Latvijā dibinātais IT uzņēmums SIA “Zabbix” atver savu ceturto ārvalstu biroju, šoreiz Meksikā. Pēc divarpus gadu darbības Latīņamerikas tirgū, uzņēmums jaunas izaugsmes iespējas saskata tieši Meksikas tirgū.

SIA “Zabbix” izstrādā atvērtā pirmkoda programmatūru, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru Zabbix plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Uzņēmumam jau ir filiāles Japānā (kopš 2012.gada), ASV (2016) un Brazīlijā (2020), kas veiksmīgi darbojas vairāku gadu garumā, sniedzot pakalpojumus vietējiem klientiem. Meksika ir Zabbix otrs lielākais tirgus pēc klientu un partneru skaita Latīņamerikā, kā arī pēc Zabbix lietotāju komūnas aktivitātēm.

Latvijā tapušo tīkla uzraudzības risinājumu Zabbix pazīst vismaz 30 valstīs, tam ir vizmas 50 tūkstoši lietotāju; tikko SIA Zabbix dibinājusi meitas- uzņēmumu Japānā.

«Mēģinām efektīvi uzraudzīt visu. Mūsu filozofija paredz, ka uzraudzībai jābūt ļoti vienkāršai, bez lielām investīcijām, risinājumam jāspēj apkalpot lielas infrastruktūras,» saka Sergejs Sorokins, tīkla uzraudzības risinājuma Zabbix izstrādātāja SIA Zabbix biznesa attīstības direktors. Uzņēmums startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijās Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā un Inovatīvākais produkts.

Lieto bez maksas

Tīkla uzraudzības risinājums Zabbix ir bezmaksas, tāpēc, lai tā izstrādātājs SIA Zabbix turpinātu attīstību, tas sniedz pakalpojumus - konsultācijas, apmācības u. c.

Latvijas atvērtā pirmkoda programmatūras uzņēmums SIA "Zabbix" šodien atver savu pārstāvniecību Brazīlijā, Porto Alegre. Uzņēmumam jau darbojas trīs pārstāvniecības ārpus Latvijas – Japānā (dibināta 2012.g.), ASV (2015) un Krievijā (2018).

Zabbix ir Latvijā radīta atvērtā pirmkoda programmatūra, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu un bankas, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Ar Brazīlijas filiāles atvēršanu SIA "Zabbix" varēs sniegt savus profesionālos pakalpojumus un palīdzēt vietējiem uzņēmumiem atrisināt sarežģītus IT monitoringa uzdevumus daudz vienkāršāk – pakalpojumi pieejami vietējās valodās, biznesa darījumus var veikt Brazīlijas reālos, kā arī "Zabbix" klientiem ir iespēja saņemt tehnisko atbalstu uz vietas savā valstī. "Zabbix" kā programmatūra un uzņēmums ir pilnībā lokalizēts gan portugāļu valodā Brazīlijas tirgum, gan spāņu valodā pārējām valstīm šajā reģionā. Jaunās izmaiņas ļaus samazināt izdevumus un piedāvāt daudz konkurētspējīgākas cenas šim tirgum.

SIA Zabbix paziņojusi par Zabbix 2.2. iznākšanu, kas ir jaunākā versija Zabbix® atvērtā pirmkoda uzraudzības programmatūrai.

97,6% no uzņēmuma apgrozījuma veido eksports. SIA Zabbix ir vairāk nekā 200 komerciālo klientu vismaz 30 valstīs, kas ar uzņēmumu ir noslēguši līgumu un izmanto piedāvātos pakalpojumus par maksu. Savukārt lietotāju varētu būt ap 50 tūkstošiem.

Ņemot vērā, ka programnodrošinājums ir bezmaksas, lai uzņēmums izdzīvotu un attīstītos, SIA Zabbix sniedz pakalpojumus - konsultācijas, apmācības u. c., iepriekš rakstīja DB.

2012. gadā SIA Zabbix tika nominēta kā «Eksportspējīgākais komersants» mazo komercsabiedrību grupā LIAA Eksporta un inovācijas balvu konkursā, un saņēma pirmo vietu.

