Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto gadu noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.

Galvenie eksporta tirgi "Skonto Prefab" arī pērn bija Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija.

"Aizvadīto gadu kopumā vērtējam pozitīvi - darbības apjoms bija atbilstošs uzņēmuma kapacitātei. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījums ir samazinājies par 3,18 miljoniem eiro, tomēr tas saistīts ar projektiem, kuri pārskata periodā tika iesākti un tika noslēgti tikai šī gada sākumā. Pērn uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē īstenojām lielāko projektu "West Side Solna", Stokholmā uzstādot konstrukcijas dzīvojamo ēku projektam ar 250 dzīvokļiem. Īstenojām arī pirmo projektu Islandē," uzsver "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis.

"Skonto Prefab" vadība norāda, ka arvien lielāks pieprasījums, īpaši Skandināvijas valstīs, tiek novērots pēc industriāli ražotiem masīvkoka paneļiem. "Šobrīd strādājam pie dzīvojamo ēku kompleksa Zviedrijā - "Gråalen". Tas būs lielākais koka ēku projekts Ziemeļeiropā. Šobrīd ir uzsākta pirmā kārta ar 8 ēkām, kurās būs 143 dzīvokļi. Četras ēkas tiek būvētas no saliekamā dzelzsbetona elementiem, savukārt atlikušās četras no koka konstrukcijām un līmētām koka sijām. Kopumā projektā paredzēti 400 dzīvokļi," skaidro M.Ķeņģis.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Šī gada 10. maijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē pieņemts spriedums lietā, kurā SIA “Skonto Būve” Latvijas Universitātei (LU) lūgusi atlīdzināt LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības iepirkuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Augstākā tiesa par nepamatotiem ir atzinusi visus Latvijas Universitātes argumentus, kuros Universitāte iebilda par sev uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus pretendentam SIA “Skonto Būve” kļūdaina iepirkuma rezultātā. Augstākā tiesa atzina, ka likumīgi noritējušas iepirkuma procedūras ietvaros SIA “Skonto Būve” būtu uzvarējusi būvniecības iepirkumu un to, ka pie šādiem apstākļiem ir nosakāms zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Tomēr pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, jo Augstākās tiesas ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnvērtīgi izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz zaudējumu apmēra noteikšanu.

“Lai gan tiesvedība sākās teju pirms 10 gadiem, ieguldot ne mazums resursu no mūsu un arī tiesas puses, esam gandarīti, ka Senāts ir atzinis, ka nodarītos zaudējumus ir jākompensē. Esam pārliecināti, ka nākamā atkārtotā lietas izskatīšana tiesā būs tā, kurā beidzot noskaidrosim kopējo nodarīto zaudējumu apmēru. Šis ir viens no Latvijas tiesu sistēmas gadījumiem, kad uzņēmējs var saņemt tam radītos zaudējumus no valsts. Tāpat šis gadījums skaudri parāda, ka bezatbildīga rīcība no valsts pārstāvju puses apvienojumā ar neprofesionalitāti būvniecības konkursa godīgā norisē nozīmē valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu,” stāsta Juris Pētersons, SIA “Skonto Būve” valdes loceklis.

«Skonto» grupas uzņēmumi plāno tuvāko piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos, intervijā sacīja «Skonto» grupas jaunais īpašnieks un vadītājs Rihards Rāvis.

«Es īpaši pievērsīšos eksporta tirgu apgūšanai. Tas arī līdz šim ir bijis mans galvenais pienākums «Skonto» grupā, kur pēdējos četrus gadus esmu bijis stratēģiskās attīstības direktors un tieši darbojies mūsu eksportējošajos uzņēmumos dažādos amatos. Līdz ar to šie tirgi man ir pazīstami un interesanti. Mans mērķis būtu tuvāko līdz piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% mūsu grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos,» sacīja Rāvis.

Jautāts, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka Latvijas tirgū «Skonto» grupa īpašas perspektīvas neredz, Rāvis sacīja, ka viens no eksportu ietekmējošiem faktoriem ir Latvijas tirgus izmērs.

«Lai sasniegtu augstu konkurētspēju, ir jāsasniedz augsta efektivitāte, bet to var sasniegt specializējoties. Diemžēl Latvijas tirgū nav pietiekami liela pieprasījuma pēc tās produkcijas, uz kuru esam specializējušies. Esam specializējušies uz produkciju ar augstu pievienoto vērtību un augstu kvalitāti. Protams, ir arī citi faktori, tostarp ēnu ekonomika. Tā traucē mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem šeit efektīvi konkurēt,» skaidroja Rāvis.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

«Skonto Group» uzņēmumums «Skonto Prefab» uzsācis projektēšanas, ražošanas un montāžas darbus projektā KV BALTIC, kas atrodas Brommā, Zviedrijā. Līguma kopējā summa ir vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt to pabeigt paredzēts līdz 2020. gada jūnijam, informē uzņēmumā.

