Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Atkritumu poligonu Getliņi apsaimniekojošā uzņēmuma SIA Getliņi Eko siltumnīcās audzētos tomātus izpērk pāris dienu laikā, un to pārdevējs - Rimi - plāno arī turpmāk tirgot šos tomātus, Db.lv stāstīja Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere.

«Plānojam Getliņu tomātus turpināt tirgot, un esam atvērti iepirkt arī lielākus šo tomātu apjomus, ja būs tāda iespēja,» skaidro Rimi pārstāve. Viņa norāda, ka šobrīd Getliņos audzētie tomāti nav pieejami visos veikalos, jo tie audzēti ierobežotā apjomā.

Jau vēstīts, ka SIA Getliņi Eko audzēto Beorange tomātu cena veikalos ir sasniedz gandrīz četrus latus par kilogramu. Patlaban nelielos apjomos tiek tirgoti arī Latvijā audzētie Mārupes tomāti, bet no šīs sestdienas Mārupes sltumnīcu tomāti būs pieejami visos Rimi veikalos. Getliņos audzētie tomāti nonāca veikalu plauktos šā gada 17. martā.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Cīņai par atkritumu šķirošanu Getliņos jauni saasinājumi, Ekodoktrīna var zaudēt ES līdzfinansējumu.

Pierīgas atkritumu poligona GetliņiEKO un savulaik ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni saistītā uzņēmuma Ekodoktrīna sadarbība jau pēdējos septiņus gadus bijusi skandāliem bagāta. Ar vairākiem piegājieniem abi uzņēmumi līdz šim neveiksmīgi mēģinājuši īstenot atkritumu šķirošanas biznesu Getliņu teritorijā, taču pārsūdzību dēļ šo ieceri tā arī nav izdevies realizēt. Pirms gada A. Šķēles ģimene savas daļas Ekodoktrīnā oficiāli pārdeva Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājam un bīstamo atkritumu apsaimniekotāja a/s BAO līdzīpašniekam Jānim Vilgertam, tomēr kopīgām biznesa iecerēm rodas arvien jauni šķēršļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), jaušot iespējamu krāpšanos, lūgusi Centrālajā finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) neizmaksāt aptuveni četru milj. Ls lielo līdzfinansējumu Ekodoktrīnai.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Drīzumā sāks pārdot pirmās Getliņos audzētās zemenes, kas audzētas podiņos, savukārt zemeņu tirdzniecības tiesības uzņēmums noteikts izsolē, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Getliņos audzētās zemenes veikalu plauktos nonāks šīs nedēļas beigās, savukārt zemeņu testēšana notika trešdien.

Getliņi EKO pērn izaudzēja pirmo lielaugļu oranžo tomātu ražu, un, lai pilnībā aizņemtu 3625 kvadrātmetrus lielo siltumnīcas platību, septembrī Getliņu siltumnīcas griestu daļā tika iestādīti 800 podiņi Florin šķirnes zemeņu - pa diviem stādiem katrā podiņā. Katrs stāds saražojis aptuveni 100-200 gramus lielu ražu.

Līdz šim pasaulē nevienā siltumnīcā kopā ar tomātiem nekas nav ticis audzēts, pauda Getliņu agronoms.

Getliņi EKO siltumnīca tiek apsildīta, izmantojot elektroenerģijas ražošanas procesā radīto siltumu.

Vairāki uzņēmumi pašlaik finišē ar saviem atkritumu šķirošanas projektiem, tomēr par Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas konkursu skaidrības vēl nekādas, šodien raksta Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem Latvijas atkritumu operatoriem Vides pakalpojumu grupa (bijusī Veolia- red.) nodevusi ekspluatācijā modernu dalīto atkritumu šķirošanas centru Rīgā. «Projekts izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, no kura aptuveni puse bija ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā atkritumu šķirošanas centrā atšķirosim pārsvarā kartonu un plēvi, kas ir otrreiz pārstrādājami materiāli līdz ar to labs pārdodamais resurss. No 65 tūkst.t atkritumu, ko gada laikā savācam Rīgā, šajā centrā līdz gada beigām plānojam atšķirot apmēram 10 tūkst.t,» DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (VPG) valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone. Viņa norāda, ka atkritumu šķirošanā ieguldītās investīcijas ļaus samazināt Getliņos noglabājamo atkritumu apjomu.

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Latgales Cirīša ezera Upursala ir 16 ha liela, un līdz mūsu dienām saglabājušies dažādi nostāsti par tās vēsturi. Salas īpatnējo pusmēness veidolu nosaka dziļš ezera līcis. Upursalas rietumu pusē paceļas 17 metrus augstais Upurkalns.

