2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits 2021. gadā samazinājies līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni eiro, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju divas reizes jeb par 42,89%.

Samazinājies arī piedzinēju skaits. Nozare ar 11,15% jeb 29 338 lietām par kopējo summu 5,444 miljoni eiro un citu preču un pakalpojumu joma ar 8,79% jeb 23 132 lietām par kopējo summu 6,571 miljons eiro. Rezultātā kredītiestādes zaudēja līderpozīciju parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu dalījumā pēc no jauna nodoto parādu apmēra, proti, nododot atgūšanai parādus 11,919 miljonu eiro apmērā jeb par 86,714 miljoniem eiro mazāk. Kredītiestāžu parādu piedziņas apjoma kritums ir gandrīz 8 reizes.

Vislielākais atgūstamo kredītu apjoms kredītiestādēm

Neraugoties uz to, ka pērn strauji krities kredītiestāžu prasījumu apjoms, pēc kopējā parādu portfeļa parādu summas apmēra dalījumā pa nozarēm 2021. gadā joprojām vislielākais ārpustiesas parādu atgūšanai nodotais parādu portfelis (no kopējā parādu portfeļa lietām) attiecināms uz kredītiestādēm, un tas sasniedz 915,065 miljonus eiro. Pārējās nozares veido nepilnus 40% no kopsummas. Pēc no jauna izsniegto parādu kopsummas 2021. gads ar 579,8 miljoniem eiro tuvojas desmitgades rekordam 2018. gadā, kad no jauna izsniedza 629,8 miljonus. Ievērojot straujo inflāciju, visticamāk, tieši privātpersonām būs kārdinājums vērsties pie nebanku kreditētājiem, un paredzams, ka jau drīzumā pieaugs piedziņu skaits. Tāpat 2022. gada rudens nesīs trīs reizes lielāku elektrības cenu, apkures maksājumus un neprognozējamu pārtikas izdevumu pieaugumu. Visticamāk, piedziņu daudzums varētu augt arī nekustamo īpašumu uzturēšanā, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu nozarē.