Projekta ietvaros tiek būvētas sešas dzīvojamās ēkas un bērnudārzs ar kopējo platību lielāku par 75 000m2, izbūvējot arī 350 dzīvokļus. Katrai mājai tiek veidota atšķirīga ārējā fasāde, bet augstākajai no daudzdzīvokļu ēkām ir 14 stāvi.

«Raugoties no apgrozījuma un projekta montāžas termiņa viedokļa, šis ir lielākais projekts »Skonto Prefab« uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Paredzams, ka projekts ne vien būtiski ietekmēs »Skonto Prefab« kopējo apgrozījumu, bet arī ražošanas jaudu, kā arī projektēšanas un montāžas komandas noslodzi,» prognozē Mārtiņš Ķeņģis, «Skonto Prefab» izpilddirektors un valdes loceklis.

Paredzēts, ka «Skonto Prefab» projektēs nesošās konstrukcijas – saliekamo dzelzsbetonu un metālkonstrukcijas, kas paredzētas sešām dzīvojamām ēkām ar divstāvu autostāvvietu. Paralēli projektēšanai «Skonto Prefab» plāno arī 46 000 m2 sienu un 43 000 m2 filigrānu pārsegumu ražošanu. Kad daļa no produkcijas būs saražota, uzņēmums uzsāks piegādes un montāžas darbus.

Viens no Latvijā un visā Baltijā lielākajiem moderno fasāžu ražotājiem “Skonto Plan” turpina savu stratēģisko attīstību, ieguldot jaunā ražotnē Tukumā vairāk nekā 6 miljonus eiro.

Pateicoties šīm investīcijām, uzņēmumam būs iespēja paaugstināt savu ražošanas efektivitāti un kapacitāti, paplašināt savu sniegto pakalpojumu klāstu un nodrošināt jaunas darba vietas mūsdienīgā, energoefektīvā ražotnē.

Patlaban Tukumā 10 000 m2 plašās telpās atrodas divas “Skonto Plan” ražotnes – vienā no tām tiek ražotas alumīnija būvkonstrukcijas, savukārt otrā nestandarta metāla izstrādājumi, nodrošinot darba vietas vairāk nekā 200 dažādu profilu speciālistiem. Tāpat tieši “Skonto Plan” ražotnē top augstākās kvalitātes stiklotas fasādes elitārām augstceltnēm, tajā skaitā debesskrāpjiem.

“Skonto Plan” attīstības projekta ietvaros tiks paplašināta uzņēmuma darbība, jau šī gada jūnijā atverot jauno ražotni 14 000 m2 platībā. Šajā rūpnīcā būs mūsdienīgākās CNC (Computer Numeric Control) iekārtas, kuru iegādē investēti teju 2 miljoni eiro.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Zemgales rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu noraidīt SIA «Eko Osta» pieteikumu par SIA «Skonto Būve» maksātnespējas procesa uzsākšanu, liecina SIA «Skonto Būve» sniegtā informācija.

Domstarpības radušās saistībā ar darbiem projektā «Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudronu dīķi sanācijas darbi».

SIA «Skonto Būve» norāda, ka attiecīgie darbi, par ko SIA «Eko Osta» prasa samaksu, ietilpst to darbu sadaļā, par ko pasūtītājs Valsts vides dienests (VVD) nav samaksājis ģenerāluzņēmējam SIA «Skonto Būve». Par šīs summas samaksu SIA «Skonto Būve» ir cēlusi prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Līdz ar to SIA «Skonto Būve» neesot līgumiska pamata veikt samaksu par SIA «Eko Osta» veiktajiem darbiem.

SIA «Skonto Būve» akcentē, ka ir finansiāli stabila.

SIA «Skonto Būve» plāno vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošajās instancēs pret SIA «Eko Osta» par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

«Skonto Group» uzņēmums «Skonto Plan» pirms dažiem mēnešiem sācis darbus pie «KeyBridge» projekta Lielbritānijā, ar mērķi nodrošināt fasāžu uzstādīšanas darbus divu dzīvojamo ēku būvniecībā 22 stāvu «KeyBridge House» un 37 stāvu «KeyBridge Lofts», kuri taps Londonas apkaimē ar ļoti strauju attīstības līmeni – Voksholas rajonā, stāsta «Skonto Plan» direktors Raimonds Freimanis. Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus.

