Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Z/s Vilciņi, kas atrodas Saukas pagastā, Viesītes novadā saimnieko Sabīne Zupa ar vīru. Viņu saimniecībā iespējams iegādāties dažādu sugu un šķirņu inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus.

Šajās brīvdienās no 4. līdz 6. maijam Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz Latvijas laukiem, kad notiks akcija Atvērtās dienas laukos. Šajā akcijā, kurā piedalīsies 130 dalībnieku (gan saimniecības, gan ražotāji) savas durvis atvērs arī z/s Vilciņi, kuru sētā ikvienam viesim būs iespēja noskaidrot, kas ir olu inkubācija, kā notiek olu savākšana, inkubēšana un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis. «Uz dzīvi savā dzimtajā pusē pārcēlos pirms aptuveni septiņiem gadiem, jo pēc Viesītes vidusskolas beigšanas kopā ar mammu un viņas māsu pārcēlāmies uz Liepāju, kur ģimenei piederēja ēdināšanas uzņēmums. Nolēmu atgriezties mājās, bet pie putnkopības pievērsos pamazām. Sākumā sākām pašu patēriņam audzēt trušus un arī tagad mūsu saimniecībā ir desmit garauši. Pēc tam sākām audzēt arī dažādu šķirņu putnus ne tikai savām, bet arī citu vajadzībām. Kopumā saimniecībā ir 15 h zemes un vīrs paralēli algotajam darbam audzē arī graudus, bet manai mammai blakus saimniecībā ir ķiploku audzēšanas lauki,» portālam db.lv teic S. Zupa, kura ar aizrautību stāsta par ikvienu lauku sētas iemītnieku un zina vārdā nosaukt teju ikvienu no 130 putniem. Tiesa reizēm gadās arī nelaime, kad purnus iekāro meža zvēri.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Latvija, kas kā kucēns gadiem ilgi kāri zīdusi Eiropas Savienības fondus, jau kādu laiku ir nolaidusi ausis, jo izredzes nākotnē turēties pie barojošā un garšīgā avota tūlīt, tūlīt izzudīšot.

Tā vismaz bija pieņemts uzskatīt līdz šim, apspriežot to, kad pienāks fondu «pastarā diena», kad būs jāvāra latviešiem ierastā cirvja kāta zupa bez tā dēvēto umami jeb piekto garšu sniedzošā Eiropas kāposta. Neskatoties uz to, ka latvietis, acīmredzot, gēnu līmenī cer uz labāko, bet gaida sliktāko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pasaka kodolīgi – nauda būs (plašāk 18.05.2017. DB). Arī pēc 2020. gada, ko nu jau esam pieraduši piesaukt kā robežšķirtni starp līdzšinējo fondu pieredzi un biedējošo nākotni līdz ar jauno ES daudzgadu budžetu.

Pēc Dombrovska sacītā, nav bijis «uzstādījuma» noārdīt kohēzijas kabatu Eiropas Savienības makā. Tātad – uzelpojam – varēsim turpināt «rīt ripas» Eiropas atbalsta miljonu un miljardu veidā, gan barojot tautsaimniecību, gan apmierinot no fondiem sevišķi atkarīgās nozares, piemēram, būvniecību. Ja Dombrovskis nemelo, tad sanāk, ka tiek uz nenoteiktu laiku atlikts brīdis, kad Latvija, iespējams, uzkāps uz Eiropas fondu naudas grābekļa, ar to domājot mirkli, kad kā zibens no skaidrām debesīm nāks apjausma, ka jāspēj izdzīvot arī bez pieejas fondiem. Pagaidām savas bažas varam pamielot vien ar to, ka aktualitāti iegūs zīlēšana – cik, kam un kad «nogriezīs». Tā kā Brexit sev līdzi nes savienības kopējā budžeta samazināšanos, skaitļošana ir pilnīgi pamatota. Lai Latvija nebūtu tā vieta, kuru skar vislielākās Brexit seku brāzmas (kā nekā Lielbritānija ir ne tikai viena no lielākajām Vecā kontinenta ekonomikām, bet šī konservatīvā un reizē dumpinieciskā zeme ir arī starp lielākajām neto maksātājām ES budžetā), mūsu politiķiem jābūt pietiekami aktīviem un pamanāmiem, lai kopējā maka turētājiem nepaslīd garām fakts, ka te, ģeogrāfiski varbūt Eiropas nomalē, bet pēc pārliecības – fondu naudas nepieciešamības degpunktā, kohēzija tiek turēta sevišķi augstā vērtē.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Pēc daudziem gadiem ārzemēs atgriežas Latvijā ar uzkrātām visdažādāko zemju ēdienu receptēm, ko piedāvāt vietējiem.

