Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

2016. gadā nekustamo īpašumu tirgū pastāvīgi notika pārmaiņas – tās gan bija nelielas, taču mēreni augoša vietējā pieprasījuma iespaidā tirgus varētu doties stabilā un ilgtspējīgas attīstības virzienā, liecina jaunākais nekustamā īpašuma kompānijas Balsts tirgus apskats.

Visi rādītāji liecina par to, ka 2017. gadā jāturpinās nekustamo īpašumu tirgus attīstībai, kas ir iesākusies pēdējo 2 gadu laikā. Taču, ja netiks radīti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai, mazā biznesa attīstībai, kā arī investīciju piesaistei no ārvalstīm, tad prognozētā izaugsme var pārvērsties stagnācijā. Prognozējams, ka 2017. gadā vidējo cenu pieaugums turpinās pieauguma tempu, bet nepārsniegs pagājušā gada līmeni no 6 līdz 7% gadā, komentē kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Nekustamo īpašumu darījumu skaits 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu palielinājies par 10,5 %. Hipotekārās kreditēšanas apjoms pieauga, un gandrīz katrs trešais pirkums tika veikts izmantojot valsts atbalsta programmas ALTUM jaunajām ģimenēm ar bērniem. Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2016. gada sākuma palielinājušās par 6,5%. Pieaugums izskaidrojams ar ievērojamu dzīvokļu piedāvājuma samazināšanos. BALSTS indekss kopš 2016. gada sākuma palielinājies par 11 punktiem.

Pērn darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, salīdzinot ar 2012. gadu. ir pieaudzis par 14%. Pēc apjoma tas ir lielākais pēdējos sešos gados, informēja kompānijas Balsts pārstāvji.

Pērnā gada aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū atspoguļo pircēju aktivitātes pieaugumu visos mājokļu segmentos. Kopumā pērnā gada divpadsmit mēnešos Rīgā veikti 13 861 mājokļu pirkšanas pārdošanas darījumi. Ikgadējais darījumu skaita pieaugums liecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus uzsāks lēnu, bet pakāpenisku virzību augšup, pauž Balsts pārstāvji.

Kopš 2013. gada sākuma sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums sasniedzis 3,1%. Cenu palielināšanās novērojama gan vairāk, gan mazāk pieprasītajās sērijveida tipa mājās, galvenokārt vienu un divu istabu dzīvokļiem. Vislielākais viena kvadrātmetra cenu pieaugums novērojams Ķengaragā - +4.7%. Savukārt, vienīgi Bolderājā cena pērn samazinājusies vidēji par 4,1%. Citos mikrorajonos cenām ir bijusi tendence pieaugt.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļu vidējās cenas ir 579 eiro par kvadrātmetru, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Balsts informācija.

Aprīlī mājokļu cenu kāpums 0,17 - 0,58% robežās bija vērojams centrā, jaunajiem projektiem un sērijveida dzīvokļiem Juglā, Pļavniekos, Āgenskalnā, kā arī Imantā. Taču cenu kritums Mežciemā, Mežaparkā un Vecmīlgrāvī svārstās no 0,13 - 0,68%.

Valsts Zemegrāmatas dati liecina, ka darījumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, ir palielinājies par 15%. Darījumu apjoms vēl joprojām saglabājās ap 1065 mēnesī.

Balsts indekss šomēnes palicis nemainīgs jau trešo mēnesi - 131 punkts. Balsts indekss veidots, vērtējot ne tikai cenu svārstības sekundārajā tirgū. Lai izveidotu pēc iespējas precīzāku indikatoru tirgus situācijas noteikšanai, ik mēnesi tiek analizētas cenu svārstības jaunajiem projektiem, dzīvokļiem centrā, dzīvokļiem mikrorajonos, kā arī tiek rūpīgi analizēta klientu aktivitāte katrā no segmentiem.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

