Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

2016. gadā nekustamo īpašumu tirgū pastāvīgi notika pārmaiņas – tās gan bija nelielas, taču mēreni augoša vietējā pieprasījuma iespaidā tirgus varētu doties stabilā un ilgtspējīgas attīstības virzienā, liecina jaunākais nekustamā īpašuma kompānijas Balsts tirgus apskats.

Visi rādītāji liecina par to, ka 2017. gadā jāturpinās nekustamo īpašumu tirgus attīstībai, kas ir iesākusies pēdējo 2 gadu laikā. Taču, ja netiks radīti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai, mazā biznesa attīstībai, kā arī investīciju piesaistei no ārvalstīm, tad prognozētā izaugsme var pārvērsties stagnācijā. Prognozējams, ka 2017. gadā vidējo cenu pieaugums turpinās pieauguma tempu, bet nepārsniegs pagājušā gada līmeni no 6 līdz 7% gadā, komentē kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Nekustamo īpašumu darījumu skaits 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu palielinājies par 10,5 %. Hipotekārās kreditēšanas apjoms pieauga, un gandrīz katrs trešais pirkums tika veikts izmantojot valsts atbalsta programmas ALTUM jaunajām ģimenēm ar bērniem. Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2016. gada sākuma palielinājušās par 6,5%. Pieaugums izskaidrojams ar ievērojamu dzīvokļu piedāvājuma samazināšanos. BALSTS indekss kopš 2016. gada sākuma palielinājies par 11 punktiem.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Pērn darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, salīdzinot ar 2012. gadu. ir pieaudzis par 14%. Pēc apjoma tas ir lielākais pēdējos sešos gados, informēja kompānijas Balsts pārstāvji.

Pērnā gada aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū atspoguļo pircēju aktivitātes pieaugumu visos mājokļu segmentos. Kopumā pērnā gada divpadsmit mēnešos Rīgā veikti 13 861 mājokļu pirkšanas pārdošanas darījumi. Ikgadējais darījumu skaita pieaugums liecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus uzsāks lēnu, bet pakāpenisku virzību augšup, pauž Balsts pārstāvji.

Kopš 2013. gada sākuma sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums sasniedzis 3,1%. Cenu palielināšanās novērojama gan vairāk, gan mazāk pieprasītajās sērijveida tipa mājās, galvenokārt vienu un divu istabu dzīvokļiem. Vislielākais viena kvadrātmetra cenu pieaugums novērojams Ķengaragā - +4.7%. Savukārt, vienīgi Bolderājā cena pērn samazinājusies vidēji par 4,1%. Citos mikrorajonos cenām ir bijusi tendence pieaugt.

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Piektdien, 4. oktobrī, Ventspils pārstāvniecībā Rīgā tika parakstīts līgums starp PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" un SIA "Pillar Contractor" par jaunu īres mājokļu projektēšanu un būvniecību Saules ielā, Ventspilī.

Līguma parakstīšanā piedalījās Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs un SIA "Pillar Contractor" priekšsēdētājs Jānis Lāčaunieks un valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš atzīmēja: “Jaunu daudzdzīvokļu māju projektēšana un būvniecība Saules ielā, Ventspilī, ir ilgi lolots pilsētas attīstības projekts, īpaši, lai nodrošinātu modernu un pieejamu mājokļu piedāvājumu jaunajām ģimenēm un speciālistiem, kas vēlas savu nākotni veidot šeit. Jau 2026. gadā Ventspilī būs pieejami 60 jauni, mūsdienīgi dzīvokļi, kas ir būtisks pienesums pilsētas dzīvojamam fondam. Turklāt, Ventspils iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa priekšroku dotu trīsistabu dzīvokļiem, tāpēc tie projektā tiks izbūvēti visvairāk. Esam pateicīgi Ekonomikas ministrijai un finanšu institūcijai “Altum” par sniegto atbalstu šī projekta realizācijā, kas veicinās arī pilsētas ekonomisko izaugsmi un ventspilnieku dzīves kvalitātes paaugstināšanos.”