Latviete Linda un anglis Ričards Džonsoni iepriekš daudzus gadus strādājuši kazino biznesā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā, Dānijā, Čehijā, Ukrainā, un daudz ceļojuši. Par to var nojaust, apskatot ēdienkarti viņu izveidotajā ātrās ēdināšanas iestādē Stock-Pot. Katru dienu kopīgiem spēkiem viņi piedāvā sešus karstos ēdienus un divus vai trīs salātus. Vienmēr ir arī viens veģetārs, vegāns un zivs ēdiens, kā arī ēdieni bez laktozes. Līdz šim ēdienkartē bijis gan ungāru gulašs, vistas tikka masala, Šlēsvigas zivju zupa, taizemiešu zaļais vistas karijs, tabula kisir ar humusu, gan kubiešu melno pupiņu zupa, ķirbju krēmzupa u.c. Taču reizēm vietējo vēderiem tas ir par asu vai eksotisku. Ja klienti nevar izvēlēties starp vairākiem nepazīstamiem nosaukumiem, viņiem iedod nogaršot - ja ir par asu vai negaršo, piedāvā ko citu. «Es gribu, lai cilvēkiem garšo un viņi ir apmierināti,» saka Ričards. Taču kotletes visdrīzāk StockPot ēdienkartē nebūs ieraugāmas.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Kāda ķīniete maltītei vēlējās pagatavot vistu, tomēr sievietes apetīte zuda, kad viņa atklāja, ka saldētajam putnam ir četras kājas, raksta The Huffington Post.

Sieviete norāda, ka, atklājot «papildu» kājas, viņa lēma, ka maltītei pagatavos ko citu, un vēlējās to izmest. Ķīnieti nepārliecināja arī Centrālo Dienvidu Mežsaimniecības un Tehnoloģiju Universitātes (Central South University of Forestry and Technology) profesora teiktais, ka četrkājainā vista nevarētu nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai.

«Vistas embrijs varētu izmainīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, radioaktivitātes dēļ, kas izraisījusi deformāciju,» norādīja profesors.

Patlaban nav izdevies noskaidrot vistas izcelsmi, un veikalam, kur tā tika pirkta, kā arī piegādātājam jāveic tālāka izpēte, ziņo Ķīnas mediji.

Ķīnā šis nav pirmais gadījums, kad tiek ziņots par galdā liekamu faunas pārstāvju anomālijām. Tā, piemēram, nesen notika gadījums, kad kāda restorāna pavārs pamanīja piekto kāju vardei, ko viņš gatavojās pasniegt zupā. Lai gan varžu kāju zupa Ķīnā tiek uzskatīta par kaulus spēcinošu, piektā ekstremitāte šoreiz paglāba abinieku no izvārīšanas – varde tika nogādāta Zoodārzā.

Decembra sākumā Stabu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Kasha un pēc tam ID Gourmet, atvērsies Āzijas virtuves bistro Ramen Riga, portālam DB pastāstīja 3 pavāru restorāns līdzīpašnieks Ēriks Dreibants.

Projektā piedalīsies arī šefpavārs Mārtiņš Sirmais un vēl divi biznesa partneri.