«Jūnijā Rīgas mājokļu tirgū turpinās iepriekšējos mēnešos iesākusies stabilā izaugsme. Darījumu skaits jūnija mēnesī, salīdzinot ar 2015. gada jūniju, ir par 13% lielāks. Prognozējam, ka sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad būs straujākais pēdējo 5 gadu laikā. Šobrīd lielākajā tirgus daļā dominē vietējais patērētājs, kas ir pozitīvs un prognozējums signāls ilgtermiņa tirgus attīstībai, ko neapšaubāmi veicinātu arī stabila ekonomiskā, politiskā un demogrāfiskā situācija,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Kompānijas BALSTS informācija par nekustamo īpašumu cenām lasāma raksta galerijā!

Jauno projektu dzīvokļu cenas 2015. gadā samazinājušās par 9%, kas saistīts ar tirgus pārorientēšanos uz vietējo patērētāju, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Tomēr aktivitāte šajā segmentā nav pietiekama finansējuma pieejamības ierobežošanas dēļ. Dzīvokļi jauno projektu mikrorajonos šobrīd ir pieejami vidēji no 1000 līdz 1750 eur/m2, galvaspilsētas centrā no 1500 līdz pat 3900 eur/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā dzīvokļiem ar pilnu apdari cena var variēt no 2600 līdz pat 4000 eur/m2.

Septembrī Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugušas par 0,62%. Balsts indekss palielinājies par 1 punktu – 154 punkti. Minimāls cenu pieaugums 0,06 – 0,61% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,07 – 0,57% robežās novērots Juglā un jaunajos projektos. Darījumu skaits, salīdzinot ar augustu, palielinājies par 12%. Darījuma skaita pieaugums ir pozitīva tirgus tendence, kas norāda uz pielāgošanos esošajiem apstākļiem, kuros tirgus orientēts uz vietējo patērētāju. Taču vājā kreditēšana un uzturēšanās atļauju izsniegšanas jaunie ierobežojumi turpina ietekmēt tirgus attīstību. Turpmākie mēneši rādīs vai darījumu skaita pieaugošā tendence ir pozitīva.

«Zemās iedzīvotāju maksātspējas un vājas ekonomiskās aktivitātes dēļ nekustamo īpašumu tirgus attīstība turpina stagnēt. Turklāt šī brīža demogrāfiskā situācija un maksātspējīgo iedzīvotāju trūkums ir viens no aspektiem, kas nevieš cerību par cenu kāpumu sērijveida mājokļu segmentā. Cenu minimāls pieaugums, vērtējot situāciju galvaspilsētā kopumā, tuvākajos gados nepārsniegs 3,5% gadā,» prognozē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Truklāt šis kāpums ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka ekonomika attīstīsies normāli un būs pieejams finansējums, piebilst A. Zariņš.

Oktobrī Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugušas vidēji par 0,38%. BALSTS indekss palielinājies par 1 punktu – 155 punkti. Minimāls cenu pieaugums 0,13 – 0,90% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,19% robežās novērots tikai Vecmīlgrāvī. Darījumu skaits, salīdzinot ar septembri, palielinājies par 1%. 2015. gada 3. ceturksnī turpat 90% darījumu veikuši vietējie iedzīvotāji.

Tirgū šobrīd nepietiek tirgus stāvoklim atbilstošu piedāvājumu 119. un 104. sērijas mājās par cenu 750 – 800 EUR/m2. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas visdārgākajā un vislētākajā mikrorajonā, attiecīgi Teikā un Vecmīlgrāvī, atšķiras vairāk nekā par 35%. Cenu atšķirība vērojama arī atkarībā no māju sērijas. Kvadrātmetra vidējā cena Rīgas 119. un 104. sērijas mājās var par 40-50% pārsniegt Hruščova laika māju kvadrātmetra cenu. Piemēram, 2-istabu dzīvokli 119. sērijas un 104. sērijas mājās galvaspilsētā var iegādāties, sākot no 38 000 EUR, bet krietni vecākajās Hruščova laika mājās par cenu, sākot no 25 000 EUR.

