Nomniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas, uzsver nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate komercplatību nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos novērota uzņēmēju vēlme uzlabot darba apstākļus, kas sekmējusi komercplatību tirgus aktivitāti.

Biroju nomas tirgū 3. ceturksnī Rīgā tika piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru apmērā 71 biroju centrā, norādīts Arco Real Estate komercplatību tirgus pārskatā. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases telpas ir ierobežotas. Ierobežotā piedāvājuma rezultātā nomniekiem kā alternatīva 3. ceturksnī tika piedāvāti B klases biroji ar augstu tehnisko nodrošinājumu, tomēr G. Kanenbergs prognozē, ka nākotnē augstākās klases komerctelpu piedāvājums palielināsies, ņemot vērā Pārdaugavā esošā projekta Z-Towers būvniecību, kā arī Skanstes ielas apkaimes papildināšanu ar jaunu biroju ēku.

Pirms gada aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, prognozējot 2010. gadu, teica: sliktāk nebūs! Un nebija arī.

Taču arī būtiskas izmaiņas tirgū 2010. gadā nav notikušas, pārsteigumi izpalikuši, bet situācija ir stabilizējusies.

Tāpat kā tautsaimniecībā kopumā, arī nekustamā īpašuma jomā būtisks bija vēlēšanu faktors un turpmākie lēmumi, izmaiņas likumos, kas var ietekmēt investīciju projektu realizāciju. Izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un tas nozarei nav pluss, pauda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs, Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. 2010. gadā bankas no nekustamā īpašuma struktūras kļuva par diezgan nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Taču joprojām nav skaidra to turpmākā stratēģija. To rīcība noteikti var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tirgu arī nākotnē, viņš bilda.

Pašlaik Rīgas centrā ir diezgan daudz tukšu komercplatību, kam varētu būt sarežģīti piesaistīt nomniekus. Būtiskas izmaiņas nomas maksā šogad neprognozē

Šobrīd daļai veikalnieku beidzas nomas līgumu termiņš, kuri noslēgti krīzes laikā (2008.-2010.gadā) un kuriem bijuši labvēlīgi nosacījumi, situāciju komercplatību segmentā ieskicē Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis, 1.vērtēšanas daļas vadītājs. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, pieaugot tirdzniecības apgrozījumam, samērā strauji ir augusi tirdzniecības platību nomas maksa. Tomēr ne vienmēr palielinājums ir bijis adekvāts, atbilstošs telpu raksturojumam.

Beidzoties iepriekšējiem nomas līgumiem, ēku īpašnieki vai pārvaldnieki tos lielākoties negrasās pagarināt ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši iepriekš, tostarp, piemēram, daļa prasa augstāku nomas maksu, tomēr ne vienmēr ir objektīvs iemesls būtiski mainīt cenu. Daļa īpašumu nav atbilstošā kvalitātē, daļai ir biznesam nevajadzīgi kakti, nišas un cita veida nelietderīgā platība, tostarp, piemēram, komplektā ar pirmā stāva telpām nāk pagrabs. Cena tiek paaugstināta mehāniski, neiedziļinoties tirgus, konkrētas vietas situācijā, nomnieku prasībās.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Pieejami zemesgabali labās vietās, būvizmaksu samazināšanās, kas novērota pēdējos gados, kā arī kvalitatīvu, mūsdienīgu komercplatību trūkums Rīgā un citviet Latvijā, ir labs priekšnosacījums šī nekustamo īpašumu segmenta attīstībai nākotnē, kā arī paver plašas iespējas projektu attīstītājiem un investoriem - to Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu (NI) attīstītāju forumā pauda NI projektu attīstītāji, investori un finanšu eksperti, izvērtējot kompercplatību tirgu un perspektīvas Baltijas valstīs, tostarp – Latvijā.

