas, ar autotransportu nogādās Spilves lidostā, lai testētu piespiedu nolaišanās iemeslus.

Testu veiks Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālisti. Nelielā privātā lidmašīna, tāpat kā abi cilvēki, kas tajā atradās, ir «kārtībā», db.lv informēja Spilves lidlaukā. Tuvāku informāciju lidostas dežurants atteicās sniegt, jo runa ir par privātu lidmašīnu un privātu lidojumu.

Šorīt Tukuma novada Pūres pagastā Ventspils šosejas malā vieglā lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos, automašīnu satiksme netika apdraudēta.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka šorīt ap plkst.9.50 lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos uz lauka blakus šosejai.

AS «Olainfarm» akcionāru sapulcē uz piecu gadu termiņu apstiprināta jauna padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes locekļiem iecelti: Irina Maligina, Ivars Kalviņš, Ivars Godmanis, Signe Baldere – Sildedze, Milana Beļeviča. Padomes sēdē par priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Kalviņš, bet viņa vietnieku - Milana Beļeviča.

Akcionāri rosināja izmaiņas padomē, ņemot vērā jauno situāciju uzņēmuma īpašnieku struktūrā. Tajā turpmāk darbosies spēcīgi nozares eksperti – ķīmijas profesors Ivars Kalviņš, kā arī finanšu un nodokļu tiesību pasniedzēja un konsultante Milana Beļeviča. Padome saglabās pēctecību, jo tajā turpinās darboties līdzšinējas padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

«Mūsu mērķis ir turpināt veidot Olainfarm par vadošo gatavo zāļu un ķīmiski-farmaceitisko produktu ražotāju Baltijā, kura produkcija ir pazīstama un pieejama visā pasaulē. AS Olainfarm ir mūsu reģiona lielāko investoru kartē, un tā tam arī jāpaliek. Pateicoties Valērija Maligina un viņa komandas darbam, AS Olainfarm ir starp Latvijas biznesa līderiem. AS Olainfarm ir Latvijas uzņēmums ar augstiem korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības standartiem. Augsti vērtējam līdzšinējās uzņēmuma padomes paveikto AS Olainfarm mērķu sasniegšanā. Tā kā padome uzņēmumā ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv visu akcionāru intereses, vēlamies turpināt pragmatisku pieeju uzņēmuma pārvaldībā. Padomes pastiprināšana un tās kompetence nodrošinās līdzšinējo sekmīgo uzņēmuma attīstību un palīdzēs efektīvi īstenot uzņēmuma nākotnes plānus. Lai turpinātu uzņēmuma vērtības saglabāšanu un vairošanu, mūsu prioritātes būs virzītas trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, veicināt sabalansētu uzņēmuma izaugsmi, ieguldot gan jaunos produktos, to pētniecībā un reģistrācijā, gan uzņēmumos. Otrkārt, turpināt mērķtiecīgu darbu produktu kvalitātes un koncerna efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā turpinot jauno meitasuzņēmumu integrāciju uzņēmumā. Treškārt, turpināt jau veiksmīgi uzsākto darbu produktu realizācijas un eksporta apjomu izaugsmei,» teikts padomes ziņojumā.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.