Laikā, kad pasaules akciju tirgi atrodas tuvu savam pēdējā laika maksimumam, taču tajā pašā laikā tirgus jutīgums ir ievērojami pieaudzis, aizvien aktuālāka kļūst uzņēmumu meklēšana, kuru finansiālos rādītājus tirgus vēl nav pilnībā novērtējis, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Straujais izejvielu cenu kāpums pasaules preču biržās, zemestrīce Japānā, paredzama peļņas pieauguma prognožu samazināšanās - šie faktori var bremzēt jau divus gadus ilgstošo akciju cenu kāpumu, liekot investoriem uzmanību pievērst tā dēvēto neciklisko tautsaimniecības sektoru uzņēmumiem. Proti, tādiem, kuru finansiālo rādītāju izmaiņas ir mazāk pakļautas ekonomiskajiem cikliem. Šie uzņēmumi tradicionāli piedzīvo mazāku akciju cenu kāpumu brīžos, kad līdz ar pirmajām pazīmēm par ekonomikas atgūšanos no krīzes biržu indeksi strauji kāpj, taču sevi labi pozicionē brīžos, kad akciju tirgus jau uzkāpis tuvu savam maksimumam, kā arī brīžos, kad pār finanšu tirgiem jaušama krīzes ēna. Iespējams, ka attiecībā uz pēdējo faktoru šis brīdis vairs nav aiz kalniem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Uz padomju laika konservu ceha bāzes dibinātais uzņēmums strauju izaugsmi piedzīvojis tieši pēdējos trīs gados, kad tajā ieguldītas vērienīgas investīcijas - ap trīs miljoniem eiro un izveidota moderna ražotne. Uzņēmuma valdes loceklis Andris Brikšķis to dēvē par trešo elpu, sakot, ka investīcijas un attīstība plānota mērķtiecīgi.

Pērn uzņēmums strādājis ar 1,7 miljonu Ls apgrozījumu, bet šogad to plānots kāpināt līdz 2,5 miljoniem. Plāni Mildai KM ir ambiciozi - sasniegt 50% pieaugumu pret iepriekšējo gadu gan eksportā, gan vietējā tirgū. A. Brikšķis teic, ka plāni ir ne tikai ambiciozi, bet izpildāmi - to parādot darbība šā gada pirmajā pusgadā - Mildas un GardiGan apgrozījuma pieaugums Latvijas tirgū pirmajā pusgadā ir 47%, savukārt eksporta pieaugums salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pat sasniedzis 65%. «Skaidrs, ka neviens neļaus tāpat vien šo tirgus daļu iekarot, bet tos uzlabojumus, ko esam veikuši, pircējs, cerams, novērtēs,» klāsta uzņēmuma valdes loceklis. Tieši šopavasar pēc tirgus izpētes izveidota jauna produktu līnija, ar ko uzņēmumam saistās izaugsmes plāni.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pašvaldības vēlas importēt jaunas nodevas.

Nodeva par katru taksometru, par diskotēku vai katru tādas ēkas stāvu, kura bojā pilsētas ainavu - tās ir dažas no ārvalstu pilsētās esošām nodevām, kuras varētu ieviest arī Rīgā vai citās Latvijas lielākajās pilsētās.

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par dažādu ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis.

Intervija

Binde: valsts kā īpašnieks ir īpatnējs

Privatizēt vai neprivatizēt LMT un Lattelecom, tam jābūt politekonomiskam lēmumam, uzskata Juris Binde

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas.

Baltika Group ķepurojas ārā no zaudējumiem

Kā jau daudziem uzņēmumiem, arī Baltika Group krīzē ir nācies pārskatīt finanses, izmaksas, biznesa modeli. Piemēram, pirms krīzes kompānijai bija četras šūšanas fabrikas Igaunijā, tagad ir palikušas divas. Grupā kopumā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku, šobrīd - ap 1400, arī algas ir samazinātas.

Valsts uzņēmumu pārvalde būtu jācentralizē vienā holdingā - tādējādi valsts jau nākamgad varētu gūt 100 milj. Ls lielus papildu ieņēmumus.

Turpina bīdīt 22% PVN

PVN paaugstināšana samazinās apgrozījumu ekonomikā un ietekmēs inflāciju, tā BDO Zelmenis&Liberte partnere Vita Liberte.

TOP

Kūdrinieki krīzi ekonomikā nejūt

Dienas Bizness pirmo reizi publicē Latvijas lielāko kūdras ieguvēju un pārstrādātāju TOP.

Īpašums

Atgūstas gausi

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgus Latvijā varētu būt savā zemākajā punktā, taču nevajadzētu cerēt uz ātru atgūšanos.

ES nauda

Ceļu projekti iešūpojas lēni

Intensīvāk ES fondu līdzekļu apgūšana Latvijas ceļiem varētu sākties 2011. un 2012.gadā.

