Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) atbilstoši līgumam ar AS Latvenergo koncerna uzņēmumu AS Latvijas elektriskie tīkli veikusi vienu no Kurzemes loka projekta etapiem - 330kV kabeļu līnijas Imanta – TEC-1 otrā posma izbūvi. Tā ietvaros zem Daugavas izbūvēti divi 740 metrus gari cauruļu šķērsojumi, kuros instalēti 330kV augstsprieguma līnijas kabeļi.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, informēja: «Septembra laikā pabeigts augstsprieguma kabeļu ieguldīšanas darbs un oktobrī LEC kopā ar kabeļu izgatavotāju pārstāvjiem veica 330kV kabeļu savienošanu, kā arī tiek pabeigti darbi pie optiskās kabeļu līnijas izbūves. Pilnīga darbu pabeigšana plānota novembrī.»

Daugavas šķērsojuma darbu izpilde tika veikta sadarbībā ar apakšuzņēmēju, Itālijas uzņēmumu ANESE S.r.l., kam esot divdesmit gadus ilga pieredze liela diametra cauruļvadu šķērsojumu izbūvē ar horizontālās vadāmības urbšanas metodi visā Eiropā.

Daugavas šķērsojums tika veikts divu mēnešu laikā, izmantojot horizontālās vadāmības urbšanas metodi (HVU) ar polietilēna aizsargcauruļu ieguldīšanu zem Daugavas.

Juridisko personu apvienība LEC un Empower tikusi pie 53,604 milj. eiro jeb aptuveni 37 milj. Ls vērta a/s Latvenergo meitasuzņēmuma a/s Latvijas elektriskie tīkli iepirkuma, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LEC un Empower rekonstruēs Kurzemes loka 110 kV elektropārvades līniju posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot to ar 330 kV līniju, liecina informācija IUB.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju Latvijas elektriskie tīkli izvēlējās saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Projekts tiks realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu saskaņā ar EK regulu par ekonomikas atjaunošanas atbalsta programmas izveidošanu.

A/s Latvijas elektriskie tīkli tika dibināta pērnā gada aprīlī, un tā īpašumā ir pārvaldes tīkls – 330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas. Līdz ar uzņēmuma dibināšanu pērnā gada aprīlī Latvijas elektriskajos tīklos tika pārjaunoti a/s Augstsprieguma tīkls darbinieki.

AS Latvijas elektriskie tīkli (LET) akcionāru sapulces laikā veikti grozījumi uzņēmuma statūtos un valdes sastāvā, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Arī turpmāk LET vadībā darbosies līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, kurš, pārdalot līdzšinējās LET funkcijas un daļēji nododot tās AS Augstsprieguma tīkls (AST) pārziņā, no 1.februāra būs arī vienīgais valdes loceklis. LET vadības komandā darbu turpinās bijušie valdes locekļi Jānis Kirkovalds un Vita Andersone.

Atbilstoši tiesību aktiem no 2015. gada 1. janvāra AS Augstsprieguma tīkls pārņem lielāko daļu līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli” realizēto funkciju. Tādējādi no jaunā gada 430 zinoši jomas speciālisti līdzšinējo darbu turpinās, strādājot AS Augstsprieguma tīkls, un to pienākums būs līdz šim AS Latvijas elektriskie tīkli apkalpošanā esošā pārvades tīkla (330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas/sadales punkti) darbības nodrošināšana un ikdienas uzturēšana, kā arī jaunu tīklu izbūve un esošo tīklu pārbūve vai atjaunošana. Savukārt AS Latvijas elektriskie tīkli veiks pārvades sistēmas aktīvu pārvaldības funkciju un nodrošinās finansējuma piesaisti tīklu attīstībai.

A/s Latvijas elektriskie tīkli noslēgusi iepirkumu konkursu par 110 kilovoltu (kV) elektroiekārtu piegādi apakšstacijai «Imanta», liecina konkursa rezultāti, kas publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Sarunu procedūrā ar konkursa izsludināšanu uzvaru guva Siemens Osakeyhtio Latvijas filiāle, kas piegādās elektroiekārtas par vairāk nekā 1,103 milj. eiro (aptuveni 780 tūkst. Ls).

