Ogres rajona tiesā ierosināta civillieta SIA LDz Cargo prasībā pret Māri Bremzi un viņa tagadējo darba devēju AS Baltijas Ekspresis par konkurences ierobežojumu pārkāpumu, uzņēmuma bijušajam valdes priekšsēdētājam uzsākot darbu konkurējoša uzņēmuma vadībā, neskatoties uz noslēgto nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), paziņojusi LDz Cargo mātes sabiedrība VAS Latvijas dzelzceļš.

Gaidāmās tiesvedības dēļ neko daudz patlaban nevaru teikt, Db.lv norāda M. Bremze, piebilstot, ka nevienam demokrātiskā valstī nav liegts vērsties tiesā ar kādu prasījumu. Taču viņš uzsver, ka līdz tam Latvijas dzelzceļa struktūrās nostrādājis 20 gadus, sākot no pašas apakšas, taču darba attiecību pārtraukšana ar LDz Cargo ir bijusi nevis viņa, bet darba devēja iniciatīva.

LDz Cargo darba attiecības ar M. Bremzi izbeidza 2016. gada 10. jūnijā, noslēdzot nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), kas turpmāko divu gadu periodā M. Bremzem paredzējis ierobežojumus veikt apmaksātu vai neapmaksātu darbu, sniegt konsultācijas un veikt citas darbības personu, kuras darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā. Par šādu vienošanos informēti arī LDz Cargo konkurenti Latvijas tirgū, tostarp Baltijas Ekspresis.

30. maijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA Proks vienoties par franšīzes līgumu noslēgšanu ar deviņiem uzņēmumiem, informē KP.

KP lēmumā secināja, ka vienošanās radītie ieguvumi pārsniedz iespējamo kaitējumu konkurencei, tādējādi tā ir atļaujama.

Vienošanās ietvaros vairumtirgotājs SIA Proks uzņēmuma izveidotā mājsaimniecības elektronisko preču mazumtirdzniecības tīkla NETA franšīzes ietvaros noslēgs līgumus ar SIA Linda-1, SIA servis-komercfirmu Kvarcs, SIA INK-99, SIA Alete, SIA Falkors, Aulejas pagasta Z/S Jaunzemji, SIA “AK Optimus, kā arī ar SIA Elektrons & K un SIA TCA. Mazumtirgotājiem pieder veikali dažādās Latvijas pilsētās un/vai internetveikali.

Izmantojot vienotu zīmolu, franšīzes tīkla ietvaros uzņēmumi plāno nodrošināt klientu apkalpošanu pēc vienotiem principiem. Ziņojumā sniegta informācija liecina, ka vienošanās tiks īstenota trīs gadu garumā, proti, līdz 2019. gada vasarai.

Konkurences padome (KP) 5.novembrī pieņēma lēmumu atļaut divas degvielas tirgotāja AS Virši-A vienošanās ar konkurentiem - SIA MC un SIA Kurzemes sēklas, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Izvērtējot vienošanās, KP secina, ka tādējādi uzlabosies konkurences situācija degvielas tirgū, kā arī AS Virši-A klientiem būs iespēja izmantot uzņēmuma piešķirtās atlaides plašākā Latvijas teritorijā.

Vienošanās ietvaros AS Virši-A klientiem degvielas maksājuma karti būs iespējams izmantot arī SIA MC un SIA Kurzemes sēklas degvielas uzpildes stacijās (DUS).

Izvērtējot vienošanās, KP nesaredz draudus konkurencei. Vienošanās rezultātā palielināsies to uzņēmumu skaits, kas spēj piedāvāt DUS tīkla pakalpojumus ievērojamā Latvijas teritorijā, tā radot konkurenci lielākajiem DUS tīkliem. Tāpat vienošanās labvēlīgi ietekmēs patērētājus, AS Virši-A klientiem sniedzot iespēju izmantot uzņēmuma piešķirtās atlaides plašākā teritorijā un lielākā skaitā DUS.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Konkurences padome (KP) nolēmusi par aizliegtu vienošanos sodīt SIA CO Sistēmas, SIA SAN B un SIA Talsu spriegums, informē KP.