Ramen Riga specializēsies uz Japānas zupas ramen izgatavošanu dažādos variantos – ar liellopu gaļu, vistas gaļu, garnelēm un citām piedevām, kā arī būs pieejams veģetārais ramen.

«Nosaukums liecina par bistro specializāciju – tā ir Japānas zupa ramen ar nūdelēm. Tādas vietas Rīgā vēl nav. Šī zupa pasaulē ir ļoti populāra – tā ir lēta un ļoti sātīga,» stāsta Ē. Dreibants.

Bistro tiks piedāvātas arī nelielas uzkodas Āzijas stilā. Vidējā ēdiena cena Raimen Riga būs 10 eiro vienam cilvēkam.

Pēc Ē. Dreibanta teiktā, patlaban telpas tiek remontētas un remontdarbi tika sākti pirms pusotra mēneša.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Kronis», lai vērotu, kā tiek ražota skābeņu zupa.

Dārzeņu konservu ražošanas uzņēmums gatavo aptuveni 150 dažādus produktus, no tiem aptuveni 12 veidu zupas, kas ir viens no uzņēmuma galvenajiem un pārdotākajiem produktiem.

Aptuveni 90% no produkcijas uzņēmums pārdod Latvijā, bet 10% eksportē uz Krieviju un Eiropu. Kā pastāsta SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, tad uzņēmuma produkcija pieejama visos Latvijas pārtikas veikalu tīklos.

Uzņēmuma direktors norāda, ka nozarē pastāv gan zināma konkurence, gan darbu dalīšana. «Es domāju, ka pēc SIA «Mildas KM» konservu ceha aizvēršanās mēs varētu būt vieni no lielākajiem reāli ražojošiem uzņēmumiem zupu segmentā. Domāju, ka šobrīd mēs varētu būt vieni no jaudīgākajiem, ar jaudu – 10 000 burkas maiņā. Tas ir labs rādītājs,» stāsta A.Svarenieks.

Bieži vien lauksaimnieki izmanto ES fondu naudu, pērkot visu pēc kārtas, arī to, kas nemaz nav nepieciešams. Tad, kad beigsies ES fondu finansējums, beidzot sāksim strādāt normālā biznesa režīmā, atzīst SIA SilJa īpašniece Silva Jeromanova-Maura

Silva Jeromanova-Maura ir viena no aktīvākajām Mārupes uzņēmējām, kura piedalās visās novada sabiedriskajās aktivitātēs. Viņa iecerējusi izveidot lidmašīnu vērošanas laukumu, aviācijas muzeju un privātu ekumēnisko baznīcu.

Jums ir grāds gan filoloģijā, gan psiholoģijā. Arī pabeigta maģistratūra uzņēmējdarbības vadībā. Kuras no iegūtajām zināšanām ir noderīgākās biznesā?

Es esmu tur, kur esmu, tieši iegūtās izglītības dēļ. Esmu cilvēks, kuram ļoti patīk mācīties. Ik pa laikam mani pārņem izspiesta citrona sindroms, kas mudina mācīties. Tie ir gan kursi, gan semināri, kurus apmeklēju vismaz reizi mēnesī. Tās ir visdažādākās jomas – gan psiholoģija, gan uzņēmējdarbības vadība, gan citu uzņēmēju pieredze. Psiholoģija, kas bija mana pirmā aizraušanās un kuru es vēlējos pacelt kā biznesu, diemžēl nerealizējās, jo esmu pārāk emocionāls cilvēks, kurš izdzīvo citu problēmas. Praktizējošam psihologam ir jāspēj sevi attīrīt no tām lietām, kuras viņš ikdienā uzklausa, bet es to nespēju. Kad biju uzklausījusi citu kreņķus, es ar tiem dzīvoju, tas pat sāka ietekmēt manu veselību, tāpēc no psihologa profesijas nācās atteikties. Šobrīd esmu pievērsusies gan astroloģijai, gan numeroloģijai, lietām, kas tā vai citādi ietekmē mūsu dzīvi un mūsu izvēli. Tāpat apgūstu personāla vadību, kas palīdz izprast darbinieku rīcību un motivāciju. Tas ir īpaši nepieciešams šobrīd, kad darba tirgū ienāk jaunā paaudze, kas domā pilnīgi citādi.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Asus Zenbook 3 UX390UA patiks lietotājiem, kuri lauvastiesu darbalaika pavada izbraukumos, pārlidojumos un konferencēs

