Mēbeļu ražošanas SIA Skābardis ārvalstu tirgū iekļūst, izmantojot klastera principu – apmēbelējot Latvijā ražotās koka karkasu mājas, kuras domātas ārzemju pircējiem
Nelielam ražošanas uzņēmumam ārvalstu tirgus durvis «atslēgt» nav viegli, jo vajag ne tikai doties vizītēs uz ārzemēm, bet arī pierādīt savu varēšanu. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tomēr SIA Skābardis ir atradis citu ceļu, kā ražot mēbeles eksportam, izmantojot klastera principu – sadarbojties ar Latvijas māju ražotājiem – būvētājiem, kuri pilda pasūtījumus ārvalstu klientiem.
Klastera efekts
«Uzņēmuma mēbeles ir Norvēģijā, Spānijā, Francijā un Amerikā,» lepns par iespēto ir SIA Skābardis valdes priekšsēdētājs Andris Kārlis Ošiņš. Viņš cer, ka perspektīvā to valstu ģeogrāfija, kurās ir uzņēmuma ražotās mēbeles, tikai paplašināsies. «Nē, nē, paši neesam tik lieli un vareni, lai spētu ne tikai doties dažādos darījuma braucienos, bet arī piedalīties konkursos par mēbeļu dizainu, ražošanu un piegādi, kā arī dažādās izstādēs,» tā uz jautājumu, vai pats uzņēmums nodarbojas ar ārvalstu klientu meklēšanu, atbild A.K. Ošiņš. Veiksmes formula ir meklējama sadarbībā ar Latvijas mājražotājiem. «Ir lieliska sadarbība ar SIA Superbebris, kura ražotās mājas esam apmēbelējuši pēc ārvalstu pircēju – klientu vēlmēm,» skaidro A.K. Ošiņš. Šādu pasūtījumu izpilde ļaujot uzņēmumam ne tikai kāpināt savus ienākumus, bet arī slīpēt profesionālo meistarību. «Esam atvērti arī sadarbībai ar citiem Latvijā strādājošajiem māju ražotājiem un būvētājiem,» saka A.K. Ošiņš. Ir bijuši citi ārvalstu pasūtītāji, kuri paši piedāvājuši Latvijas ražotājam izgatavot iecerētu interjeru.
Tirgus kūleņi
Uzņēmuma galvenais noieta tirgus ir Latvija. «Ražojam visādas mēbeles, izņemot mīkstās mēbeles,» stāsta A.K. Ošiņš. Savulaik uzņēmuma veiksmes produkts bija virtuves izlietnes skapītis. «Gadsimtu mijā dažu gadu laikā faktiski «piebāzām» vietējo tirgu ar šo produktu, turklāt pieaugošais jaunu materiālu imports ar plašu krāsu gammu piespieda atteikties no šī produkta masveida ražošanas, jo potenciālo pircēju izvēle bija – katram savā krāsā,» vēsturi atceras A.K. Ošiņš.
Viņš atzīst, ka pārmaiņas mēbeļu tirgū ir bijušas galvenais iemesls, kas licis uzņēmumam īstenot pārkārtošanos – no masveida produkcijas ražošanas noliktavai un veikalam uz ražošanu pēc pasūtījuma. «Lai spētu apmierināt potenciālo klientu vēlmes, darbā tika pieņemti dizaineri,» norāda A.K.Ošiņš. Viņš secina, ka mēbeļu ražošana ir sava veida briestošo notikumu barometrs. «Tiklīdz mainās valdība, nauda, notiek karadarbība vai kaut kas tamlīdzīgs, to nekavējoties jūtam pēc pircēju attieksmes, kas nemanāmi kļūst vēsa,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Viņš savu sacīto pamato ar notikumiem Austrumukrainā. «Pie dizaineriem sāka krāties skices, kuras netiek nodotas tālāk ražošanai. Vaicāju: kāpēc tā? Atbilde bija – potenciālie pasūtītāji iesaldēja pasūtījumu, jo viņus satraucot notikumi Ukrainā,» stāsta A.K. Ošiņš. Viņš gan piemetina, ka saprot šos cilvēkus, jo vakarā no televizora gāžas informācija, kas spiež naudu pietaupīt, nevis tērēt mēbelēm.
Recesijas rētas
Ekonomiskā recesija ir ietekmējusi arī SIA Skābardis. «2009. gadā – pašā krīzes plaukumā – atvērām savu ražotni 2350 m2 platībā Sauriešos, tomēr ar pilnu jaudu tā vēl nav strādājusi,» situāciju raksturo A.K. Ošiņš.
Pirms krīzes uzņēmuma neto apgrozījums bijis jau ap 0,87 milj. eiro, bet 2011. gadā tas bijis tikai 0,128 milj. eiro. «Pašlaik ir trīs reizes lielāks apgrozījums nekā vissliktākajā – 2011. gadā, un tam tagad bija tendence pieaugt,» atklāj A.K. Ošiņš. Viņš atzīst, ka pašlaik procesā ir vairāki pasūtījumu konkursi, kuros startē Skābardis. «Viss atkarīgs no rezultātiem. Ja tie būs mums labvēlīgi, tad jau šogad neto apgrozījums varētu tuvoties 0,5 milj. eiro atzīmei,» tā uz jautājumu par šā gada apgrozījuma prognozēm atbild A.K. Ošiņš. Uzmanības degpunktā ir vannas istabas mēbeļu ražošana viesnīcām, kā arī atpūtas un viesu mājām. «Neturamies pie stereotipiem un cenšamies realizēt visas potenciālo pasūtītāju ieceres, neražojam vienīgi mīkstās mēbeles, un šis princips ļauj arī piesaistīt jaunus klientus un uzlabot saimnieciskās darbības rādītājus,» skaidro A.K. Ošiņš.