2008. gada septembrī Upursalā atklāta dabas taka. Tūristiem gan jāpieliek pūles, lai tajā nokļūtu, jo noslēpumainā sala sasniedzama tikai ar ūdens transportu.

Arheoloģiskie pētījumi, kas sākti 1977. gadā, pierādījuši, ka Upurkalnā un tā nogāzēs cilvēku ilgstošas dzīves rezultātā izveidojies kultūrslānis. Jau pirmie vizuālie novērojumi liecinājuši, ka Upurkalns ir cilvēku roku mākslīgi pārveidots. Pēc atrastajām trauku lauskām, kā arī senlietām spriežot, apdzīvotība kalnā datējama ar I gadu tūkstoti pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadu tūkstoša vidum. Kalna virsotnē atrastas arī senas, akmeņiem izliktas pavarda vietas.

Savukārt, nostāstos minēts, ka uz salas ir arī senkapi.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja ambiciozu plānu – 10 gadu laikā desmitkāršot aitu skaitu līdz miljonam.

«Iecerētais šobrīd šķiet neizpildāms, tomēr stratēģijā izpildītie mērķi ir aktuāli joprojām,» Dienas Biznesam pauda LAAA pārstāvis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē Kaspars Kļaviņš. LAAA iecere, pirms pieciem gadiem rakstot Aitu audzēšanas attīstības stratēģiju Latvijā, bijusi patiešām ambicioza. 2013. gadā Latvijas aitkopjiem kopā bija ap 100 tūkstošiem aitu, bet stratēģija paredzēja aitu skaita palielināšanu līdz 1 miljonam, kas padarītu aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

«Parīzē trijatā samaksājām pāri par 600 eiro,» jautāts, kāds ir lielākais rēķins, ko samaksājis restorānā, intervijā žurnālam Playboy atklājis restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Viena karote siera maksāja 75 eiro... Vēlreiz es tur neietu, bet to piedzīvot bija vērts,» viņš spiež.

Savukārt, vaicāts kas ir dārgākais Vincentā, viņš sacījis: «Japāņu liellopu šķirnes Wagyu fileja, marmorēta, 450 latu par kilogramu. Tā labi iet, ir cilvēki, kas speciāli nāk ēst to.»

Runājot par restorāna Vincents apmeklētājiem, viņš norādījis, ka «procentuāli vairāk ir ārzemnieki, bet ir arī vakari, kad te ir tikai latvieši». Daudzi nākot svinēt jubilejas.

Intervijā Playboy M. Rītiņš kritiski izteicies par Latvijas produktiem: «Vienā ziņā «Latvijas produkts» ir reklāmas jēdziens, jo, ja produkts audzēts Latvijā, tas vēl nenozīmē, ka tas ir labs.»

Vakarrīt Burtnieku novada Rencēnu pagastā kādā zemnieku saimniecībā pēc iespējamā suņu uzbrukuma bojā gājušas 30 aitas. Īpašniekiem radīti zaudējumi 2440 latu apmērā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kopumā nakts aplokā atradās 250 aitas. Puse no beigtajām aitām sakostas, savukārt pārējās nodzenātas līdz nāvei. Tas norisinājies rīta pusē, pats neko nedzirdēju, jo aploks no mājām atrodas divarpus kilometru attālumā,» stāstījis saimniecības īpašnieks, kurš nav vēlējies, lai avīzē publicē viņa vārdu.

Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns, kurš pēc saimnieka izsaukuma ieradās uz notikuma vietu, stāstījis, ka aplokā tika konstatētas suņu pēdas. «Aplokā notikusī darbība liecināja par suņu, nevis vilku uzbrukumu. Varēja redzēt, ka dzīvnieki vairāk spēlējušies un trakojuši. Ja būtu bijuši vilki, dzīvnieki tiktu vilkti prom un vairāk aitu būtu apēsts,» spriedis J. Ročāns. Cik daudz suņu bijis, VMD pārstāvim grūti noteikt. J. Ročāns uzsvēris, ka nekas neliecināja par vilku uzdarbošanos, taču neapgāžamu pierādījumu nav. «Simtprocentīgi apgalvot suņu vainu šādos gadījumos nevar, jo dažkārt uzbrukt var suņa un vilka krusteņi,» teicis J. Ročāns. Pats saimnieks ir pārliecināts, ka tie bija apkārt dzīvojošo cilvēku suņi, kas klīst savā vaļā. «Daudzkārt esmu redzējis, kā suņi staigā brīvā dabā, cilvēki neievēro noteikumus un netur suņus piesietus sētā. Jau iepriekš pāris reižu dažas aitas un jēri bija sakosti, taču zaudējumi nebija tik lieli.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

#Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā.