IT infrastruktūras uzraudzības programmatūra Zabbix spēj pieskatīt līdz pat 200 tūkstošiem ierīču, paredzēt un novērst to problēmas un sistēmu dīkstāvi

SIA Zabbix izstrādā programmnodrošinājumu, kas spējīgs uzraudzīt IT infrastruktūru – serverus, tīkla iekārtas, bezvadu interneta rūterus utt. Programmatūra apkopo iegūto informāciju, salīdzina ar industrijas standarta rādītājiem un pieņem lēmumu, vai viss ir kārtībā, vai ir paredzami kādi sarežģījumi. Lai saprastu, kāpēc tas ir svarīgi, uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Sergejs Sorokins min piemēru – ja kompānijas rīcībā ir divi serveri, teorētiski ir iespējams pie katra nosēdināt speciālistu, kas to nepārtraukti uzrauga. Taču, ja uzņēmumam ir 200 tūkstoši ierīču (tik ir Zabbix lielākajam klientam), tas vairs nav iespējams, jo ierīces var būt ne tikai fiziskas, bet arī virtuālas, kas savstarpēji ir komplicētos tīklos. «Izstrādājam programmnodrošinājumu, kas saprot šāda veida informāciju, analizē, apstrādā un laikus paziņo par iespējamām problēmām. Piemēram, ja runājam par bankām, sliktākā iespējamā situācija ir tad, kad zvana klienti un sūdzas, ka nedarbojas internetbanka. Zabbix var nodrošināt ne vien to, ka banka pirmā ir informēta par problēmu, bet arī spēj to paredzēt jau laikus, jo, analizējot statistiku un vēsturisko datu apjomu, iespējams noteikt, ka, piemēram, pēc divām stundām, turpinoties kādai tendencei, radīsies problēma un nekavējoties jārīkojas,» ilustrē S. Sorokins. Uzņēmuma galvenā mērķauditorija ir liela mēroga uzņēmumi ar apjomīgu IT infrastruktūru – bankas, IT kompānijas, internetveikali, telekomunikāciju uzņēmumi un citu nozaru pārstāvji.

Ar mērķi būt tuvāk lietotājiem Latvijas IT kompānija Zabbix atvērusi meitasuzņēmumus Japānā un ASV, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Zabbix izstrādā programmatūru IT infrastruktūras darbības uzraudzībai, kas seko līdzi tam, lai kompāniju IT infrastruktūra spētu darboties bez kļūmēm vai dīkstāves. «Ja, piemēram, lielas finanšu iestādes internetbankas serviss ir pārstājis darboties vai strādā lēni, mūsu sistēma nosūta ziņas par šo jomu atbildīgajiem cilvēkiem, lai to novērstu, pirms to pamana klienti un traucējumi ir ietekmējuši iestādes darbību,» skaidro Aleksejs Vladiševs, SIA Zabbix dibinātājs un īpašnieks. Zabbix ir atvērtā koda produkts, kas tiek piedāvāts bez maksas. Ienākumus uzņēmumam nodrošina tehniskā atbalsta, konsultāciju, izstrādes un citu saistīto pakalpojumu sniegšana, kā arī mācību programma IT jomas speciālistiem, kas pēc apmācību beigām kļūst par sertificētiem profesionāļiem, kas spēj pielietot Zabbix dažāda mēroga IT infrastruktūras pārraudzībai.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Latviešu mūzika ir tāda pati vietējā prece kā vietējais piens vai maize, un tieši tāpat ir jāveicina tās patēriņš, intervijā saka Ivo Baumanis, Latviešu Radio dibinātājs.

Principiāli spēlēdama tikai neatkarīgās Latvijas populāro mūziku latviešu valodā, raidstacija savas pastāvēšanas divu gadu jubilejā sasniegusi punktu, ko radio biznesā var saukt par stabilu nostāšanos uz kājām – kad iekarota zināma popularitāte, izdevies iekļūt reitingos, kas ir reklāmdevēju vadlīnija, un aptverta lielākā daļa Latvijas teritorijas. Tiesa, krīzes elpa nav palikusi nesajusta, toties glābj māka darboties minimāliem līdzekļiem un pašiem būvēt apraides torņus.