Uzņēmumi bija saskaņojuši savus pieteikumus piecos Talsu un Kuldīgas novadu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstības projektu iepirkumos par kopējo summu, kas pārsniedz četrus miljonus eiro. KP uzņēmumiem piemēroja naudas sodu kopumā 163 002 eiro apmērā.

KP izmeklēšanu uzsāka, veicot iepirkumu dokumentu analīzi Talsu novada pašvaldības būvdarbu iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP atklāja aizliegtas vienošanās pazīmes starp iepirkumu pretendentiem Talsu novada pašvaldības iepirkumos 2011. gadā un 2013. gadā un Kuldīgas novada pašvaldības iepirkumos 2013. gadā.

Lielāko uzņēmumu apvienošanās un vienošanās darījumi 2016. gadā ir ietekmējuši konkurences attīstību 12 dažādās nozarēs un kopumā vairāk nekā viena miljarda eiro lielā Latvijas nacionālās tautsaimniecības segmentā. Pērn Konkurences padome (KP) izvērtēja 12 uzņēmumu apvienošanās un divas paziņotās vienošanās, informē KP.

Visos uzņēmumu plānotajos apvienošanās un vienošanās gadījumos KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tādējādi paziņotie darījumi tika atļauti. Lielākie apvienošanās darījumi 2016. gadā gan iesaistīto uzņēmumu skaita, gan kopējo gadījumu skaita, gan finansiālās ietekmes ziņā skāruši nespecializēto mazumtirdzniecības veikalu tirgu. Tam seko citu preču kategoriju vairumtirdzniecība, tajā skaitā lauksaimniecības, tabakas u.c. vairumtirdzniecība, kā arī piena pārstrāde.

Analizējot apvienošanās tendences aizvadītajā gadā, KP novēro mērenu ārvalstu investoru ieguldījumu pieaugumu, kā rezultātā tiek stiprināta dažādu nozaru konkurētspēja starptautiskajā līmenī, kā arī attīstīta uzņēmumu darbības stabilitāte.

Par vēja enerģijas attīstītāja un ražotāja Winergy jauno investoru ir kļuvis ASV investors Devons Arčers, informē kompānijas pārstāvji.

Devons Arčers nesen kļuva arī par AS Norvik Banka mazākuma akcionāru. Vienošanās nosacījumi paredz, ka Devona Arčera pārvaldībā esošs uzņēmums no Indreka Kuivallika iegādājas vairākuma līdzdalību Winergy. Jaunais investors ar Norvik Banku ir noslēdzis vienošanos par kredītu, kuri iepriekš tika izsniegti Winergy vēja parka attīstībai, restrukturizāciju.

Winergy, kas pārvalda lielāko vēja enerģijas ražotni Latvijā, fokusēsies uz vēja parka tālāku attīstību, lai palielinātu tā jaudu no pašreizējiem 20,7 MW līdz aptuveni 56 MW, kā arī plāno uzbūvēt vēl vienu līdzīga izmēra ražotni, ar 50 megavatu ražošanas jaudu.

SIA Maxima Latvija un SIA Tineo panākuši vienošanos ar cietušo pārstāvjiem par maksājumiem ģimenēm 100 tūkstošu eiro apjomā par katru bojāgājušo ģimenes locekli.

Lēmums pieņemts, apliecinot abu pušu labo gribu un sniedzot atbalstu cietušo ģimenēm.

«Zolitūde bija milzīga traģēdija, kura ietekmēja daudzas dzīves. Mēs nevaram mainīt lietas, kas notikušas, bet varam ietekmēt to, kas būs. Tādēļ esmu gandarīts, ka dialogā esam panākuši ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu cietušo ģimenēm. Mūsu mērķis bija atrast abpusēji pieņemamu un konstruktīvu risinājumu, kas ļautu izbeigt ilgās un sāpīgās tiesvedības un sniegtu reālu palīdzību cilvēkiem jau tagad,» teica Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Pirmās vienošanās tika parakstītas ar ģimenēm, kuras pārstāv Aldis Gobzems - cietušo pārstāvis lielākajai daļai lietu. Tiesvedībā esošo pušu samierinātājs bija advokātu birojs Vilgerts, kas piedalās arī vienošanās noslēgšanas procesa organizēšanā.Vienošanās attiecas uz visām bojāgājušo ģimenēm, kuras pārstāv arī citi advokāti.