Šis projekts ir ievērojams solis tam, lai «Skonto Plan» nostiprinātu savas pozīcijas ārvalstu būvniecības tirgos. Jau šobrīd 98% no uzņēmumu produkcijas tiek nosūtītas ārpus Latvijas, bet «KeyBridge» ir īpaši nozīmīgs projekts, kas uzņēmumam ļauj pierādīt savu eksporta potenciālu un spēju piedalīties apjomīgos projektos, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Kopumā uz «KeyBridge» būvniecības vietu paredzēts nogādāt 1500 fasāžu elementus, kuri būs pilnībā sagatavoti rūpnīcā, lai minimizētu montāžas darbus uz vietas objektā. Katra elementa lielums būs līdz 2,5 metriem platumā un līdz 3,5 metriem garumā ar svaru līdz pat vienai tonnai. Visi elementi, tajā skaitā dekoratīvā ķieģeļu apdare, tiks ražoti «Skonto Plan» Tukuma rūpnīcā.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

«Skonto» grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apmēra tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Skonto« grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Tas segments, kurā strādā »Skonto« grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības,» stāstīja Rāvis.

Viņš informēja, ka grupā ietilpstošais fasāžu ražotājs «Skonto Plan» jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas, jo tādas fasādes, kuras tagad tiek ražotas Eiropai, Latvijā neviens īsti nevarot atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs «Skonto Prefab» arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Rāvis norādīja, ka abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Skonto grupas uzņēmumi 2018. gadu noslēguši ar 225 miljonu eiro apgrozījumu, no kuriem 60% veidoja ieņēmumi ārvalstu tirgos, liecina uzņēmuma paziņojums.

Nozīmīgākie ārvalstu tirgi grupas uzņēmumiem pērn bija Skandināvijas valstis, Lielbritānija un Vācija.

«Šī gada prioritāte ir turpināt nostiprināt pozīcijas ārvalstu tirgos, līdz ar to liela uzmanība tiks pievērsta efektīvai procesu vadībai, kā arī kvalificētu darbinieku piesaistei. Strādāsim arī pie esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai, lai spētu sekmīgi konkurēt ārvalstīs. Tā kā nozīmīgs eksporta tirgus ir Lielbritānija, šobrīd pastiprināti sekojam Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības. Lai diversificētu biznesa riskus, nozīmīgas investīcijas šobrīd veicam arī jaunu ārvalstu tirgu izpētē,» skaidro «Skonto Group» stratēģiskās attīstības direktors Rihards Rāvis.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis, kurš iepriekš ieņēma grupas uzņēmumu attīstības vadītāja amatu. Vienlaikus Rihards Rāvis kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

«Pērn kopējais grupas uzņēmumu apgrozījums sasniedza 225 miljonus eiro, ļaujot mums kļūt par lielāko būvniecības nozares eksportētāju Latvijā, jo 60% no kopējā apgrozījuma veidoja sniegtie pakalpojumi ārvalstu tirgos. Eksporta apjomu audzēšana arī turpmāk būs Skonto grupas uzņēmumu darbības prioritāte. Esam apstiprinājuši jaunu investīciju programmu, kas ļaus uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudas. Tāpat investēsim arī tehnoloģiju attīstībā, lai klientiem nodrošinātu mūsdienīgus risinājumus, spējot pielāgot tos katra klienta individuālajām vajadzībām. Vienlaikus strādāsim arī pie uzņēmuma efektivitātes uzlabošanas, lai starptautiskajā tirgū būtu vēl konkurētspējīgāki,» skaidro Skonto grupas uzņēmumu vadītājs Rihards Rāvis.

Par holdingkompānijas SIA "Skonto Group" vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma īpašnieks Rihards Rāvis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja valdes locekļi Raimonds Freimanis, Mārtiņš Ķeņģis un Dmitrijs Soldatenko.

"Skonto Group" reģistrēta 2019.gadā, un tās pamatkapitāls ir 127 000 eiro. Uzņēmums līdz šim nav iesniedzis gada pārskatus.

"Skonto Group" ir būvniecības nozares uzņēmumu grupa, kurā ietilpst "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas Energoceltnieks" un "Skonto Cross Timber Systems". Grupas uzņēmumi saviem klientiem Latvijā un ārvalstīs spēj nodrošināt pilnu būvniecības pakalpojumu ciklu, sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi, konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi un montāžu.

Grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

Noslēdzoties uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, Latvijas Energoceltnieks ir kļuvis par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Darījuma ietvaros Guntim Rāvim piederošs uzņēmums no mazākuma akcionāriem iegādājās 36,9% akciju. Lēmums atpirkt akcijas ir saistīts ar biznesa stratēģijas maiņu, daudz mērķtiecīgāk nostiprinot uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pirms gada par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Martti Antero Kohtanen, kuram ir ievērojama pieredze enerģētikas un telekomunikāciju jomā dažādos projektos Eiropā. Uzņēmuma vidēja termiņa attīstības mērķis ir nostiprināt Latvijas Energoceltnieks pozīcijas ārvalstu tirgos,» norāda Skonto grupas uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijas Energoceltnieks 2018. gadu noslēdza ar 57 miljonu eiro apgrozījumu, uzrādot izaugsmi 7% apmērā pret iepriekšējo gadu. Darba spēka nodokļos valsts budžetā uzņēmums pārskata periodā veica maksājums 4 miljonu eiro apmērā.