Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Grieķijas recesijas smagākais posms ir gandrīz jau pārvarēts, valsts ekonomika atgūst savu konkurētspēju, kas drīzumā atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, pavēstījis parādu krīzes nomocītās valsts premjers Antonis Samars.

Premjers paudis uzskatu, ka drīzumā Grieķijas vēsturē garākā recesija piederēs vēsturei un nākamgad sāksies valsts ekonomikas atveseļošanās. Tam piekrītot arī starptautiskās organizācijas.

Grieķijas premjera entuziasmu izraisījuši jaunākie dati, kas liecina, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 3,8%, kas bijis mazākais kritums kopš uzsākās Atēnu parādu krīze. Tāpat beigām tuvojoties arī valsts atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem.

«Grieķija pāršķir lappusi savā vēsturē. Visas starptautiskās organizācijas piekrīt, ka nākamais gads būs valsts ekonomikas atveseļošanās gads,» A. Samara sacīto citē The Guardian. «Pērn ārvalstīs prognozēja, ka Grieķija pametīs eirozonu. Tagad viņi prognozē tieši pretējo – ka Grieķija pārvarēs recesiju un paliks eirozonā,» klāstījis premjers.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Pandēmija pasaulei atstās dažādu mantojumu. Jau tagad ir skaidrs, ka viena no šīm lietām būs milzīgi parādi, jo krīze tiek mīkstināta tieši uz to rēķina.

"Eurostat" dati liecina, ka eirozonas valdībām šā gada pirmajā ceturksnī kopumā parādu nasta – to saistību rādītājs pret IKP – palielinājusies līdz 86,3%. Vēl iepriekšējā ceturksnī tas atradās pie 84,1%. Savukārt gada skatījumā tas pat nedaudz sarucis – par 10 bāzes procentpunktiem.

Jāņem vērā, ka parādu līmenis ir fiksēts pirms pandēmijas rēķinu vētras. Šobrīd ir manāmas daudzas aplēses, ka eirozonas valdību kopējā parāda pret IKP rādītājs būs pārlēcis pāri 100% atzīmei no IKP.

Priekšnosacījumi tam, ka tuvākajā laikā parādu nastu bilde būs vēl interesantāka, ir ļoti pateicīga no vienkārša matemātiska skatupunkta. Valstis savas ekonomikas stimulē galvenokārt uz jaunu parādu rēķina, un runa ir par triljoniem. Strauji sarūk pašas ekonomikas, pret kurām parādi tiek attiecināti.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Pasaules valstu līderiem nevajadzētu pārvērtēt Vācijas spēju atrisināt eirozonas parādu krīzi, citējot Vācijas kancleres teikto, vēsta BBC.

A. Merkele norādīja Vācijas parlamentam, ka Vācijas iespējas glābt eirozonu nav «bezizmēra».

Eiropas izaugsmei nevajadzētu notikt uz parādu apjoma pieauguma rēķina, norādīja Vācijas kanclere.

Viņas izteikumi runā Vācijas parlamentam izskanējuši pirms gaidāmās 20 lielāko pasaules ekonomiku jeb G20 valstu vadītāju tikšanās Mehiko, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē.

A. Merkele gaidāmajā samitā grasās atgādināt, ka «Vācija ir stipra, Vācija ir ekonomikas izaugsmes dzinējs un stabilitātes nodrošinātājs Eiropā, bet Vācijas spēki nav «bezizmēra»».

Vācijas kanclere paredz, ka parādu krīze būs G20 valstu vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats. «Mūsu valsts būs uzmanības epicentrā. Tas ir fakts – visas pasaules uzmanība tiek pievērsta Vācijai, jo mēs esam Eiropas lielākā ekonomika un galvenais eksportētājs,» atgādināja A. Merkele. Tomēr Eiropai būtu jāatrod veids, kā izkļūt no parādu krīzes un nokļūt uz «stabila pamata», izmantojot spēcīgu «politisku apvienību», kas nodrošina lielāku fiskālu koordināciju un uzraudzību, viņa pauda.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Eirozonas parādu krīze radījusi apstākļus, kuru iespaidā sašķelšanās iespējama ne tikai eirozonā, bet arī plašākā Eiropas Savienībā.