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprinājis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu.

Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.

1.novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

«Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai,» atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.

Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja «klimata neitrālu Eiropu līdz 2050.gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu».

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis gandrīz pilnībā ievēro panākto vienošanos par jēlnaftas ieguves apjoma samazināšanu, taču pieprasījums šogad, visticamāk, būs krietni lielāks, nekā gaidīts iepriekš, piektdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Saskaņā ar janvārī spēkā stājušos vienošanos OPEC valstis samazinājušas jēlnaftas ieguves apjomu par vienu miljonu barelu dienā - līdz 32,1 miljonam barelu dienā, norāda IEA.

IEA lēš, ka sākotnējais [vienošanās] ievērošanas īpatsvars ir 90%, atsevišķiem ražotājiem, jo sevišķi Saūda Arābijai īstenojot lielāku ieguves apjoma samazinājumu, nekā nepieciešams, vēsta aģentūra.

Pēc vairākus mēnešus ilgušām nesaskaņām OPEC 30.novembrī vienojās pirmo reizi pēdējos astoņos gados samazināt jēlnaftas ieguves apjomu par 1,2 miljoniem barelu dienā - līdz 32,5 miljoniem barelu dienā. Šī vienošanās spēkā stājās 1.janvārī.

ES dalībvalstu ministru kopīgais plāns par to, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, ir zaudēta iespēja dot prettriecienu agresīvai nodokļu plānošanai, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP.

EP deputāti pauž sarūgtinājumu par Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 6.oktobra vienošanos, kas nepamatoti ierobežo automātiskās apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu un liedz Eiropas Komisijas piekļuvi informācijai.

ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 6. oktobra vienošanās ir nogriezusi ceļu Eiropas Komisijas priekšlikumam nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, uzskata EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 572 balsīm par, 90 pret un 30 atturoties.

Komentējot ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes vienošanos, EP ziņotājs Markuss Ferbers (EPP, Vācija) teica: «Ja šī patiešām ir galīgā vienošanās, tad ES dalībvalstis būs palaidušas garām iespēju radīt lielāku pārredzamību nodokļu jomā. Dalībvalstu budžeti turpinās zaudēt. Mums ir vajadzīga saistoša un konsekventa Eiropas sistēma. Dalībvalstu nodokļu iestādēm nebūs iespējas uzzināt, ja cita dalībvalsts būs pieņēmusi lēmumu nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmēs to dalībvalsts nodokļu bāzi. Ir jāuzliek pienākums valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā, un šai informācijai ir jābūt pieejamai centrālā datu bāzē, kas jāpārvalda Eiropas Komisijai.»

Konkurences padome (KP) 12. maijā pieņēma lēmumu atļaut SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze vienoties par abpusēju klientu apkalpošanu. KP lēmumā secina, ka vienošanās rezultātā netiks ierobežota konkurence autogāzes tirgū, kā arī vienlaikus tiks stiprināta uzņēmumu konkurētspēja un paplašinātas patērētāju izvēles iespējas, informē KP.

Paziņotā vienošanās paredz sadarbību par abpusēju klientu apkalpošanu SIA Latvijas propāna gāze kopumā 41 autogāzes uzpildes stacijās un 11 SIA Eko gāze autogāzes uzpildes stacijās visā Latvijā.

Tā kā vienošanās nosacījumi paredz regulāru informācijas apmaiņu starp konkurentiem, KP izvērtēja šādas sadarbības ietekmi uz konkurenci. Saskaņā ar SIA Latvijas propāna gāze un SIA Eko gāze sniegto informāciju uzņēmumi nodrošinās tikai tādu savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ir būtiska konkrētās vienošanās izpildei un kas nesniedz aktuālus vai nesamērīgi detalizētus vēsturiskus datus par to individuālo komercdarbību.

Lielākā daļa no mūsu tautiešiem, kas apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, brauc uz turieni strādāt, tāpēc viņi ne tikai nerada slogu britu sistēmai, bet, maksājot nodokļus, sekmē valsts ekonomisko attīstību, norāda Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska.

