Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Iecavas novada zemnieku saimniecības «Mazgrāvīši» siltumnīcās pagājušajā nedēļā novākta pirmā tomātu raža – 50 kilogrami dārzeņu, atsaucoties uz saimniecības vadītāja Andra Bites stāstīto, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vēsā pavasara dēļ tomāti sārtojas ilgāk.

A. Bite atklāj, ka tomātus audzē pushektāra platībā. Lielākā daļa plēves būdās atvēlēta šķirnei 'Fontana', sortimenta dažādībai iestādīti arī ķirštomātiņi un dzeltenie tomāti.

«Mazgrāvīšos» audzētos tomātus realizē Rīgas Centrāltirgū. A. Bite stāsta, ka pagājušajā nedēļā pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Tirgū pašlaik nopērkami galvenokārt importētie dārzeņi, ko nereti uzdod par Latvijā audzētiem. Iecavas novada saimniecības tomātus rotā atpazīstamības uzlīme «Andra tomāti». Galvaspilsētā jau izveidojies pastāvīgo klientu loks. Veikalos «Andra tomātus» neatrast, jo, kā skaidro saimnieks, prece nav domāta ilgstošai glabāšanai un transportēšanai. Tomātus vāc ik pēc divām dienām, tie netiek glabāti un nogatavināti, bet mēro ceļu tieši pie pircēja.

Šogad poligona siltumnīcā tiks izaudzēts divtik daudz tomātu, zemenes, kā arī gaidāms vēl kāds pārsteigums.

Par to DB informēja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. «Tomāti jau zied, uz martu mums būs pirmā šī gada raža. Uz vasaras otro pusi sāksim audzēt arī zemenes, kas varētu būt pieejamas veikalos līdz pat decembrim,» stāsta I. Stirāns, piebilzdams, ka zemenes plānots audzēt podos, pircējam tās pašam būs jānovāc.

Ja pērn pirmo oranžo tomātu ražu Getliņu atkritumu poligona siltumnīcā novāca tikai augustā, tad šogad tomātu gaidāms divtik daudz, jo tiks iziets pilns tomātu audzēšanas cikls. I. Stirāns gan norāda, ka ieceri par otro siltumnīcu šogad, visticamāk, neizdosies realizēt, jo pašlaik ir citas prioritātes.

SIA Ekodoktorīna, kura īpašnieki vēsturiski saistīti ar Andra Šķēles ģimeni, noslēgusi 9,5 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par būvdarbu veikšanu atkritumu šķirošanas centrā Stopiņu novadā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Projekta «Atkritumu šķirošanas centra izveide Stopiņu novadā atkritumu sagatavošanai noglabāšanai» ietvaros būvdarbus veiks personu grupa SIA LNK Industries un a/s Latvijas tilti, liecina informācija IUB. 9,5248 milj. Ls vērtajā konkursā savu piedāvājumu iesniedza arī SIA Eko Reverss.

DB jau rakstīja, ka pērnā gada vasarā ar A. Šķēli saistītā SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP) pārdeva savu ieguldījumu kompānijā SIA Tehnoinvest, kam iepriekš piederēja 35% Ekodoktorīnas daļu. To iegādājās SIA City Energy un a/s BAO. Tehnoinvest tika pārdota, tobrīd nesaredzot ieguldījuma kompānijā Ekodoktrīna atdeves iespējas ilgtermiņā, iepriekš tika teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar šīm izmaiņām nomainījās vadība arī SIA Ekodoktrīna, ar kuru kopā SIA Getliņi EKO bija izveidojuši minēto pilnsabiedrību.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Getliņu siltumnīcās šonedēļ uzsākta tomātu un gurķu ražas novākšana. Pirmie gurķi un tomāti jau ir nonākuši lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī uzņēmuma firmas veikalā, informē uzņēmums.

Dārzeņu novākšanas sezona Getliņos ik gadu sākas oktobrī un turpinās līdz pat nākamā gada jūnija beigām, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem svaigus dārzeņus ziemā, kad to ir vismazāk vietējā tirgū.

Šogad uzņēmums modernizēja 2011. gadā celto siltumnīcu, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Siltumnīcās tika veikta apgaismojuma nomaiņa uz LED augu apgaismojumu sistēmu. Tas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un dos iespēju palielināt augu ražību. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums apņemas arī uzsākt fasēt gurķus videi draudzīgākā iepakojumā, kas ļaus iepakojumu pārstrādāt.

"Varam būt gandarīti, ka Getliņu tomātu un gurķu kvalitāti turpina novērtēt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tas apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa, un turpināsim nemainīgi rūpīgo darbu, lai nodrošinātu ziemā kvalitatīvus, Latvijā audzētus dārzeņus," stāsta "Getliņi EKO" siltumnīcas vadītājs un agronoms Guntars Strauts.