Šādu viedokli Vācijas izdevumam Der Spiegel paudis Itālijas premjerministrs Mario Monti, piebilstot, ka pāris pēdējo gadu laikā saspīlējumi eirozonā jau radījuši psiholoģskas Eiropas sabrukšanas iezīmes, līdz ar ko Eiropai ir smagi jāstrādā, lai kontrolētu situāciju.

Jautāts par situāciju Eiropas ziemeļu un dienvidu valstu attiecībās Eiropas finanšu problēmu risināšanā, M. Monti sacīja, ka situācija «ir ļoti satraucoša, un mums pret to it jācīnās». «Jā, pastāv frontes līnija šajā jomā starp ziemeļiem un dienvidiem, ir abpusēji aizspriedumi,» tā Itālijas premjers.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Pēdējā laikā viena no galvenajām tēmām finanšu tirgos bijusi slīgšana dziļāk negatīvu likmju okeānā. Šāds ienesīgums valstu parādam nozīmē, ka, investoriem savā starpā tirgū aktīvi mijot parāda vērtspapīrus, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus.

Citiem vārdiem sakot, beigās dabūsi mazāk, nekā šo obligāciju esi pircis. Noticis ne tikai tā – Eiropas valdībām arī pirmreizējās sava parāda izsolēs to izdevies nopārdot ar negatīvu likmi. Pietiekami daudzi labāk izvēlas dārgi pirkt drošas obligācijas, pat neskatoties uz to, ka, tās turot, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas ir ļoti izdevīgi valdībām, kurām ir lieliska iespēja ļoti lēti vai pat ar mīnusa zīmi (!) pārfinansēt savas saistības. Arī Latvija spējusi aizņemties ar negatīvām likmēm.

Zināmas pārdomas gan varētu rasties, cik tad patiesi šādas likmes ataino valstu riskus. Pagājušajā nedēļā, piemēram, bija ziņas, ka pirmo reizi ar nelielu negatīvu likmi savu īstermiņa parādu izdevās emitēt Grieķijai. Jā, ir runas, ka sliktākais Grieķijai jau ir aiz muguras. Tiesa gan, šī valsts vēl nosacīti nesen bija eirozonas parādu krīzes epicentrs un bija spekulācijas gan par totālu tās ekonomikas krahu un parādu norakstīšanu, gan izstāšanos no eiro monetārā reģiona. Tāpat milzīgs – virs 180% no IKP – joprojām ir šīs valsts parāds, kur par tā atdošanu pilnā apmērā arī var mēģināt strīdēties. No otras puses – pamata pieņēmums ir, ka pārējās eirozonas valdības tomēr neļaus Grieķijai iekrist vēl vienā parādu krīzē, kam attiecīgi šobrīd visi, šķiet, arī mēģina ticēt.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch brīdinājusi, ka varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA kredītreitingu, ja laikus netiks paaugstināti ASV parāda griesti.

Vienošanās par parādu griestu paaugstināšanu ASV jāpanāk līdz 1. martam. Ja tas netiks izdarīts, valstī var iestāties maksātnespējas pazīmes. Fitch atzinusi, ka to satrauc iespējama krīze un tās sekas un brīdinājusi, ka nespēja paaugstināt parādu kalpotu par iemeslu, lai ASV kredītreitings tiktu pārskatīts. Fitch jau patlaban ASV kredītreitingam piešķīris negatīvu nākotnes perspektīvu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka republikāņi nevēlas maksāt ASV rēķinus, kamēr vien viņiem nepiekāpjas pilnībā. «Esmu gatavs kompromisiem un meklēt vienošanās par veidiem kādos samazināt ASV budžeta deficītu. Tomēr Amerika vairs nevar atļauties kārtējās diskusijas ar Kongresu par veidiem kā mēs maksāsim par saviem rēķiniem. Pat pašas idejas – Amerika, kas neapmaksā savus rēķinus – izvirzīšana ir absurda,» sava pirmā termiņa pēdējā preses konferencē sacījis B. Obama.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.