Tomēr šīs platības būtu attīstāmas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuru teritoriju plānos ietilptu izstrādātas vīzijas par komerctelpu funkcijām atrašanos perspektīvā, kā arī ar valsti, no kuras investori sagaidot atbalsta mehānismus, jo, attīstot šo īpašumu segmentu, ieplūstu papildu investīcijas un nodokļi budžetā, kā arī varētu tikt radītas jaunas darba vietas un pievilcīga pilsētvide.

Īpaša interese par mūsu reģionu esot Ziemeļvalstu, Skandināvijas investoriem, jo jūtami atšķiras banku ilgtermiņa procentu likmes, un arī sagaidāmās ienesīguma likmes, piemēram, pie mums tās ir teju trīsreiz augstākas, kamēr Skandināvijā sasniedz 3.5-4.5% gadā, tāpēc, piemēram, norvēģu investori aktīvi interesējas par Baltijas tirgu, norādīja Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks.

Turcijas vadošais lidostu operators TAV Airports Holding (TAV) izveidojis jaunu uzņēmumu SIA Riga Airport Commercial Development, kas, spriežot pēc nosaukuma, varētu būt dibināts komercplatību apsaimniekošanai lidostā Rīga.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft datos pagaidām nav pieejama informācija par jaunā uzņēmuma dalībniekiem, taču 16.novembrī reģistrētā uzņēmuma padomes locekļu amatos ir vadoši TAV holdinga darbinieki. Piemēram, padomē strādā TAV biznesa attīstības un investīciju direktors Serkans Kaptans, finanšu direktors Ulugs Murats, kā arī vēl kāds Turcijas pilsonis Denizs Aidins.

Savukārt SIA Riga Airport Commercial Development vienīgais valdes loceklis būs TAV operāciju direktors Ornekols Murats.

Patlaban Turcijā ir valsts svētku brīvdienas, tāpēc sazināties ar kompānijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu detaļas par jaundibināto uzņēmumu un tā darbību, neizdevās.

Darījumu skaits augustā nekustamā īpašuma jomā samazinājies par 8%. Kritums skaidrojams ar to, ka augusts ir atvaļinājumu mēnesis, kurā tirgus aktivitāte pieklust. Darījumu skaitu ietekmē arī Latvijas finanšu iestāžu noslogotība eiro ieviešanas procesā, kas samazinājusi izsniegto kredītu skaitu, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums Balsts.

Citi gan tam nepiekrīt. «Augustā mājokļu pirkuma darījumu skaits tiešām nedaudz samazinājās, tomēr septembrī tas atkal ir audzis. Neesam novērojuši tiešu eiro ieviešanas procesa ietekmi uz izsniegto hipotekāro kredītu skaitu,» biznesa portālam db.lv sacīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja. «Mājokļu iegādes un remonta kreditēšanas apjomus patlaban galvenokārt nosaka cilvēku iespējas aizņemties – daļai pircēju nav iekrāti pirmajai iemaksai nepieciešamie līdzekļi, citu ienākumi neatbilst banku noteiktajiem stingrajiem kritērijiem. Daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, nemaz nevēlas uzņemties saistības un izmantot kredītu. To daļēji apliecina arī šobrīd vērojamais mājokļu īres pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugums,» pauda speciāliste.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.

Sekojot Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstībai, tam pievienojies jauns tirgus spēlētājs - starptautisks zīmols «1Partner nekustamie īpašumi».

Pašreiz uzņēmums darbojas Igaunijā un Latvijā, sniedzot pakalpojumus gan vietējiem klientiem, gan attīstītājiem un investoriem. Šogad darbība tiks uzsākta arī Lietuvā, tādējādi nodrošinot darbību visās Baltijas valstīs.