Kopumā a/s Latvijas elektriskie tīkli saņēma trīs piedāvājumus, no kuriem tika izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Latvijas elektriskie tīkli 2011.gadā apgrozīja 28,984 miljonus Ls, bet uzņēmuma peļņa veidoja 2,82 milj. Ls. Vērtējot pēc pērnā gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 a/s Latvijas elektriskie tīkli ierindojas 133. vietā. Uzņēmuma darbības joma ir elektroenerģijas apgāde, tas ir dibināts pērnā gada februārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 130,457 milj. Ls. Uzņēmuma valdē darbojas valdes loceklis Mārcis Kauliņš, Jānis Kirkovalds, Imants Zviedris, Vita Andersone un valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis.

Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB uzvarējis a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,5 milj. eiro (1,75 milj Ls) apjomīgajā iepirkumu konkursā.

A/s Latvenergo meitassabiedrība Latvijas elektriskie tīkli izsludināja konkursu par divu 330/110/ 10,5 kilovoltu (kV) 125 MVA autotransformatoru piegādi Ventspils apkakšstacijai pērnā gada decembrī, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA ABB piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko no kopumā sešu kompāniju iesniegtajiem. Tāpat SIA ABB piedāvājis Latvijas elektriskajiem tīkliem atlaides no kopējās līguma cenas - 101,2 tūkst. eiro (aptuveni 71 tūkst. Ls) atlaidi, ja līgums tiek noslēgts līdz šā gada 30. jūnijam un 224 tūkst. eiro (aptuveni 157 tūkst. Ls) atlaidi, ja līgums tiek noslēgts laika posmā no šā gada 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepirkums tiks realizēts Eiropas Savienības fondu atbalstu.

No 16. novembra AS Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājas pienākumus sāk pildīt Vita Andersone, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Jauno valdes priekšsēdētāju raksturo ilgstoša darba pieredze enerģētikas nozarē, kā arī ekonomikas un finanšu jautājumos. Andersone līdz šim ir bijusi AS Latvijas elektriskie tīkli finanšu direktore, AS Latvijas elektriskie tīkli valdes locekle, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja vietniece .

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Guntis Stafeckis no 16. novembra stājas AS Latvenergo valdes locekļa amatā.

AS Latvijas elektriskie tīkli ir AS Latvenergo meitassabiedrība, kas nodrošina pārvades aktīvu finansēšanu un iznomāšanu Latvijas pārvades sistēmas operatoram.

Līdzšinējais SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters turpmāk darbosies būvuzņēmuma LEC vadības komandā, to DB apstiprināja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Viņa atklāja, ka I. Gaters būšot LEC valdē, taču viņa amatu uzņēmums būs gatavs izpaust tikai pēc jaunā valdes locekļa oficiālas apstiprināšanas, kas notiks tuvākajā laikā. Db.lv jau pirms dažām dienām ziņoja, ka I. Gaters Rīgas pilsētbūvnieka akcionāriem paziņojis par sava amata atstāšanu, jo pāriet strādāt privātajā sektorā par liela būvniecības uzņēmuma vadītāju, tomēr sarunā ar DB viņš tad neatklāja, par kuru lielo uzņēmumu ir runa. Kā DB jau rakstīja, Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētāja amata pienākumus turpmāk pildīs vairāku valdību ministrs, kas bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts, valsts uzņēmumu valdes loceklis, ilggadējs partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) 2012. gadā prognozē būvniecības nozares attīstību un uzņēmuma apgrozījuma būtisku pieaugumu.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Šobrīd būvniecības nozarē vērojama augšupeja, un šogad paredzam būtisku apgrozījuma pieaugumu par 40-50%.»

Vienlaikus I. Gaters norāda arī uz problēmu, kas apdraud būvniecības nozares izaugsmi un attīstību Latvijā. «LEC un citi būvniecības nozares uzņēmēji ikdienas darbā saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Darba tirgū trūkst izglītotu un pieredzējušu speciālistu un tas, pirmkārt, apdraud nozares attīstību un, otrkārt, var apturēt apjomīgu būvniecības un energoefektivitātes projektu īstenošanu. Ja Latvija tiek pozicionēta kā zaļa, uz energoefektīvu saimniekošanu orientēta valsts, ir jādomā par darbinieku piesaistīšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un jauno speciālistu motivēšanu darbam Latvijas tirgū,» sacīja I. Gaters.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

Noslēgusies biznesa ideju iesniegšana Hipotēku bankas konkursam jauniešiem Lec biznesā!, un no visiem Latvijas reģioniem jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus.