Vēstniece vēl pirms Briselē notikušās Eiropadomes sēdes, kurā tika spriests arī par Lielbritānijas piedāvātajām Eiropas Savienības (ES) reformām, atzina, ka dažas no tām Polijai ir pieņemamas, tostarp par lielākas lomas piešķiršanu nacionālajiem parlamentiem.

Viņa skaidroja, ka nacionālajiem parlamentiem jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, taču esot jāatzīst, ka to loma laika gaitā jau ir palielinājusies. «Mēs, tāpat kā citas valstis, tai skaitā Latvija, patiesi vēlamies, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, jo Londona ir mūsu draugs un sabiedrotais,» viņa sacīja, atgādinot, ka tā nav eirozonas valsts, kas Polijai ir nozīmīgi.

Šodien, 15. oktobrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes priekšsēdētāja Inga Kursīte ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai veicinātu VID un LNKA sadarbību komersantu un VID darbinieku izglītošanā nodokļu jomā.

Divpusējās vienošanās mērķis ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, veicinot godīgu nodokļu nomaksu. Līdz ar šo vienošanos VID un LNKA apņemas ne retāk kā reizi ceturksnī rīkot savstarpējas diskusijas par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu administrēšanas aktivitātēm. Tāpat vienošanās paredz nepieciešamības gadījumā sniegt savstarpējas profesionālās konsultācijas.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: «Arvien ciešāka VID un LNKA sadarbība un regulāra informācijas un viedokļu apmaiņa ar LNKA biedriem - nodokļu konsultantiem, juristiem, zvērinātiem advokātiem, revidentiem un citiem nodokļu un finanšu jomas profesionāļiem, sekmēs nodokļu konsultantu un attiecīgi arī nodokļu maksātāju un sabiedrības kopumā informētību un zināšanas par nodokļus regulējošajiem normatīvajiem aktiem un to pareizu piemērošanu, tādējādi veicinot godīgas konkurences apstākļus un ēnu ekonomikas mazināšanos.»

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta otrdien, 6.decembrī nolēma daļēji apmierināt SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību un no Kultūras ministrijas (KM) par labu uzņēmumam piedzīt 621,95 tūkst. eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus 30,39 tūkst. eiro apmērā saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, DB uzzināja tiesā.

SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību par 127,78 tūkst. eiro piedziņu no KM, tiesa lēma noraidīt.

Tāpat tiesa noraidīja KM pretprasību par 2006. gada 26. novembrī starp valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgtās papildus vienošanās par grozījumiem 2006. gada 28.aprīļa vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma izveidošanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā. Pilns spriedums būs pieejams 20.decembrī.

Strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gadā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās, raksta Leta.

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Paziņojumu par gatavību sadarbībai ar Ķīnu netrūkst, bet reālus panākumus vēl tikai gaidām

Gan bijušie, gan esošie mūsu valsts politiķi, ierēdņi un valsts kapitāla uzņēmumu vadītāji nekad tā īsti nav kautrējušies izplatīt skaļus paziņojumus par to, cik ļoti mēs vēlētos sadarboties ar Ķīnu, kāpināt savstarpējo tirdzniecības apjomu vai arī investēt viens otra valstī. Tāpat šoreiz saistībā ar premjeres Laimdotas Straujumas vizīti tālajā austrumu zemē valsts pārstāvji nav laiduši šādu iespēju garām.

Par to, ka Latvija ir gatava kļūt par aktīvu Ķīnas Jaunā zīda ceļa iniciatīvas dalībnieku, koordinējot transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, vizītes laikā atkārtoja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Savukārt ministru prezidente bija pateicīga par to, ka Latvijai uzticēts izveidot loģistikas koordinācijas sekretariātu, ko plānots atklāt 2016. gada pavasarī, kad Rīgā notiks 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksme. Nevar noliegt, ka vizītes laikā notikušās politiķu, ierēdņu un uzņēmēju tikšanās ar Ķīnas partneriem ir laba lieta. Taču jautājums ir par tā visa efektivitāti tautsaimniecības ieguvuma kategorijās. Proti, pionieru sauklis «vienmēr gatavs» transporta nozarē ir skanējis gan attiecībā uz jaunu vilcienu iepirkumu, gan AirBaltic stratēģiskā investora atrašanu, bet rezultāta kā nav, tā nav.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".