SIA «1Partner Latvia» izveidots uz uzņēmuma «RBA Realty» bāzes un sniedz integrētus nekustamo īpašumu pakalpojumus. Konsultanti piedāvā dzīvojamā fonda un komercplatību pārdošanas, nomas, vērtēšanas, investīciju pārvaldības, kā arī konsultāciju pakalpojumus. Uzņēmums plāno ieviest tirgū jaunus produktus atbilstoši tehnoloģiskā laikmeta strauji mainīgajām prasībām. Zīmolam ir biroji Rīgā, Tallinā un Tartu.

«Katrā valstī atsevišķi ir salīdzinoši mazs tirgus, tādēļ attīstītāji un investori raugās uz Baltiju kopumā, kas sniedz plašākas iespējas. Mēs darbojamies laikā, kad tirgus nepārtraukti mainās un attīstās. Redzam, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir attīstības perspektīva un, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija, lai gan ievērojami lēnāk, bet tomēr virzās uz priekšu ar attīstības potenciālu. 2019. gada pirmajos astoņos mēnešos lielākajā tirgus daļā nekustamo īpašumu tirgus segmentos dominējis pozitīvs noskaņojums. Darījumu skaits, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ir palielinājies par 8%, vidēji mēnesī noslēdzot 1279 pirkšanas - pārdošanas darījumus. Bankas turpina finansēt nekustamo īpašumu darījumus, dodot priekšroku vietējiem pircējiem. Turklāt tiek finansēti pieredzējuši attīstītāji un būvnieki, kā arī vietējie investori,» komentē SIA «1Partner Latvia» valdes priekšsēdētāja Sigita Rubina.

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Starptautiskais finanšu žurnāls Euromoney gadskārtējā nekustamā īpašuma nozares pētījumā par labāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā atzinis Hanner Real Estate.

Starptautisko ekspertu veidotajā Latvijas nekustamā īpašuma attīstītāju topa pirmajā desmitniekā pēc Hanner Real Estate secīgi ierindojies Linstow, E.L.L., YIT, Akropolis, Merko, Larix Property, NP Properties, ICA un Ektornet.

Šobrīd Hanner Real Estate nekustamo īpašumu portfelī Latvijā ir projekts Jaunā Teika, ko veido biznesa centrs, kurā šobrīd iznomāti 99% platību, un divas daudzdzīvokļu mājas. Hanner Real Estate mārketinga un pārdošanas vadītāja Dana Jasone-Aleksandroviča paziņojumā presei skaidro, ka jaunu dzīvokļu būvniecību kompānija plāno uzsākt nākamajā gadā – pēc tam, kad būs realizēta lielākā daļa šobrīd uzcelto dzīvokļu. Tālākie kompānijas attīstības plāni paredz vēl vienas biroju ēkas un tirdzniecības centra būvniecību; šo projektu realizācijas uzsākšana atkarīga no tirgus situācijas komercplatību segmentā.

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Šā gada pirmajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, izņemot atsevišķas biroju ēkas, kuru aizpildījums ir 75 % un vairāk, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Ober Haus Real Estate.

Atsevišķās biroju ēkās nomas cenas palielinājušās 1 – 2 eiro/m2 robežās. Cenu ietekmē biroju ēkas atrašanās vieta, piedāvātais serviss un apkārtējā infrastruktūra.

«Ņemot vērā to, ka 2010. gada laikā ir samazinājies iznomājamo platību skaits kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru, prognozējam, ka 2011. gadā šāda veida birojiem varētu palielināties nomas maksas 10 – 15 % robežās,» norādījuši Ober Haus speciālisti.

Pēc šīs kompānijas datiem, A klases biroju telpu nomas maksas šā gada sākumā bija no 7 līdz 12 eiro par vienu kvadrātmetru, augstākā nomas maksa par A klases biroju telpām ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksa ir robežās no 5 līdz 8 eiro/m2 atkarībā no biroja platības, atrašanās vietas un kosmētiskā remonta līmeņa. C klases biroju segmentā nomas maksas ir 3 – 5 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A klases biroju centros ir 0,85 – 2 eiro/m2, B klases biroja centros – 0,8 līdz 1,5 eiro/m2.

