Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu
Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.
Saķeras par nosaukumu
Pirms laika mūs solīja slēgt, jo it kā maldinājām pircējus, jo uz tomātu kastes bija norādīts uzņēmuma nosaukums Getliņi EKO. Problēmas bija vārda «eko» izmantošanas dēļ, bet Getliņi EKO nav ekoloģisks tomāts, bet nosaukums uzņēmumam, kas dibināts 1998. gadā, kad vēl nebijām Eiropas Savienībā. «Vai man tagad ir jāmaina uzņēmuma nosaukums uz Getliņi NE EKO,» ar humoru vaicā I. Stirāns. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) praktiski nav bijušas šādas sūdzības. Eko un bio lietas, kas lielākoties attiecas tieši uz pārtiku un tās sertifikāciju, ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē, DB norādīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane. Regulās par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un noteikumos par bioloģisko produktu ražošanu, marķēšanu un kontroli ir noteikta tādu terminu lietošanas kārtība, kas norāda uz bioloģisko ražošanu, piemēram, «bioloģisks», «ekoloģisks», saīsinājumu «bio», «eko» utt, DB paskaidroja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons. Tāpēc, lai novērstu iespējamo patērētāju maldināšanu, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuru nosaukumā ir kāds no iepriekš minētajiem terminiem, būtu jāiekļaujas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā vai jāmaina nosaukums. Līdz viena vai otra lēmuma pieņemšanai produktu marķējumā vai reklāmā jānorāda papildu informācija, ka produkts nav ražots bioloģiskajā lauksaimniecībā, viņš atzīmēja.
Garneļu audzēšana
Getliņi EKO seko līdzi projektam Holandē, kur eksperimentālā siltumnīcā tiek audzētas garneles. «Apjoms nav liels, tomēr, ja viņiem izdosies un projekts būs pašpietiekams un ekonomiski izdevīgs, tad nebūtu lielas problēmas garneles siltumnīcās kombinēt klāt tomātu audzēšanai. Mēs nesteigsimies, lai holandieši eksperimentē, jo mums lētāk būtu nopirkt tehnoloģiju, nekā pašiem to pārbaudīt. Projekts ir diezgan interesants,» klāstīja I. Stirāns. Siltumnīcā tomātu audzēšanai izmanto CO2, kas mums ir jāpērk, jo augs, izmantojot CO2, ražo skābekli. Ja mēs tomātu audzēšanu kombinētu klāt, tad garnele, ūdeni elpojot, izdalītu CO2, kas būtu barības viela tomātam. Arī slimības, kas ir garnelēm un tomātiem, nekonvertējas, tāpēc problēmu nebūtu arī šajā jomā, taču grūtības varētu būt speciālistu sadaļā, klāstīja I. Stirāns. Savukārt zemeņu un puķu audzēšana Getliņos vairāk ir blakus bizness – koridora telpu lietderīgai izmantošanai. Sākumā ir jāuzbūvē atkritumu šķirošanas rūpnīca, ko būvē atkritumu apsaimniekotājs Vides pakalpojumu grupa, bet zivis un garneles pagaidīs, sacīja I. Stirāns. «Pirms septiņiem gadiem par šo projektu runājām, un šobrīd process ir sācies,» teica I. Stirāns. Viņš cer, ka nākamā gada beigās visi atkritumi, kas tiks ievesti Getliņos, tiks šķiroti, kas ir būtisks priekšnosacījums esošā poligona likvidēšanai un tā pārveidošanai par atkritumu pārstrādes centru. DB jau rakstīja (07.05.2014.), ka tiesa ir noraidījusi SIA Eco Baltia vide, kas ir viens no Eco Baltia grupā ietilpstošajiem uzņēmumiem, sūdzību par atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības konkursu Getliņos. Uzņēmums savā prasībā bija lūdzis piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt lēmuma darbību SIA Getliņi EKO konkursā par jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Ja būs rūpnīca, tad varam sākt domāt par dažādām pārstrādēm, biotankiem, biošūnām, sauso fermentāciju, kas paver diezgan lielas attīstības iespējas. Pamata mērķis ir likvidēt poligonu kā vietu, kur noglabāt atkritumus. Bez šaubām, būs 10–20%, kur pārstrādes nav tik tālu attīstījušās. Klasisks piemērs – bērnu autiņbikses, kuras ir grūti pārstrādāt, jo tās ne deg, ne pūst, taču tehnoloģijas strauji attīstās arī šajā jomā, stāstīja I. Stirāns.
Reformas Peldu ielā
Par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un nepieciešamajām izmaiņām nozarē I. Stirāns atceroties norādīja: «Mums bija viens ministrs, kas nozari reformēja, neizejot no Peldu ielas kabineta – pa logu skatoties uz atkritumu konteineru. Es šobrīd nerunāju par Romānu Naudiņu. Tādas reformas mums tiešām nav vajadzīgas.» Jautājums, kas ir aktuāls atkritumu apsaimniekošanas nozarē, ir naudas līdzekļi. Ja runājam par pārvadātājiem, tad jaunā sistēma paredz konkursus piecu gadu termiņā, taču, lai runātu par investīcijām, pieci gadi nav pietiekami ilgs laiks, lai būtu skaidrība par investēto līdzekļu atgūšanu. Otra liela problēma ir Eiropas Savienības līdzekļi. Iepriekšējā plānošanas periodā diezgan lielas naudas summas tika ieguldītas atkritumu poligonu infrastruktūrā, pērn šādu atbalstu izmantoja arī Getliņi. «Man ir aizdomas, ka nākamajā periodā naudas vairāk būs izglītošanai, informēšanai un zinātnei atkritumu jomā, taču mums poligonā ir nepieciešamas iekārtas dziļākai atkritumu pārstrādei. Šaubos, ka tam būs līdzekļi pietiekamā apmērā. Tāpat būtisks ir jautājums par līdzfinansējuma apmēru,» pamatoja I. Stirāns. Kā pelēko zonu atkritumu apsaimniekošanā viņš atzīmē tieši būvgružu jomu, jo lielas mājas pazūd nezināmā virzienā. Lai izskaustu problēmas, ka atkritumi tiek aizvesti nezināmā virzienā, būtu jāmaina naudas plūsma. Ja tas notiktu ar pašvaldības starpniecību, tad tā, saņemot datus no poligona un ņemot vērā to, cik atkritumu ir atvests, samaksātu vedējiem par noglabāšanu poligonā, un pasākumos, ko saucam par talkām, nebūtu, ko darīt, rezumēja I. Stirāns.