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Noslēgusies solīšana par nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības ostas tuvumā, Ganību dambī 26, Rīgā. Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 m2 un 5 132,5 m2, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 m², informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kopā ar ēkām tika pārdotas divas zemes vienības 6072 m2 platībā un 54 m2 platībā. Atklātajā e – izsolē ar sākumcenu 894 tūkstoši eiro un izsoles soli 5 tūkstoši eiro starp trim pretendentiem, par 909 tūkstošiem eiro, juridiskai personai ir nosolīta industriālā ēka, dodot tai iespēju gūt jaunu, perspektīvu nākotni. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēku kompleksu Ganību dambī 26, Rīgā, VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA “Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"”. Šobrīd ēkas kā noliktavas telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar valsts akciju sabiedrību ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Jauno projektu dzīvokļu cenas 2015. gadā samazinājušās par 9%, kas saistīts ar tirgus pārorientēšanos uz vietējo patērētāju, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Tomēr aktivitāte šajā segmentā nav pietiekama finansējuma pieejamības ierobežošanas dēļ. Dzīvokļi jauno projektu mikrorajonos šobrīd ir pieejami vidēji no 1000 līdz 1750 eur/m2, galvaspilsētas centrā no 1500 līdz pat 3900 eur/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā dzīvokļiem ar pilnu apdari cena var variēt no 2600 līdz pat 4000 eur/m2.

Septembrī Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugušas par 0,62%. Balsts indekss palielinājies par 1 punktu – 154 punkti. Minimāls cenu pieaugums 0,06 – 0,61% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,07 – 0,57% robežās novērots Juglā un jaunajos projektos. Darījumu skaits, salīdzinot ar augustu, palielinājies par 12%. Darījuma skaita pieaugums ir pozitīva tirgus tendence, kas norāda uz pielāgošanos esošajiem apstākļiem, kuros tirgus orientēts uz vietējo patērētāju. Taču vājā kreditēšana un uzturēšanās atļauju izsniegšanas jaunie ierobežojumi turpina ietekmēt tirgus attīstību. Turpmākie mēneši rādīs vai darījumu skaita pieaugošā tendence ir pozitīva.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Darījumu skaits augustā nekustamā īpašuma jomā samazinājies par 8%. Kritums skaidrojams ar to, ka augusts ir atvaļinājumu mēnesis, kurā tirgus aktivitāte pieklust. Darījumu skaitu ietekmē arī Latvijas finanšu iestāžu noslogotība eiro ieviešanas procesā, kas samazinājusi izsniegto kredītu skaitu, norāda nekustamo īpašumu uzņēmums Balsts.

Citi gan tam nepiekrīt. «Augustā mājokļu pirkuma darījumu skaits tiešām nedaudz samazinājās, tomēr septembrī tas atkal ir audzis. Neesam novērojuši tiešu eiro ieviešanas procesa ietekmi uz izsniegto hipotekāro kredītu skaitu,» biznesa portālam db.lv sacīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja. «Mājokļu iegādes un remonta kreditēšanas apjomus patlaban galvenokārt nosaka cilvēku iespējas aizņemties – daļai pircēju nav iekrāti pirmajai iemaksai nepieciešamie līdzekļi, citu ienākumi neatbilst banku noteiktajiem stingrajiem kritērijiem. Daudzi, sevišķi gados jauni cilvēki, nemaz nevēlas uzņemties saistības un izmantot kredītu. To daļēji apliecina arī šobrīd vērojamais mājokļu īres pieprasījuma un darījumu apjoma pieaugums,» pauda speciāliste.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Pērn Rīgas jaunajos projektos cenas ir cēlušās par 10% un šobrīd sasniegušas vidēji 1352 eiro/m2, informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

«Tā pasvītrojam ir vidējā cena, reālo cenu diapazons ir visai plašs. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir aptuveni par 45% zemāka nekā jauno projektu vidējais rādītājs. Tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma, kas cenas ziņā atrastos starp šiem segmentiem. Tādēļ, izvērtējot finansiālo stāvokli un iespējas, daļa pieprasījuma atgriežas sērijveida dzīvokļu tirgū.