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro gadu pēc kārtas Latvijā audzēto tomātu jaunā raža pie pircējiem nonāks īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šosezon Getliņi EKO tirgo oranžo tomātu šķirni Beorange. Neliela daļa pirmo tomātu tirdzniecībā jau esot nonākuši, bet pilns ražas apjoms pie pircējiem aizceļos nākamnedēļ. Tos tirgos Sky, RIMI, Prisma, Maxima, kā arī Stockmann un MC2.

Getliņu tomātu sezona turpināsies līdz 2014. gada augusta beigām. Ražas apjoms būs vidēji 4,5 tonnas nedēļā.

2014. gada pavasara beigās ražu papildinās Getliņi EKO otrās, divtik lielās siltumnīcas tomātu raža.

«Getliņu tomātus pircēji ir iecienījuši, iepriekšējās sezonās mēs pat nespējām nodrošināt to tomātu apjomu, kuru pircēji būtu gatavi pirkt. Tāpēc šobrīd ceļam jauno siltumnīcu, kas ļaus ne vien palielināt piedāvājumu, bet arī nodrošināt citas tomātu šķirnes,» skaidro Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

«Tomātiem ar atkritumiem nav absolūti nekāda sakara. Pilnīgi. Siltumnīcā pa slēgtām caurulēm nonāk siltums no energobloka. Viss pārējais ir tomātu audzēšana kā tāda, kas nekādi nav saistīta ar atkritumiem,» Db.lv uzsvēra Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Viņš atzīst, ka pašā sākumā, pirms vēl pirmie Getliņu tomāti nonāca pie patērētājiem, pircējiem bija zināmas bažas, ka tomāti auguši Getliņos, kuru vārds iepriekš saistīts tikai ar atkritumu poligonu, taču tagad viss izvērties gluži otrādi. «Tagad cilvēki sūdzas, ka Getliņu tomātus nav kur nopirkt un ka to ir par maz,» norāda A. Pēkšēns. Viņš uzsver – tas, ka siltumenerģija tomātu siltumnīcai nāk no atkritumu pārstrādes nekādi neietekmē tomātu augšanu. «Cilvēkiem ir arī stereotips, ka uz Getliņiem jādodas kārtīgos zābakos, citādi te varēs noslīgt mēslos, taču realitāte ir nedaudz citādāka,» smaida uzņēmuma tehniskais direktors, izrādot Getliņi Eko teritoriju.

Par atkritumu poligona Getliņi apsaimniekojošās SIA Getliņi Eko audzēto tomātu kvalitāti ir atbildīgs pats uzņēmums, tomēr, komentējot interneta vidē izskanējušās bažas par Getliņi Eko audzēto tomātu kvalitāti, Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) portālam Db.lv norādīja, ka vienīgā tomātu saistība ar atkritumu poligonu ir siltumnīcu apkurināšana.

Interneta vidē tika paustas bažas par metālu, dioksīnu un toksisku vielu klātesamību oranžajos Beorange tomātos, atkritumu iespējamo klātbūtni, kā arī tomātu dabīgumu.

«Lai neradītu nekādas šaubas par tuvumā esošā atkritumu poligona iespaidu uz tomātu kvalitāti, dabīgo CO2 fonu siltumnīcā nodrošina ar CO2 gāzi, kuru piegādā SIA Aga, savukārt ūdens tiek ņemts no pašvaldības centralizētā ūdensvada,» skaidroja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons, norādot, ka vienīgā saisība ar atrkritumu poligonu ir siltumnīcu apkurināšana, izmantojot atkritumu pārstrādes procesā iegūto siltumenerģiju.

Darbu sākusi Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā– vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

«Kopumā rūpnīca spēs sašķirot līdz 300 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Pie mums nonāks atkritumi no Lielrīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, vienlaicīgi varēsim apkalpot 8 automašīnas, kuru plūsmu operators regulēs ar luksoforu palīdzību. Atkritumu pieņemšanas zonā slēgtā telpā nepieciešamības gadījumā varēsim uzkrāt reģionā savāktos atkritumus 3 dienu apjomā,» skaidroja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

«Getliņu poligonā nonāk teju puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem – turpmāk to ceļš vedīs nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām,» norāda SIA Getliņi Eko kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

Puse no projekta kopējām izmaksām ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projekts tiek realizēts programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektu pēc SIA Getliņi Eko pasūtījuma attīsta un turpmākos desmit gadus operēs Vides pakalpojumu grupa.

Celtniecības darbus un tehnoloģiskos risinājumus nodrošina pilnsabiedrība Technobalt - Piche. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura īstenošanas laikā sadzīves atkritumu šķirošana ir viena no prioritātēm.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Paplašinot pavasara sezonas dārzeņu sortimentu, no 20. marta Maxima XX, Maxima XXX un Rimi lielveikalos sāks tirgot pirmos Latvijā audzētos tomātus.