Līdz ar nekustamo īpašumu tirgus augšupeju potenciālie pārdevēji arvien vairāk cer uz trekno gadu atgriešanos un pārvērtē savus īpašumus, nosakot tiem neadekvāti augstu cenu, norāda Arco Real Estate komercplatību tirdzniecības un nomas nodaļas investīciju konsultante Liene Meldere.

Minētā tendence novērota daudzstāvu ēku (dzīvojamo telpu, biroju) apbūves, kā arī komercapbūves zemju segmentā, kur īpašnieks nereti cenu nosaka, nevis balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem un iespējamo ekonomisko atdevi potenciālajam investoram, bet pamatojoties vien uz sev zināmiem kritērijiem, to skaitā – pirms krīzes ieguldītajiem naudas līdzekļiem, vēsturisko vērtību vai iespējamo nākotnes vērtību īpašuma apbūves gadījumā.

«Krīze nekustamo īpašumu jomā ir beigusies, taču ir iestājusies stagnācija, un, lai gan tai nenoliedzami sekos tirgus izaugsme, apbūves zemju, kā arī biroju un daudzdzīvokļu ēku īpašnieki visbiežāk pārvērtē savus īpašumus. Visi cer uz mistisko investoru, kurš ir ne tikai pārdabiski bagāts, bet arī muļķis, kas īpašumus Latvijā iegādājas, nevērtējot ne cenu, ne ekonomiskos ieguvumus,» uzsver Arco Real Estate speciāliste.

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Tiek pārdota biroju ēka Zemitāna biroji ar kopējo iznomājamo platību 4571 kvadrātmetrs, teikts nekustamo īpašumu konsultanta Colliers International mājaslapā.

Ēkas īpašnieks East Capital cenu nav nosaucis, norādot, ka īpašnieks sagaida rakstiskus cenu piedāvājumus. East Capital uzskata, ka šis īpašums ir pietiekami stabils, lai tā iegāde par abpusēji pieņemamu cenu varētu interesēt iespējamos investorus.

Četrstāvu biroja ēkas kopējā platība ir 6026 kvadrātmetri, iznomājamā platība - 4571 kvadrātmetrs. Ēka atrodas uz 1952 kvadrātmetrus liela zemesgabala, ēkas.

Prognozētie ieņēmumi pilnībā iznomātai ēkai 2016.gadā ir 196 000 eiro.

Aktīvu pārvaldības uzņēmums East Capital biroju ēku Zemitāna biroji iegādājās 2006.gadā. Ēka atrodas vienā no Rīgas centra rajoniem Zemitāna ielā 2B. Smagākajā krīzes posmā vairāk nekā 60% biroju netika izmantoti. Ēkas īpašnieki 2010. gadā ēku atjaunoja un savlaicīgi mainīja nomas maksas politiku, pielāgojoties mazākam pieprasījumam. Šobrīd 96% Zemitāna biroju platības ir iznomāti dažādiem nomniekiem.

2011.gada nogalē ir palielinājusies ārzemju pircēju interese par Rīgas centra tirdzniecības platību iegādi, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Latio.

Par ļoti labām tirdzniecības telpām ir nopietna pircēju konkurence, apgalvo kompānijas speciālisti. Tas mudinot pārdevējus palielināt piedāvājuma cenas. Ļoti labās vietās esošu Vecrīgas vai aktīvā centra tirdzniecības telpu pārdošanas cenas pagājušā gada beigās bija 4000–5000 eiro/m2, citur centrā – 1200–2300 eiro/m2, sliktākās vietās esošas telpas ir lētākas. Ārvalstu pircēji, kas interesējas par tirdzniecības telpu iegādi, patlaban ir gatavi iegādāties telpas par cenu, kas, ņemot vērā pašreizējo nomas maksu līmeni, nodrošina ienesīgumu 6–8% apmērā.