Līdz ar pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28.novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce skaidro, ka konkurss Lec biznesā! notiek jau ceturto gadu un šogad uz konkursa balvām – mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā. Šogad iespēju konkursā piedalīties izmantojušas arī vairākas jauniešu grupas, kā arī virkne dalībnieku konkursam iesnieguši vairākas idejas. Žūrija vērtēs virkni kritēriju, un viens no svarīgākajiem būs idejas dzīvotspēja un iespēja to īstenot dzīvē.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

A/s Latvijas elektriskie tīkli (LEC) noslēguši iepirkuma konkursu par līniju atjaunošanu un uzturēšanas remontu 2,2 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopumā konkursā pieteicās seši uzņēmumi, no kuriem par uzvarētājiem tika atzīta SIA Reck, SIA Latvijas Energoceltnieks, SIA Elsana un SIA Empower.

SIA Latvijas elektriskie tīkli pērn apgrozīja 59,7 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 11,9 miljonus eiro, liecina Lursoft dati. Kompānijā pērn tika nodarbināti vidēji 437 darbinieki.

A/s Latvijas elektriskie tīkli noslēgusi vairāk nekā 1,12 miljonus eiro jeb aptuveni 790 tūkstošus latu apjomīgu iepirkumu konkursu par 110 kilovoltu (kV) elektroiekārtu piegādi, par uzvarētāju izvēloties Alstom Grid SAS filiāli Latvijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks piegādātas elektroiekārtas apakšstacijām «Bolderāja I» un «Dagda».

Kopumā konkursā pieteicās trīs komersanti, bet kā uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Latvijas elektriskie tīkli reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls veido 130,45 milj. Ls. Uzņēmumu vada Guntis Stafeckis, bet valdes locekļa amatā darbojas Vita Andersone, Mārcis Kauliņš, Jānis Kirkovalds un Imants Zviedrs. Vērtējot pēc aizpērnā gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Latvijas elektriskie tīkli ierindojas 133. vietā. Aizpērn uzņēmuma apgrozījums veidoja 28,98 milj. Ls, bet peļņa – 2,82 milj. Ls.

Lai uzlabotu elektroenerģijas pārvades kvalitāti un drošumu Latvijā un starpvalstu mērogā, AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir uzsākusi vienu no vērienīgākajiem projektiem – apakšstacijas Viskaļi rekonstrukciju. Projektā tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljonu latu, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Apakšstacija „Viskaļi” ir viena no lielākajām un vecākajām Latvijas apakšstacijām - tās izbūve ir uzsākta 1939.g. Kā norāda Latvenergo, 330 kilovoltu (kV) apakšstacijai ir būtiska nozīme ne tikai Jelgavas un tuvējās apkārtnes elektroapgādē, bet arī elektroenerģijas tranzīta nodrošināšanā ar kaimiņvalstu energosistēmu. Viskaļi ir t.s. mezgla apakšstacija, no kuras tiek nodrošināta arī starpvalstu saite ar Lietuvu.

«Viens no galvenajiem Viskaļu apakšstacijas rekonstrukcijas valsts mēroga ieguvumiem būs droša elektroenerģijas pārvade caur Latviju no Igaunijas uz Lietuvu. No šīs apakšstacijas elektroapgāde tiek nodrošināta lielākajai daļai Jelgavas pilsētas klientu,» skaidro AS Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Imants Zviedris.

Katru gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp tās veiktos pasākumus neatkarības nodrošināšanai un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka AS Latvijas elektriskie tīkli spēju ievērot saistības, kas izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma.

Izvērtējot komersantu sniegto informāciju, SPRK secina – AS Augstsprieguma tīkls atbilst sertificēšanas prasībām un tās veiktie pasākumi neatkarības nodrošināšanai ir pietiekami.

AS Augstsprieguma tīkls ir ievērojusi Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības neatkarības nodrošināšanai. Regulatora uzmanības lokā nav nonākuši tādi dokumenti vai informācija, kas liecinātu, ka AS Augstsprieguma tīkls rīcībā esošais personāls, tehniskie un finanšu resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi. AS Augstsprieguma tīkls ir izstrādājusi un ievēro pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un pilda tai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.714/2009 noteiktos pienākumus.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.