Starptautiskā tehnoloģiju izstāde CEBIT transformējas, kļūstot par inovāciju un digitalizācijas biznesa festivālu

Šī tendence – apvienot biznesa, tīklošanās un izklaides elementus – jau iepriekš ir iezīmējusies specializētajos nišas pasākumos.

«Jaunais CEBIT savienos emocijas ar tehnoloģijām, biznesu ar festivāla sajūtu, jo esam pārliecināti, ka tas nepastāv atsevišķi. Šāds CEBIT vēl nav bijis. Tas pārvērtīs digitalizāciju jaunā pieredzē,» sola Olivers Frēze (Oliver Frese), CEBIT organizatora Deutsche Messe valdes loceklis. Runājot par to, cik apmeklētāju sagaida pasākumā, viņš teic, ka to grūti paredzēt, jo ir jauns formāts un liela daļa biļešu varētu tikt pārdotas pēdējā brīdī. «Interese par šo projektu starptautiskā mērogā ir liela,» apgalvo O. Frēze, atzīstot, ka, investējot jaunā projektā, ir zināms risks, bet, tā kā Deutsche Messe ir komerciāls uzņēmums, tā interesēs ir sasniegt apmierinošus finanšu rezultātus.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būs spēcīga pārstāvniecība pasaulē vadošajā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstādē «Hannover Messe», kas nākamnedēļ, 1. aprīlī, sāksies Vācijas pilsētā Hanoverē. Izstādē piedalīsies 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs.

«Izstādē «Hannover Messe» Baltijas valstis un to uzņēmēji būs plaši pārstāvēti gan kopstendos, gan atsevišķi kā uzticami, uz nākotni orientēti partneri rūpniecībā,» norāda Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Audra Gurinskiene.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu uzņēmumiem Hanoverē ir ideāla platforma starptautisku kontaktu dibināšanai.

Baltijas valstīm šogad atkal būs divi kopstendi – viens Latvijai, otrs Lietuvai.

Latvija «Hannover Messe» ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalīsies Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalīsies starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izsādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Vācijā, Hanoverē šonedēļ, no 1.aprīļa līdz 5.aprīlim, norisinās pasaulē vadošā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstāde «Hannover Messe».

Izstādi notiks piecas dienas, līdz 5.aprīlim, un paredzams, ka to apmeklēs vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju.

Šajā gadā izstādē piedalās 6500 kompānijas no 75 valstīm.

Šogad izstādē uzmanība tiek pievērsta ilgtspējas jautājumiem, kā arī iespējām, ko ražošanā rada mākslīgais intelekts.

Kā ziņots, izstādē piedalīsies arī 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs. Latvija Hannover Messe ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalās Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalās starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izstādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādātos produktus un tehnoloģijas demonstrēs pasaulē lielākajā industriālajā izstādē Hannover Messe 2015 Vācijā. Tur būs skatāms RTU radīts inovatīvs biodegradabls materiāls 3D printēšanai, medicīnā izmantojami biomateriāli, tehnoloģija biodegvielas iegūšanai, kā arī dažādi risinājumi atjaunojamo enerģijas resursu integrēšanā sadzīves elektrotīklā.

«RTU pirmo reizi savā vēsturē dosies uz šo pasaules mēroga notikumu un piedāvās pie mums tapušas inovācijas līdzās citiem tehnoloģiju «milžiem» izstādes zinātnes paviljonā. Manuprāt, šis ir nozīmīgs ieguldījums zinātnieku radīto produktu komercializācijai, kā arī sadarbības partneru un investīciju piesaistei,» norāda RTU Biznesa un inovāciju departamenta vadītājs Antons Kiščenko.

RTU izstādes apmeklētājiem demonstrēs astoņus zinātnieku izstrādātus produktus.

Hannover Messe 2015 notiks no 13. līdz 17. aprīlim, un RTU izstādē piedalās sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šī gada pirmie deviņi mēneši finanšu tirgos nesuši pozitīvas vēsmas, ko redzam atspoguļojamies arī Latvijas pensiju plānu rezultātos, atsevišķiem plāniem uzrādot pat vairāk nekā 17% augstu ienesīgumu.

Labākos rezultātus kopš gada sākuma uzrādījuši plāni, kas lielāko daļu uzkrājuma iegulda akcijās. Labos rādītājus veicinājušas norises finanšu tirgos – galvenie pozitīvie faktori šogad ir bijuši Eiropas Centrālās bankas, kā arī ASV, Lielbritānijas un Japānas centrālo banku lēmumi samazināt procentu likmes, ASV ekonomikas noturība un straujā tehnoloģiju nozares uzņēmumu attīstība.

Turklāt jāuzsver, ka 100% akciju plāni uzrāda labu ienesīgumu arī vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, septembra beigās piecu gadu ienesīgums šiem plāniem bija no 6% līdz 10,5% gadā . Uzreiz gan jāatgādina, ka 100% akciju plāni ir piemēroti gados jaunākiem krājējiem (līdz 50 gadu vecumam), jo šie plāni ir ne vien ar augstu ienesīguma potenciālu ilgtermiņā, bet arī ar augstu riska līmeni.

Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

I. Arefjevs uzsver, ka Latvijā patlaban maksimālais likumā noteiktais akciju īpatsvars, kādā var ieguldīt pensiju pārvaldnieki, ir pārāk zems – 50%, salīdzinoši pārējās Baltijas valstīs tas ir augstāks – Igaunijā tas ir 75%, bet Lietuvā – 100%.

Portāls db.lv aptaujāja pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldniekus par rosinājumiem, kādas izmaiņas būtu jāveic pensiju 2.līmenī, lai uzlabotu tā sniegumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.