Nekustamā īpašuma tirgus situācijā stabilizācija pārvērtusies stabilā stagnācijā, un tikai dažos segmentos ir novērojamas lielākas un mazākas aktivitātes, skaidro kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Darījumu skaits kopš šā gada sākuma ik mēnesi svārstās ap 1140 darījumiem. Arī cenu izmaiņas dzīvokļiem Rīgā mēnesī mainās tikai maksimāli 1% amplitūdā, viņš uzsver.

Oktobrī dzīvokļu cenu minimāls pieaugums 0,19 – 0,93% robežās raksturīgs centram, jaunajiem projektiem, kā arī sērijveida dzīvokļiem Juglā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Bolderājā, Ziepniekkalnā un Imantā. Savukārt kritums 0,39 – 0,57% diapazonā raksturīgs sērijveida dzīvokļiem Teikā un Āgenskalnā. Balsta indekss pieaudzis par vienu punktu – 135.

Tuvojoties apkures sezonai, pircēji lielu vērību pievērš ne vien dzīvokļa uzturēšanas izmaksu līmenim, apsaimniekošanas kvalitātei un zemes īpašuma jautājumam, bet arī interesējas par komunālo maksājumu parāda apjomu attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā. Dzīvoklī vēlama gāzes apkure ar individuālo skaitītāju, kas ievērojami samazina uzturēšanas izmaksas.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Ņemot vērā analītiķu salīdzinoši pozitīvo prognozi par ekonomikas attīstību, 2016. gadā nekustamo īpašumu nozarē būs novērojama neliela izaugsme 10% apmērā, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2015. gadā tirgus situāciju ietekmēja virkne ģeopolitiskie un ekonomiskie faktori, kuru rezultātā nauda nekustamajos īpašumos tika ieguldīta piesardzīgāk. Pēc straujā nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes krituma 2015.gada pirmajā ceturksnī, gada otrajā pusē tirgus aktivitāte atgriezās iepriekšējā līmenī un turpināja stagnēt.

«Izmaiņu Imigrācijas likumā dēļ, 2015. gadā turpināja samazināties nerezidentu aktivitāte. Taču tirgus attīstību veicināja Maksātnespējas likuma grozījumi, kas stājas spēkā no 2015. gada 1. marta - tie tika pieņemti par labu bankām, tādēļ bija kā priekšnoteikums labvēlīgākai kreditēšanai. Ņemot vērā analītiķu salīdzinoši pozitīvo prognozi par ekonomikas attīstību, uzskatām, ka 2016. gadā nekustamo īpašumu nozarē būs novērojama neliela izaugsme 10% apmērā», komentē A.Zariņš.

Martā vidējā sērijveida dzīvokļu cena martā paaugstinājusies līdz 655 eiro/m2, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Balsts apkopotie dati.

Martā Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,12 – 1,3% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu, jaunajos projektos un centrā, bet cenu kritums 0,19 – 1,13% robežās novērots Teikā, Pļavniekos, Vecmīlgrāvī un Imantā.

Nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumu skaits martā, salīdzinot ar 2014. gada martu samazinājies par 19,1%. Lai arī nekustamo īpašumu tirgū aktivitāte ir liela, tomēr potenciālie pircēji nesteidzas pieņemt nepārdomātus lēmumus.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm – zemiem mājokļu kreditēšanas apjomiem, lēni augošam potenciālo mājokļu pircēju maksātspējas līmenim, gaidāms, ka darījumu skaits arī turpmāk krasi nepieaugs, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Pērn Rīgas jaunajos projektos cenas ir cēlušās par 10% un šobrīd sasniegušas vidēji 1352 eiro/m2, informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

«Tā pasvītrojam ir vidējā cena, reālo cenu diapazons ir visai plašs. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir aptuveni par 45% zemāka nekā jauno projektu vidējais rādītājs. Tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma, kas cenas ziņā atrastos starp šiem segmentiem. Tādēļ, izvērtējot finansiālo stāvokli un iespējas, daļa pieprasījuma atgriežas sērijveida dzīvokļu tirgū.