No vienas tikšanās uz otru skrienošie, mūždien izbraukumos esošie savas jomas profesionāļi izsenis meklējuši vieglu, plānu, bet vienlaikus pilnībā funkcionālu datoru. Tādu, kas neapgrūtinātu pārvietošanos un būtu izmantojams pat šaurajos lidmašīnu ekonomiskās klases sēdekļos. Parasti šādas superplānas iekārtas asociējas ar Apple ražotajiem MacBook, taču arī pie Microsoft Windows operētājsistēmas pieradušos lietotājus ražotāji laiku pa laikam aplaimo ar prasībām vairāk vai mazāk atbilstošu ierīci. Viens no tādiem ir jaunais Asus Zenbook 3 UX390UA.

Šis dators pārstāv salīdzinoši jaunu klēpjdatoru atzaru, un tā redzamākā iezīme ir absolūts minimālisms. Zenbook 3 ar 12,5 collu pa diagonāli lielu ekrānu ir ne vien ļoti plāns un viegls, bet tam pat nav klēpjdatoros ierasto pieslēgvietu, tādēļ visa datu pārraide notiek bez vadiem vai arī ar vienīgo USB-C ligzdu.

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Globālas ekonomikas izaugsmes temps šogad saglabāsies aptuveni 3% līmenī, bet starptautiskie investori jau iemācījušies pielāgoties lēnas izaugsmes un zemas inflācijas videi, norāda SEB eksperti jaunākajā Investīciju apskatā (Investment Outlook).

Turklāt ekonomiskajā situācijā iezīmējas arī pozitīvas tendences – izejvielu cenas atgūstas un globālie patērētāji joprojām jūtas labi, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā. Augošie akciju tirgi, izejvielu cenu atgūšanās, kā arī stabilākas tendences attiecībā uz alternatīviem ieguldījumiem – tie ir tikai daži no faktoriem, kas tiek analizēti jaunākājā Investīciju apskatā.

SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Lēna pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas – ekonomisti turpina samazināt IKP izaugsmes prognozes, tomēr bažas par iespējamo recesiju kopš gada sākuma ir mazinājušās un šāda negatīva scenārija varbūtība veido vien 20%.»

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

«Viņa ir politiska ieliktene, intrigante un mele,» prasīts raksturot savas toreizējās darba attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi žurnālam Playboy norāda bijušais biroja šefs Normunds Vilnītis, kurš cita starpā atklāj arī, ka savulaik Strīķe ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru bijušā premjera Valda Dombrovska valdībā.

Turpinājumā fragments no Playboy intervijas ar bijušo KNAB šefu:

«PLAYBOY: Bet sākumā jums taču bija labas attiecības, aculiecinieki stāsta, ka regulāri gājāt kopā pusdienās.

VILNĪTIS: Tas bija sākums. Tieši šie kopīgie gājieni uz kafejnīcu man arī pirmo reizi lika aizdomāties par to, ka varbūt šis te Žannas d’Arkas tēls ir tikai tēls. Tāds smieklīgs piemērs: ir kompleksās pusdienas, kurās ietilpst zupa, otrais ēdiens un kefīrs; mēs ejam, runājamies un seko darbības – kefīra vietā tiek paņemta tomātu sula, kas neietilpst kompleksajās pusdienās un maksā konkrētu summu, bet pie kases tiek izmests: tas ir sarkanais kefīrs, un nesamaksājot aiziets. Tie bija pirmie signāli, kas liecināja par cilvēka būtību un radīja jautājumus par to, kas tad ir šī cīnītāja starptautiskā mērogā? Nu, nav ne starptautiskā mēroga, ne cīnītājas.