Rīgas centra tirdzniecības telpu cenas vairs nesamazināsies, bet nomas maksas varētu pieaugt, skaidro Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns. Telpas tiekot pirktas tad, ja sakrīt trīs faktori – īpašums ir labā vietā, kvadrātmetra cena ir zema un zema ir arī nomas maksa. Daļa īpašumu investoriem nav pievilcīgi, jo tiem ir dažādi trūkumi, piemēram, liels brīvo telpu īpatsvars, nomnieki, kas maksā nomas maksu virs tirgus līmeņa. Daļa komerctelpu ir apgrūtināti ar dažādām saistībām.

Komercplatību nomas tirgus attīstība ir atkarīga gan no pasaules, gan Latvijas ekonomiskās situācijas nākotnē. Ja piepildīsies valdības prognozētais 3,3% iekšzemes kopprodukta pieaugums 2011.gadā, aktivitātei tirgū būtu jāpieaug, norāda kompānija Rent in Riga.

Izaugsme nozīmē lielāku aktivitāte uzņēmējdarbībā. Tad arī nomas tirgus būs aktīvs, jo uzņēmēji vēlēsies paplašināt savu darbību un meklēs jaunas telpas.

Kompānijas speciālists Jānis Lipša pieļauj, ka ziņas par ekonomikas atveseļošanos var rosināt lielāku pieprasījumu – uzņēmējiem varētu likties, ka ir pienācis pēdējais izdevīgais brīdis telpu nomāšanai.

Tikmēr ziemā nomas maksa tirdzniecības telpām nepaaugstināsies, taču arī nekritīsies. Vēlāk, tuvojoties vasarai un tūrisma sezonai, 2011.gada pavasarī gan varētu būt vērojams tās kāpums, uzskata Jānis Lipša.

Ziemas sezona komerctelpu nomas maksām ir stabils periods, jo nomas maksu ietekmē arī komunālo maksājumu pieaugums ziemā.

Biroju tirgus ir bijis samērā aktīvs, pieprasītākas ir nelielas telpas, šā gada otrajā ceturkšņa komercplatību tirgus pārskatos raksturojušas nekustamā īpašuma kompānijas.

Pēc Ober Haus Real Estate datiem, otrajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, A klases biroju nomas maksa bijusi no 7 līdz 12 eiro/m2, augstākā nomas maksa par A klase biroju ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksas ir no 5 līdz 8 eiro/m2.

Tikmēr Rent in Riga ziņo, ka vidējā A klases biroju nomas maksa 2011. gada pavasarī bija 10 eiro/m2 un salīdzinājumā ar ziemas sezonu tā neesot mainījusies. Tikmēr vidējā B klases biroju nomas maksa bija seši eiro/m2 arī tā kopš gada sākuma nav mainījusies. Savukārt gada laikā – kopš pagājušā gada pavasara A klases biroju nomas maksa ir pieaugusi par 25%, bet B klases biroju vidējā nomas maksa – par 10%.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Swedbank grupas uzņēmums SIA Ektornet Residential Latvia ārvalstu investoram ir pārdevis 353 dzīvokļus dzīvojamajā kompleksā, Kaivas ielā 50, Rīgā. Pārdošanas cena ir 15,6 miljoni eiro.

Darījums rāda, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijā kļūst likvīdāks, uzsver SIA Ektornet Residential Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Pēc viņa teiktā, arī 2012. gadā Ektornet turpinās fokusētu darbu ar nekustamajiem īpašumiem un tirgū piedāvās aizvien jaunus projektus.

Ektornet Residential Latvia ir daļa no nekustamo īpašumu kompānijas Ektornet AB, ko 2009. gadā izveidoja Swedbank grupa. Uzņēmuma pamatbizness ir iegādāties, pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus dzīvojamā, komercplatību un industriālā nekustamā īpašuma segmentos.

Ektornet pagaidām pircēju neatklāj.