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

Atsakoties no nodrošinātas dzīves Itālijā, Santa Cine atgriezusies Latvijā, lai veidotu ģimenes uzņēmumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš pagājušā gada marta Kuldīgas Rātslaukumā strādā itāļu picērija Goldingen Room, un restorāna «nacionalitāte» nav tikai reklāmas triks. Tās īpašniece Santa Cine ir diplomēta itāļu un franču kulinārijas mākslas meistare, kura pēc piecu gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā.

Izvēlas laukus

Ideja veidot ģimenes uzņēmumu Kuldīgā dzimusi diezgan spontāni – pavadot Latvijā atvaļinājumu. Doma par savu picēriju gan bijusi jau iepriekš, dzīvojot Itālijā, stāsta restorāna apsaimniekotāja, SIA Propeller Foodie dibinātāja Santa Cine. Pēc Florences Mākslas universitātes absolvēšanas un kulinārijas bakalaura grāda iegūšanas viņu uzaicināja palikt augstskolā un strādāt par pasniedzēju – ārzemju studentiem mācīt itāļu ēdienu kultūru, vienlaikus gribējies radīt savu uzņēmumu. Jau atrasts iespējamais sadarbības partneris, taču, ciemojoties Latvijā, domas mainījušās. Viens no iemesliem bija iespēja ģimenei atkal būt kopā pēc gadiem, kas pavadīti «uz koferiem», satiekoties paretam – te Latvijā, te Londonā, te Itālijā. «Pa vidu vēl paspēju aizbraukt pamācīties Francijā,» stāsta S. Cine. Bērnību viņa pavadījusi laukos, netālu no Sabiles, kur joprojām bija ģimenes lauku mājas. Atgriežoties Latvijā, sapratusi, ka vēlas turpmāk dzīvot šeit. «Skatījāmies, kur atvērt restorānu, lai tas būtu viegli izbraukājamā attālumā,» atceras uzņēmēja. Kuldīga izrādījusies lieliska vieta no dažādiem aspektiem – gan gleznainā vecpilsēta, gan pilsētas attīstības vīzija ir piemērota pakalpojumu jomas uzņēmumiem. «Mazliet atgādina Itāliju, kuras man ļoti, ļoti pietrūkst,» atzīstas S.Cine. Nodibinot uzņēmumu, izdevies atkal apvienot ģimeni – no Londonas atgriezusies un iesaistījusies restorāna darbībā arī uzņēmējas meita Alise. Arī Santas vīrs Roalds aktīvi iesaistījies ideju ģenerēšanā un īstenošanā.

«Zinātņu akadēmijas Senātā pieņēmām aicinājumu partijām un valdībai 2019. gadu izsludināt kā Latvijas Zinātnes un augstākās izglītības gadu,» RīgaTV 24 sacīja Baiba Rivža, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidente.

«Mums ir bijis veselības gads, drošības gads. Tagad ir vajadzīgs zinātnes gads, jo zinātne un sabiedrības attīstība nav atraujamas – gan konkurētspēja, gan inovācijas, gan tehnoloģijas, sabiedrības drošība. Viss ir saistīts ar zinātniskajiem pētījumiem,» viņa sacīja.

Rivža uzskata, ka zinātniekiem vajadzīgs papildu atbalsts, īpaši emigrācijas dēļ. Lai arī daudzi ir atgriezušies Latvijā, lai pārliecinātu atgriezties arī citus, jaunajiem zinātniekiem jājūtas vajadzīgiem.

«Ir zinātnieki, kas ir atgriezušies. Ir arī mani doktoranti, kas ir aizstāvējušies šeit, aizbraukuši, strādājuši, piemēram, Īrijā, Lielbritānijā, un ir atgriezušies un tagad sekmīgi strādā šeit. Bet cilvēkam ir jājūtas vajadzīgam. Dabas zinātnēs ļoti svarīgs ir kolektīvs, kas strādā jomā, ko jaunais zinātnieks ir sācis, kā arī tas, lai būtu pietiekams aprīkojums. Tas, es domāju, arī ir. Ir ļoti lieli finanšu līdzekļi no Eiropas fondiem, kas aiziet tieši laboratoriju attīstībai,» norādīja Rivža.

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.