Tie audzēti Kārsavas ziemas siltumnīcu kompleksā Mežvidi un Maxima veikalos maksās 3,89 Ls/kg. Līdz ar tomātiem veikalu plauktos šo trešdien nonāks arī īsie gurķi no SIA Mārupes Siltumnīcas, kuri arī būs pieejami Maxima XX un Maxima XXX veikalos. To cena būs 3,45 Ls/kg. Jau kopš marta sākuma Maxima veikalos pircēji var iegādāties SIA Mārupes Siltumnīcas audzētos garos pavasara ražas gurķus, kā arī Latvijā izaugušus lociņus un salātus podiņos. Arī Rimi realizē Mārupē audzētos gurķus.

Mežvidu tomāti no sestdienas, 16. marta, pieejami arī Sky veikalos.

Selekcijas rezultātā radīts augs TomTato, kas ražo gan saldus ķiršu tomātus, gan kartupeļus, stāsta internetveikala Bakker dārzkopības eksperte Ilze Žola.

Auga kopšana ir tāda pati kā jebkurai tomātu šķirnei, bet kartupeļu dēļ to vajag stādīt dziļāk un augšanas periodā nedaudz uzbērt auglīgu augsni. Šie augi īpaši jāsaudzē no aukstuma.

Augs jādēsta ar svaigu augsni pildītā puķu podā. Vislabāk to audzēt siltumnīcā, lodžijā vai ziemas dārzā. Novākt ražu ir vienkārši – tomātus nogrieš ar asu nazi vai šķērēm. Ja laiks ir labs, augļus var atstāt uz auga, līdz tie nogatavojas un kļūst sarkani. Raža gan būs labāka, ja tomātus nogatavinās pēc novākšanas. Kartupeļus novāc sezonas beigās.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Vairāki uzņēmumi pašlaik finišē ar saviem atkritumu šķirošanas projektiem, tomēr par Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas konkursu skaidrības vēl nekādas, šodien raksta Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem Latvijas atkritumu operatoriem Vides pakalpojumu grupa (bijusī Veolia- red.) nodevusi ekspluatācijā modernu dalīto atkritumu šķirošanas centru Rīgā. «Projekts izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, no kura aptuveni puse bija ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā atkritumu šķirošanas centrā atšķirosim pārsvarā kartonu un plēvi, kas ir otrreiz pārstrādājami materiāli līdz ar to labs pārdodamais resurss. No 65 tūkst.t atkritumu, ko gada laikā savācam Rīgā, šajā centrā līdz gada beigām plānojam atšķirot apmēram 10 tūkst.t,» DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (VPG) valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone. Viņa norāda, ka atkritumu šķirošanā ieguldītās investīcijas ļaus samazināt Getliņos noglabājamo atkritumu apjomu.

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Stīvēšanās par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības iespējām Rīgā draud Latvijai ar vairāku miljonu latu lielām soda naudām.

Jau otro reizi pārsūdzību dēļ izgāzies Getliņu atkritumu poligona rīkotais konkurss par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Rīgas pašvaldības uzņēmuma Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns drīzumā plāno rīkot trešo konkursu rūpnīcas būvniecībai; ja izgāzīsies arī tas, Getliņi gatavi šķirošanas rūpnīcu būvēt paši.

Tikmēr laiks iet un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš - 2015. gads - par obligātu atkritumu sagatavošanu pirms noglabāšanas poligonā, atdalot no tiem pūstošo atkritumu daļu, strauji tuvojas. Ja Latvijas lielākajā pašvaldībā Rīgā atkritumu šķirošana nenotiks, Latvija ES normas izpildīt nespēs, kas rezultēsies miljonos mērāmās soda naudās valsts budžetam, sacīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.

Iesaka Ieva Gailuma, The Body Shop (SIA Bodybalt) Baltijas tirgus direktore

Uz Zambiju devos izaicinājuma braucienā Charity Challenge, kuru par godu savai 25. gadu jubilejai organizēja The Body Shop Fondation. Charity Challenge ir ziedojumu vākšanas forma, kas visā pasaulē ir ļoti populāra, – tas ir projekts, kurā tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, popularizēšanas nolūkiem tiek īstenots kāds izaicinājuma brauciens. Man bija jāsavāc vairāk nekā 3000 eiro ziedojums The Body Shop Foundation izvēlētajiem projektiem: palīdzēt Āfrikā bez pajumtes dzīvojošajiem bērniem, ziloņu populācijas saglabāšanai, kā arī ūdens attīrīšanas ierīcēm, kuru bērni paši spēj iedarbināt skrienot un rotaļājoties. Mans izaicinājums bija nedēļu ilga sevis pārvarēšana Zambijas upē Zambezi un karstajā saulē. Naudas vākšanas process nebija viegls, jo Latvijā cilvēkus ir grūtāk pārliecināt ziedot naudu Āfrikas iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis kādiem lokāliem mērķiem, līdz ar to Charity Challenge ceļojums bija tikai daļa no projekta, kas bija grūts un izaicinājumiem bagāts piedzīvojums.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.