Sērijveida mājokļi Rīgā joprojām ir vispopulārākais nekustamo īpašumu darījumu objekts. Tie ietver aptuveni 75% ikmēneša darījumu,» komentē kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gada maijā Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kāpums 0,12 – 1,38% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu un centrā. Kritums 0,19-0,22% robežās raksturīgs Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena ir 750 Eur/m2.

Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,12 – 0,45% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,14 – 0,37% robežās novērots Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Teikā un jaunajos projektos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS dati.

«Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena šīs vasaras sākumā ir 660 EUR/m2. Vispieprasītākie dzīvokļi ir 602. sērijas, Hruščova laika un lietuviešu projekta mājās, kuru platība ir no 40-60 m2. Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū, noslēgto darījumu skaita ziņā dominē Ķengarags un Purvciems. 2015. gadā ik mēnesi notiek vidēji 400 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. Kopējais darījumu skaits jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 5%. Pieaugums skaidrojams ar tirgus pielāgošanos esošajai situācijai, kurā ir zināmi ierobežojumi sakarā ar uzturēšanās atļaujām, un atrisināts jautājums par nolikto atslēgu principu. Tirgus pamazām sāk atkopties un, kā jau iepriekš minējām, ar septembri būs dinamiskāks un prognozējamāks,» komentē BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

A/s Rīgas taksometru parks automašīnas mainīs krāsu; pakalpojuma kvalitāti galvaspilsētā kropļo nodokļu krāpnieki un sīkfirmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem Rīgā veic 615 pārvadātāji ar vairāk nekā 2200 taksometriem. «Eiropas normāla prakse ir viens taksometrs uz 1000 iedzīvotājiem, tādējādi Rīgā nevajadzētu būt vairāk par 700 taksometriem. Tieši tāpēc nevaram runāt par apkalpošanas kvalitāti, jo nav kārtības, bet Konkurences padome šajos jautājumos ir ļoti tuvredzīga,» uzskata a/s Rīgas taksometru parks (RTP) valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks, piebilstot, ka uzņēmuma balsts pašlaik ir stabilie korporatīvie klienti. Viņa tēvs Leopolds Muižnieks privatizācijas laikā bija pie uzņēmuma stūres, to veiksmīgi novaldot bangojošajos izzagšanas laikmeta viļņos, tostarp ļaujot ikvienam darbiniekam kļūt par akcionāru. Pēc 22 gadu aktīva darba RTP L. Muižnieks ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

Moderna ekonomikas žurnālistika ir daudzdimensionāla un izpaužas gan drukātajā, gan digitālajā platformā, kā arī klātienē. Kad 1992. gada 13. aprīlī pie lasītājiem nonāca pirmais DB numurs, tā bija pavisam cita pasaule – kā no ekonomiskā, tā no sabiedrības prasību viedokļa.

Latvija tikai nesen bija atguvusi neatkarību, bet bizness brīvā tirgus apstākļos bija lielais nezināmais. Šos 25 gadus DB ir uzticami bijis Latvijas uzņēmēju pusē gan ar aktuālāko biznesa un ekonomikas informāciju, gan viedokļiem, skaidrojumiem un analītiku. Mūsdienu milzīgajā informācijas plūsmā paceļas arvien vairāk bažīgu balsu par tā sauktajām viltus ziņām un tiek uzsvērta objektīvās un analītiskās žurnālistikas nozīme. DB kā medijs visus šos gadus ir darbojies un turpinās darboties analītiskajā un uzticamajā informācijas izplatīšanas segmentā, jo tikai tā mēs varam būt noderīgi saviem gudrajiem un prasīgajiem lasītājiem.