Ja augs piesardzība, vairāk cietīs attīstības valstu akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Līdz ar cenu kritumu pasaules lielākajos akciju tirgos mazinājusies investoru pārliecība par spēcīga buļļu tirgus turpināšanos. Valdot šādam fonam, paši ievainojamākie parasti ir tā saucamie attīstības valstu tirgi, jo ieguldītāji to vietā izvēlas zināmas un mazāk riskantas alternatīvas attīstītajās valstīs. Līdz ar riska apetītes samazināšanos, visticamāk, turpinās sarukt arī daudzu attīstības valstu valūtu vērtības. Tiesa gan, aina dažādās lielajās attīstības valstīs ir atšķirīga. Kamēr, piemēram, Indijā var runāt par biznesa vides uzlabošanos, citur par ekonomisko stabilitāti nākotnē bažas palielinās.
Daudzi ekonomisti šobrīd pauž pārliecību, ka situāciju ar kājām gaisā sagriezusi iepriekšējā finanšu krīze un tai sekojošās reformas Rietumvalstīs. ASV un vairākas Eiropas valstis pamazām mēģina virzīties prom no modeļa, kad tās ir attīstības valstu eksporta preču patērētājas, turklāt ASV gadījumā var runāt par strauju šīs valsts energoneatkarības palielināšanos, kas, visticamāk, uzlabos tās konkurētspēju. Šobrīd eksperti arī norāda, ka daudzām attīstības valstīm var būt grūtības pārkārtot savas tautsaimniecības iekšējā patēriņa lomas palielināšanās virzienā, kas kādā brīdī var negatīvi ietekmēt šo valstu IKP dinamiku un arī tendences šo reģionu akciju tirgos. Piemēram, slavenās investīciju bankas Goldman Sachs eksperti pauž pārliecību, ka Ķīnas tirgus daļa daudz kur ir stabilizējusies, kas nozīmē, ka šai valstij guvumi no tirdzniecības arvien vairāk būs nulles summas spēle. Daudzas attīstības valstis ir arī lielas izejvielu eksportētājas, un to uzņēmumu akciju cenas negatīvi ietekmē pašlaik aktuālais šo izejvielu zemāku cenu laikmets.
Šonedēļ tirgus dalībnieku bažas par to, ka notiek Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās, apstiprinājuši šīs valsts IKP dati. Tie atklāj, ka Ķīnas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājusies par 7,3%. Lai gan vidēji tirgus dalībnieki gaidīja, ka Ķīnas ekonomika būs augusi vēl lēnāk – par 7,2% –, šādi dati liecina, ka minētās Tālo Austrumu lielvalsts ekonomiskā izaugsme ir lēnākā piecu gadu laikā. Vēl ceturksni iepriekš Ķīnas IKP gada skatījumā pieauga par 7,5% un vairums ekonomistu pauž pārliecību, ka šīs valsts IKP izaugsme 2014. gada ceturtajā ceturksnī būs vēl zemāka nekā iepriekšējo trīs mēnešu periodā. Tiesa gan, vismaz pašlaik vēl aktuāls ir pieņēmums, ka attiecīgās Ķīnas varas iestādes nav tik ļoti nobažījušās, lai ar kādiem īpaši apjomīgiem papildu palīdzības pasākumiem tuvākajā laikā sāktu stimulēt ekonomiku. Vairāki citi Ķīnas ekonomikas dati pēdējā laikā tomēr izrādījušies mazāk slikti, nekā pirms tam gaidīts, kas mazina Ķīnas «cietās piezemēšanās» riskus.
Tomēr bažas par valsts ekonomiku ilgākā termiņā ir pietiekami lielas.
Indijas akciju tirgus dalībnieki turpina sajūsmināties par jaunā valsts premjera Narenda Modi īstenotajām ekonomiskajām reformām. Vēl šonedēļ strauji palielinājās Indijas rūpniecisko metālu un ogļu kompāniju akciju vērtība pēc tam, kad N. Modi vadībā tika pieļauta situācija, ka valsts ogļu ražotāji šo resursu varēs iegūt paši savu komerciālo mērķu pildīšanai – līdz šim par ogļu iegūšanu un pārdošanu Indijā lēma valsts. Pastāv viedoklis, ka nākamie rindā uz līdzīgu ierobežojumu atcelšanu ir jau pieminētie Indijas industriālo metālu ražotāji.
Visu rakstu Ne visi BRICS pārliecina lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