Jaunu bezdarba antirekordu vairs, visdrīzāk, nebūs, taču arī priecāties par situācijas uzlabošanos vajadzētu piesardzīgi.

Bezdarba skaitļi ik mēnesi lēni sarūk, taču vasaras sezonas beigas cerīgo kopainu atkal var nedaudz iebojāt. Turklāt, lai atgrieztos pie bezdarba līmeņa rādītājiem, kas iekļautos Eiropas vidusmērā, Latvijai, iespējams, vajadzēs 3-5 gadus, lēš darba tirgus eksperti. Bezdarbu mazināt var ekonomiskās situācijas uzlabošanās, pārdomāti soļi no valdības puses un sekojoši arī jaunu darba vietu radīšana uzņēmumos, savukārt par to, kā risināt citu aizvien augošu un, šķiet, vēl ilglaicīgāku problēmu - ko darīt ar ilgstošajiem bezdarbniekiem -, padoma trūkst.

Augusta beigās Latvijā bija 169 946 reģistrēti bezdarbnieki un reģistrētā bezdarba līmenis, salīdzinot ar maija beigu 16,2%, bija nokrities līdz 15% atzīmei, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Vēl šīgada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits bija ar augšupejošu tendenci, bet pavasarī līkne sāka liekties lejup. Kā atzīst NVA direktore Baiba Paševica, šovasar pēc divu gadu pārtraukuma bezdarba līmenis beidzot atkal ir uzvedies atbilstoši pirmskrīzes laika tradīcijām, vasaras mēnešos sarūkot.

Latviešu mūzika ir tāda pati vietējā prece kā vietējais piens vai maize, un tieši tāpat ir jāveicina tās patēriņš, intervijā saka Ivo Baumanis, Latviešu Radio dibinātājs.

Principiāli spēlēdama tikai neatkarīgās Latvijas populāro mūziku latviešu valodā, raidstacija savas pastāvēšanas divu gadu jubilejā sasniegusi punktu, ko radio biznesā var saukt par stabilu nostāšanos uz kājām – kad iekarota zināma popularitāte, izdevies iekļūt reitingos, kas ir reklāmdevēju vadlīnija, un aptverta lielākā daļa Latvijas teritorijas. Tiesa, krīzes elpa nav palikusi nesajusta, toties glābj māka darboties minimāliem līdzekļiem un pašiem būvēt apraides torņus.

Konkurē ar IBM un Hewlett Packard

Ikdienišķa situācija: cilvēks mēģina iepirkties interneta veikalā, taču tas strādā ļoti lēni, un beigu beigās lietotājs šim pasākumam atmet ar roku un dodas kāroto preci meklēt citur. Iemesli, kāpēc interneta vietne nestrādā kā nākas, varbūt dažādi, taču īpašnieks par šiem traucējumiem uzzina vien tad, kad viņam kāds par tiem paziņo. Gadījumā, ja veikala īpašnieks būtu lietojis infrastruktūras monitoringa risinājumu Zabbix, ko izstrādājis Latvijas inženieris Aleksejs Vladiševs, viņš par iespējamajām problēmām tiktu informēts jau labu laiku iepriekš un dīkstāvi varētu novērst.

Latvijā izstrādātais IT produkts Zabbix strauji iekaro pasauli. Tas nav ne Latvijas Nokia, ne Skype, taču šī produkta perspektīvas pasaulē ir milzīgas, pārliecināts tā radītājs inženieris Aleksejs Vladiševs.

Sākumā tas ir bijis tikai hobijs. Aleksejs strādāja bankā par datubāžu administratoru, un viens no viņa pienākumiem bija sekot, lai visa IT infrastruktūra darbotos gludi un bez traucējumiem. «Tad man prātā ienāca ideja - kāpēc lai šo procesu neautomatizētu? Un es sāku rakstīt šādu programmu,» par pirmsākumiem stāsta Aleksejs. Kopumā darbs prasījis apmēram 12 gadu. Lietotājiem Zabbix ir pieejams kopš 2001. gada kā open source (atvērtā pirmkoda) produkts - tādu, ko jebkurš interneta lietotājs var brīvi lejupielādēt. Cilvēki sāka to izmēģināt, lietot, un jau drīz Aleksejs, kurš sākumā to nemaz neplānoja padarīt par komerciālo projektu, sāka saņemt e-pastus ar lūgumiem sniegt dažādus papildu pakalpojumus - piemēram, instalēt programmu, sniegt kādu specifisku konsultāciju utt. «Un tad es iedomājos par to, ka tas var kļūt arī par biznesu,» viņš saka, atzīstot, ka lēmums un tā īstenošana nav bijuši viegli, jo nekādu specifisku zināšanu par uzņēmējdarbību viņam nebija.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!