Konkurē ar IBM un Hewlett Packard

Ikdienišķa situācija: cilvēks mēģina iepirkties interneta veikalā, taču tas strādā ļoti lēni, un beigu beigās lietotājs šim pasākumam atmet ar roku un dodas kāroto preci meklēt citur. Iemesli, kāpēc interneta vietne nestrādā kā nākas, varbūt dažādi, taču īpašnieks par šiem traucējumiem uzzina vien tad, kad viņam kāds par tiem paziņo. Gadījumā, ja veikala īpašnieks būtu lietojis infrastruktūras monitoringa risinājumu Zabbix, ko izstrādājis Latvijas inženieris Aleksejs Vladiševs, viņš par iespējamajām problēmām tiktu informēts jau labu laiku iepriekš un dīkstāvi varētu novērst.

Šogad par labākajiem savā kategorijā atzīti SIA Mikrotīkls, SIA GroGlass, SIA Zabbix, SIA Tilde, AS Dobeles dzirnavnieks un SIA Rīgas krēslu fabrika.

Šovakar Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 noslēguma pasākumā balvas saņēma eksportspējīgākie un inovatīvākie Latvijas uzņēmumi.

Par Eksporta čempionu šogad atzīts SIA Mikrotīkls.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā pirmo vietu ieguva SIA GroGlass, kas ražo stiklu, kas pārklāts ar neatstarojošu nanopārklājumu. Otrajā vietā ierindojās SIA Lauma Fabrics, trešajā – SIA Arčers.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā uzvarētāja laurus plūca SIA Zabbix, kas izstrādājis tīkla uzraudzības risinājumu, ko pazīst vismaz 30 valstīs un kā apgrozījums ir 97,6%. Otrajā vietā ierindojas SIA Pure Chocolate, bet trešajā – SIA Aloja-Starkelsen.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Septiņi Latvijas uzņēmumi piedalīsies pasaulē prestižajā tehnoloģiju izstādē CeBIT, raksta Dienas bizness.

Izstāde CeBIT, kas ir pasaulē svarīgākais digitālās industrijas pasākums starptautiskā līmenī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad izstādē organizē nacionālo stendu, DB norādīja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere–Lāce. Izstāde notiks Hannoverē, Vācijā no 2012. gada 6. līdz 10. martam. Latviju izstādē šogad pārstāvēs septiņi uzņēmumi - SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC); SIA Interaktīvās Tehnoloģijas, SIA iMedia, SIA SWH SETS, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Zabbix un SIA Solcraft.

Latvijas ekspozīcijas stends izstādē šogad tiek finansēts no programmas «Nozaru nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un eksporta konsultācijas». Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties izstādē LIAA organizētajā nacionālajā stendā tiek segtas izmaksas saistībā ar dalību stendā. Savukārt, ja uzņēmums vēlas individuāli piedalīties ar savu stendu, atbalstu par dalību starptautiskā izstādē (dalības maksa, stendu noma, komandējuma izmaksas, utt) līdz 50% var saņemt no LIAA administrētās SF programmas «Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings», informēja V. Vilistere–Lāce.

Prestižajā digitālo tehnoloģiju izstādē CeBIT, kas no šā gada 6. līdz 10. martam norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē, piedalīsies Latvijā izstrādātais e-pasta mārketinga serviss Mailigen, kas ar dalību izstādē plāno palielināt tirgus daļu Eiropā.

Latvijā izstrādātais Mailigen ir e-pasta mārketinga platforma, kas veidota uz tīkla bāzes jebkura apjoma uzņēmējdarbībai, organizācijām un individuāliem lietotājiem.

Lai arī Mailigen nācis no Eiropas, tā mērķa tirgus līdz šim galvenokārt bijis ASV un Āzija, norāda uzņēmums. Tomēr, tā kā Eiropa arvien izteiktāk piesaka sevi tehnoloģisku inovāciju un jaunu mārketinga risinājumu jomā, uzņēmums Eiropā saskata izaugsmes potenciālu un plāno palielināt savu tirgus daļu, uzsver Mailigen. Patlaban ārvalstu klientūra veido aptuveni 90% no Mailigen klientu loka.

«CeBIT apvieno ne tikai izstādes un konferences, bet arī korporatīvus pasākumus un lietišķas tikšanās, līdz ar to pasākuma ietvaros plānojam tikties ar saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem, lai iepazīstinātu ar mūsu jaunākajiem risinājumiem, kā arī noskaidrotu par viņu turpmākajām vajadzībām komunikācijas veidošanā,» stāsta Mailigen izpilddirektors Artūrs Bernovskis.

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.