Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 74 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 35 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Latvijas Bankā norādīja, ka attiecīgos datus finanšu iestādes sniegušas atbilstoši līdz 22.septembra dienas beigām veiktajam izvērtējumam.

Jau vēstīts, ka šogad jūlija vidū Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju bija iesaldēti apmēram 73 miljoni eiro.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki tobrīd bija identificējuši sešas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 34 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās.

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.

Pandēmija daudzus procesus pasaulē padara arvien digitālākus. Turklāt dažos gadījumos robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls, sāk kļūt pavisam slīdošas.

Pēdējā laikā globālā mērogā cilvēki galvu reibinošas summas gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un ne tikai par to. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens pavasara trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā digitālos unikālos žetonus (Non-Fungible Tokens jeb NFT).

Pamatā tie paredz, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgu virtuālo veikumu. Faktiski tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Zīmīga lieta gan ir tā, ka NFT īpašumtiesības nenozīmē to, ka uz šo uzpirkto darbu pienākas arī autortiesības.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.

Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.

Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi no bijušā maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova atsavināt preču zīmi "Dzintars" un atjaunot maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi.

Šis ir pirmās instances tiesas spriedums, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma nolasīšanas.

Ceturtdien, 23.decembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Pasaule mainās un maināmies arī mēs. Vēl salīdzinoši nesen teju katrs savā īpašumā vēlējās mājokli, mašīnu, datoru, telefonu u.c. dzīvei un darbam nepieciešamas lietas, kas vismaz daļēji radīja drošības un stabilitātes sajūtu, liecināja par statusu sabiedrībā.

Šobrīd notiek pretējs process, arvien vairāk cilvēku no īpašumtiesību sloga vēlas atbrīvoties, priekšroku dodot ērtībai, elastībai un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tas pavēris ceļu jaunam biznesa virzienam – nomas pakalpojumiem jaunā izpildījumā.

Nomas ekonomikas straujam popularitātes pieaugumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, patērētāju paradumu maiņa, jo gan mūsdienu dzīvesveids, gan darbs ir kļuvis daudz dinamiskāks un mazāk piesaistīts vienai vietai - iespējams strādāt no jebkuras pasaules malas. Tas mainījis veidu, kā patērējam preces un pakalpojumus.

Otrkārt, digitālā revolūcija, kas ietver e-komercijas attīstību, mobilo aplikāciju pieejamību un ļauj attīstīt daudz jaunu, inovatīvu pakalpojumu. Arī pandēmija būtiski veicināja informācijas tehnoloģiju patēriņu mājsaimniecībās. Šobrīd daudzi vēlas izmantot jaunākās tehnoloģijas un to funkcionalitāti līdz ko tās ir pieejamas, un vēlme pēc ātruma un nevainojamas darbības ir kļuvusi neatsverama mūsu dzīvesveidā. Lietotāju pieprasījums pēc jaunākajām ierīcēm nekad vēl nav bijis tik izteikts.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam atsavināta preču zīme "Dzintars" un atjaunota maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi, noskaidrots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tagad lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Pērn 23.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Administratora pārstāvji skaidroja, ka tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Veļas ražošanas uzņēmumā SIA "New Rosme" veikta iekšēja akcionāru sastāva reorganizācija, pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kopš janvāra beigām uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Rosme Holding", bet iepriekš vienīgais īpašnieks bija Zviedrijas uzņēmums "Swegmark Invest".

Štelmahers skaidro, ka 2022.gada sākumā "New Rosme" veica iekšēju akcionāru sastāva restrukturizāciju ar mērķi radīt koncentrētākas īpašumtiesības. "New Rosme" īpašnieki joprojām ir Svegmarku ģimene, un īpašumtiesības tiek nodrošinātas caur Zviedrijā bāzētu holdinga kompāniju.

"New Rosme" tagad pieder Svegmarku ģimenes locekļiem Ebbai, Karinai, Ingridai Svegmarkiem un Ilvai, Erikam un Olofam der Hagopianiem. Savukārt Martinam, Marijai un Annai Svegmarkiem tagad pieder Zviedrijas uzņēmums "Underwear Sweden".

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

Čehijas likumdevēji trešdien pieņēmuši likuma labojumus, kas uzliks par pienākumu lielajiem veikaliem no nākamā gada pārdot pārsvarā Čehijā ražotus pārtikas produktus.

