Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.
Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.
Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.
Pieejamā informācija liecina, ka Nike šādā veidā digitālajā pasaulē vēlas arī aizsargāt savas preču zīmes un pārliecināties, ka tur tām nerodas kādas kopijas. “Virtuālās pasaule ir jaunā robeža,” WSJ klāsta, piemēram, preču zīmju advokāti uzņēmumā Gerben Intellectual Property.
DB jau rakstījis - lai gan sākotnēji tas izklausās visai nesaprotami un pat jocīgi, NFT tirgū virtuālie darbi nu tiek mīti simtiem miljonu ASV dolāru apmērā. Var vien spekulēt, ka Covid-19 pandēmija būs vien plašāk pavērsusi durvis uz digitālās māksla baudīšanu. Faktiski, ja agrāk interese bija, piemēram, par fizisku mākslu, pastmarkām vai kādu kolekcionējamu priekšmetu, tad tagad kaut kas ļoti līdzīgs ir pārvietojies uz virtuālo pasauli.
Var teikt, ka arī fiziskām kolekcionējamām lietām cilvēki milzīgu – dažos gadījumos pat šķietami neprātīgu - vērtību bieži vien arī vēsturiski piešķīruši paši. Savukārt šobrīd notiekošais, ņemot vērā virtuālās pasaules nozīmes palielināšanos mūsu dzīvēs, ir vien dabīga lietu evolūcija. Viss var būt relatīvs – ja kāds gatavs maksāt, var pārdot arī gaisu.
Marta otrajā pusē teju par trīs miljoniem šādā veidā tika nopārdotas arī īpašumtiesības uz pirmo Twitter dibinātāja Džeka Dorsija tvītu šajā platformā (nauda bitkoinos tikusi pārskaitīta pašam Dorsijam). Minētā “tvīta” “just setting up my twttr” pircējs – Malaizijas virtuālo valūtu industrijas uzņēmuma Bridge Oracle vadītājs Sina Estavi – pats savukārt jau ar sava Twitter konta palīdzību izpaudies, ka tas neesot tikai vienkāršs “tvīts”, bet Leonardo da Vinči gleznotā portreta “Mona Liza” cienīga vērtība, ko, laikam ejot, novērtēs arī sabiedrība.
Attiecīgi jau tagad redzams, ka, tehnoloģiju kompānijām aktīvi mēģinot attīstīt savas virtuālās realitātes, uz šo vidi pārceļas dažādu priekšmetu pārdošana, kuriem nebūt nav jābūt taustāmiem.
