Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Neraugoties uz divus gadus piedzīvoto pandēmiju, nekustamā īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis, kā pamatā ir cilvēku vēlme iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt māju, kā arī attīstīt savu biznesu.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ir ietekmējusi nekustamo īpašumu novērtēšanu un arī to novērtējumu?

Īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis. Kopumā tieši nekustamā īpašuma vērtēšanas pasūtījumu apjoms 2021. gadā ir pieaudzis vidēji līdz 20%. Piemēram, uzņēmumam SIA Eiroeksperts 2020. gads tieši pēc ienākumu līmeņa bija daudz labāks nekā pirmspandēmijas – 2019. gads, un savukārt 2021. gads ir vēl labāks nekā 2020. gads. Protams, Eiroeksperts nodarbojas ar visa veida novērtēšanu, sākot ar biznesa (uzņēmējdarbības), nekustamā īpašuma un kustamas mantas novērtēšanu. Līdzīgs vērtēšanas apjoma pieaugums bija novērojams arī citiem vērtētājiem, un to apliecina pieprasījuma pieaugums pēc vērtēšanas pakalpojumiem, it īpaši pēc nekustamā īpašuma novērtēšanas.

Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu.

Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.

Fragments no intervijas

Rail Baltica var dēvēt par Latvijas un Rīgas gadsimta projektu, kas ietekmēs gan vidi, gan rīdzinieku ikdienu. Kā saredzat šī projekta ietekmi, vai mēs apzināmies visas iespējas, ko varam no tā gūt?

Rail Baltica beidzot atgādina mums, rīdziniekiem, to, ko esam aizmirsuši. Proti, to, ka mēs atrodamies pa vidu starp Tallinu un Viļņu. Rīga ir attīstības ģeogrāfiskais centrs. Nekustamo īpašumu attīstībā tas ir kaut kā aizmirsies. Tas ir gan atgādinājums, gan aicinājums, kam vajadzētu iedarbināt arī dažus trauksmes zvanus, ja paraugāmies uz Tallinas un Viļņas attīstības tendencēm. Tallinai Somijas tuvums daudz ko dod - gan tūristu, gan pircēju pieplūdumu, gan ostas apgrozījumu, kuģu satiksmi, un tas atspoguļojas pilsētas attīstībā. Viļņa pēdējos gados ir spērusi platu soli uz priekšu, veiksmīgi iesaistoties ārpakalpojumu biznesā, Kauņa - piesaistot ražošanas uzņēmumus ap topošo Rail Baltica loģistikas mezglu.

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās biznesa attīstīšanai atbilstošas platības nav pieejamas vispār.

Šo problēmu var risināt divējādi - pielāgojot konceptus atbilstoši situācijai reģionos vai arī piesaistot attīstītāju vai būvnieku, kas uzbūvēs telpas atbilstoši nomnieka vai gala lietotāja interesēm - tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe, piebilstot, ka otrs scenārijs gan izmaksās krietni vairāk. Tāpat jāņem vērā, ka tas prasīs ne tikai lielas sākotnējās investīcijas, bet arī ilgtermiņa attiecības ar telpu īpašnieku, atzīmē V.Vigupe.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Reģioni ir interesanti

Iespējas atrast piemērotas telpas reģionos ir ļoti atkarīgas no konkrētās tirdzniecības ķēdes zīmola koncepcijas, domā V.Vigupe. “Lielu lomu spēlē tas, kā koncepcija tiek piemērota konkrētajam reģionam. Ja tirgotājs ir gatavs pielāgoties, iespējas vienmēr var atrast, it īpaši gadījumos, kad lēmumu pieņemšana ir elastīga. Citādi tas ir lielo grupu ietvaros, kad visās pilsētās koncepcija ir vienāda, neatkarīgi no reģiona, jo tas var radīt sarežģījumus gan platību, gan nepieciešamo investīciju ziņā. Jāsaka, ka kopumā reģioni mazumtirgotājiem ir interesanti, tomēr, lai attīstītos šajā virzienā, ir jābūt ļoti labi izstrādātai stratēģijai, kā arī rūpīgi pielāgotiem mazākiem konceptiem un sortimentam,” atzīmē V.Vigupe.

Viņa stāsta, ka lielākās tirdzniecības ķēdes, kas šobrīd ir atvērušas savus veikalus reģionos, ir Pepco, 4F, Sportland un New Yorker. “Paplašināšanās reģionos galvenokārt atkarīga no nepieciešamās telpu platības, kā arī no tā, cik lielu fiksētu nomas maksu ir gatavi maksāt tirdzniecības pārstāvji kā nomnieki, tajā skaitā nomas maksā ieskaitot arī veiktās investīcijas telpu izbūvei, ja darbus veic īpašnieks. Jāatzīmē, ka pašlaik attīstības iespējas reģionos meklē arī vairākas lielākas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ķēdes. Viena no tām ir veikals DEPO, kurš plāno attīstīt un atvērt jaunu veikalu Rēzeknē. Tāpat lēmumu paplašināties varētu pieņemt arī tirdzniecības centrs Valleta, kas atrodas Valmierā,” teic CBRE Baltics pārstāve.

Izaicinājumu netrūkst

Attīstīt savu biznesu reģionos tuvāko gadu laikā plāno arī LPP Latvia, kas pārvalda Reserved, House, Cropp, Mohito un Sinsay zīmolu veikalus Latvijā. Uzņēmuma nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars skaidro, ka šobrīd Latvia ir 20 veikali, kas vēsturiski koncentrēti Rīgas pilsētā - tirdzniecības centros un Vecrīgā.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro? 

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs.

Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras. Jāatzīst, ka šajā laikā neviens segments nav pilnīgi drošs investīcijām, jo situācija tirgū ir pārāk neparedzama, atzīmē Capitalica Asset Management ģenerāldirektors. Neraugoties uz to, viņš domā, ka tie tirgus spēlētāji, kas ir profesionāli un pieredzējuši, varēs gūt peļņu arī šajos laikos, tikmēr jaunpienācējiem gan varētu klāties grūtāk.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!