Likuma labojumi paredz, ka ar Čehijā veikaliem, kuru platība pārsniedz 400 kvadrātmetrus, būs jānodrošina, lai 55% no pārdotajām pārtikas precēm ir ražoti Čehijā.

Līdz 2028.gadam vietējo pārtikas produktu proporciju lielajos veikalos plānots palielināt līdz 73%.

Kvotas attieksies vienīgi uz tām pārtikas precēm, kas var tikt saražotas Čehijā.

Ideja par šādām kvotām pieder galēji labējai partijai "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), un tā ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, jo Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus noteikumi paredz brīvu preču un pakalpojumu kustību visās 27 bloka valstīs.

Tomēr sagaidāms, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans likuma labojumus parakstīs.

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

No 22 neapbūvētajiem zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri savulaik tika privatizēti apšaubāmā ceļā, lidostai varētu būt nepieciešami aptuveni četri īpašumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Uzklausot lidostas vajadzības, pie šāda secinājuma nākusi pavasarī speciāli izveidotā darba grupa, kura gan savu darbu vēl nav līdz galam pabeigusi. Piemēram, šonedēļ par zemesgabalu jautājumu esot paredzēta Rīgas pašvaldības izpilddirektora un ģenerālprokurora tikšanās.

Lidostai nepieciešami esot tie zemesgabali, kas atrodas tuvāk iecerētajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Pēc Ķirša stāstītā, izveidojušos situāciju ar 22 zemesgabaliem pašvaldība centīsies atrisināt, izvairoties no tiesvedības, jo pretējā gadījumā vietvarai var nākties maksāt kompensāciju investoriem par zemesgabalu dīkstāvi.

"Risinājums varētu sekojošs: lidosta dabū savus interesējošos zemesgabalus, bet tie, kas paliek pāri, tie aiziet investoram par izsolīto cenu, un visas puses paraksta tādu kā administratīvo līgumu, ka vienai pret otru nav pretenziju, lai nebūtu arī šīs zaudējumu piedziņas," iespējamo situācijas risinājumu ieskicēja Ķirsis, uzsverot, ka tas gan vēl ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ar Ģenerālprokuratūru.

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas sūdzību par mākslinieka Aivara Vilipsona arestēto dzīvokli, informē tiesā.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktajām sankcijām Latvijā tiek iesaldēti līdzekļi bankās, aptur iespējas veikt darbības ar nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, pat ganāmpulkiem.

Ik nedēļu iesaldē līdzekļus Latvijas bankās par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija.

Bankās iesaldēto līdzekļu apjoms aug

Līdz ar noteiktajām sankcijām Latvijas bankās līdz 8. aprīļa dienas beigām bija iesaldēti apmēram 56 miljoni eiro.

Pēdējās nedēļas laikā sankcionētās summas kopvērtība aug daudz lēnāk, vēstī FKTK. Pēc FKTK ziņām, Latvijas bankās identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās. Personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti. Ievērojot, ka tiek noteiktas aizvien jaunas sankcijas, paredzams, ka iesaldēto līdzekļu apjoms turpinās pieaugt.

Uzņēmuma stratēģija paredz, ka FSRU būs nepieciešams līdz 2040.gadam un varbūt pat ilgāk," viņš teica Lietuvas sabiedriskā radiostacijai LRT.

Pēc Šilenska teiktā, šādi kuģi tiek būvēti tā, lai kalpotu līdz pat 50 gadiem. Dienvidkorejā būvētais kuģis "Independence" darbojas kopš 2015. gada.

"Lietuvas LNG likums paredz, ka tas mums būs nepieciešams līdz 2044.gadam, bet lēmumi [par kuģa kalpošanas laiku] tiks pieņemti, reaģējot uz notiekošo enerģētikas transformāciju un tirgus pieprasījuma izmaiņām ne tikai Lietuvā," teica "KN Energies" vadītājs.

"Polija, ar kuru Lietuvai ir starpsavienojums, joprojām ražo elektroenerģiju galvenokārt no oglēm, un, protams, redzams ogļu izmantošanas samazinājums, taču ogles saglabāsies kā daļa no tās energoresursu bilances līdz 2050.gadam," viņš norādīja.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.