Sērijveida mājokļi Rīgā joprojām ir vispopulārākais nekustamo īpašumu darījumu objekts. Tie ietver aptuveni 75% ikmēneša darījumu,» komentē kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gada maijā Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kāpums 0,12 – 1,38% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu un centrā. Kritums 0,19-0,22% robežās raksturīgs Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir 750 Eur/m2.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

«Zemās iedzīvotāju maksātspējas un vājas ekonomiskās aktivitātes dēļ nekustamo īpašumu tirgus attīstība turpina stagnēt. Turklāt šī brīža demogrāfiskā situācija un maksātspējīgo iedzīvotāju trūkums ir viens no aspektiem, kas nevieš cerību par cenu kāpumu sērijveida mājokļu segmentā. Cenu minimāls pieaugums, vērtējot situāciju galvaspilsētā kopumā, tuvākajos gados nepārsniegs 3,5% gadā,» prognozē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Truklāt šis kāpums ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka ekonomika attīstīsies normāli un būs pieejams finansējums, piebilst A. Zariņš.

Oktobrī Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugušas vidēji par 0,38%. BALSTS indekss palielinājies par 1 punktu – 155 punkti. Minimāls cenu pieaugums 0,13 – 0,90% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,19% robežās novērots tikai Vecmīlgrāvī. Darījumu skaits, salīdzinot ar septembri, palielinājies par 1%. 2015. gada 3. ceturksnī turpat 90% darījumu veikuši vietējie iedzīvotāji.

Tirgū šobrīd nepietiek tirgus stāvoklim atbilstošu piedāvājumu 119. un 104. sērijas mājās par cenu 750 – 800 EUR/m2. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas visdārgākajā un vislētākajā mikrorajonā, attiecīgi Teikā un Vecmīlgrāvī, atšķiras vairāk nekā par 35%. Cenu atšķirība vērojama arī atkarībā no māju sērijas. Kvadrātmetra vidējā cena Rīgas 119. un 104. sērijas mājās var par 40-50% pārsniegt Hruščova laika māju kvadrātmetra cenu. Piemēram, 2-istabu dzīvokli 119. sērijas un 104. sērijas mājās galvaspilsētā var iegādāties, sākot no 38 000 EUR, bet krietni vecākajās Hruščova laika mājās par cenu, sākot no 25 000 EUR.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Nekustamā īpašuma tirgus situācijā stabilizācija pārvērtusies stabilā stagnācijā, un tikai dažos segmentos ir novērojamas lielākas un mazākas aktivitātes, skaidro kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Darījumu skaits kopš šā gada sākuma ik mēnesi svārstās ap 1140 darījumiem. Arī cenu izmaiņas dzīvokļiem Rīgā mēnesī mainās tikai maksimāli 1% amplitūdā, viņš uzsver.

Oktobrī dzīvokļu cenu minimāls pieaugums 0,19 – 0,93% robežās raksturīgs centram, jaunajiem projektiem, kā arī sērijveida dzīvokļiem Juglā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Bolderājā, Ziepniekkalnā un Imantā. Savukārt kritums 0,39 – 0,57% diapazonā raksturīgs sērijveida dzīvokļiem Teikā un Āgenskalnā. Balsta indekss pieaudzis par vienu punktu – 135.

Tuvojoties apkures sezonai, pircēji lielu vērību pievērš ne vien dzīvokļa uzturēšanas izmaksu līmenim, apsaimniekošanas kvalitātei un zemes īpašuma jautājumam, bet arī interesējas par komunālo maksājumu parāda apjomu attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā. Dzīvoklī vēlama gāzes apkure ar individuālo skaitītāju, kas ievērojami samazina uzturēšanas izmaksas.

Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,12 – 0,45% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,14 – 0,37% robežās novērots Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Teikā un jaunajos projektos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS dati.

«Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena šīs vasaras sākumā ir 660 EUR/m2. Vispieprasītākie dzīvokļi ir 602. sērijas, Hruščova laika un lietuviešu projekta mājās, kuru platība ir no 40-60 m2. Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū, noslēgto darījumu skaita ziņā dominē Ķengarags un Purvciems. 2015. gadā ik mēnesi notiek vidēji 400 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. Kopējais darījumu skaits jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 5%. Pieaugums skaidrojams ar tirgus pielāgošanos esošajai situācijai, kurā ir zināmi ierobežojumi sakarā ar uzturēšanās atļaujām, un atrisināts jautājums par nolikto atslēgu principu. Tirgus pamazām sāk atkopties un, kā jau iepriekš minējām, ar septembri būs dinamiskāks un prognozējamāks,» komentē BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.