1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

"Var sabrukt visa sistēma, bet vienmēr tiek būvēts kaut kas vietā. Cik dziļi vēl var krist, ir grūti definējams jautājums," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija, norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

"Krīze pārsteigusi visu pasaulei. Noticis tas, ko neviens neprognozēja. Un mēs nezinām, kad sāksies atlabšana," sacīja eksprezidente.

Uz jautājumu, kas jādara Latvijai, lai nākotnē atdotu milzīgo parādu V. Vīķe-Freibera atbildēja īsi un konkrēti: "Lai atdotu parādu, ir jāpelna vairāk."

Intervijā V. Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram šobrīd nav iemesla atlaist Saeimu, jo tā rosināma tikai gadījumos, kad parlamentā ievēlētās politiskās partijas nespēj izveidot rīcībspējīgu valdību. "Tajā brīdī, kad valdība ir izveidota un gatava strādāt, tas iemesls, atlaist Saeimu, pazūd," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir apkopojusi provizoriskos parakstu vākšanas rezultātus tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā.

Tie liecina, ka par apturētā likuma Grozījumi Nacionālās drošības likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 212188 pilsoņi, bet par apturētā likuma Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā nodošanu - 212127 pilsoņi.

Tādējādi provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka apturēto drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai atbalstījuši 14,23 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu, ir nepieciešami ne mazāk kā 1/10 daļas jeb vismaz 149064 balsstiesīgo pilsoņu paraksti.

Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ, kad būs apkopotas ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

Otrdien Rīgas pilī svinīgā pasākumā tika atklātas Baltijas valstu valodu interneta vārdnīcas, Db.lv informēja sabiedrības Tilde mārketinga speciāliste Lāsma Kautiņa.

Atklāšanas pasākumā piedalījās triju Baltijas valstu prezidenti – Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess un Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus.

Baltijas valstu prezidenti pauda prieku un gandarījumu par šādu Baltijas valstu valodu interneta vārdnīcu izveidošanu. Prezidenti vārdnīcu veidotājiem atstāja savus veltījuma ierakstus. "Saules mūžu visām trim Baltijas valstīm un iespēju sazināties un saprasties savā starpā," raksta Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu par jaunajām vārdnīcām un atzīmēja, ka tās viņai lieti noderēs igauņu un lietuviešu folkloras pētniecībā.

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

"Redziet, Latvijā ir ļaudis, kuri iedomājušies, ka viņi gulētu daudz mierīgāk, ja būtu droši, ka es politikai tuvumā nenākšu, ka līdz mūža galam muti vaļā nevēršu, neko nekomentēšu un uz neko nereaģēšu. Līdz ar to tas atbalsts un popularitāte, kāda man ir tautā, izkūpētu vējā un viņi varētu turpināt rosīties tā, kā viņi pieraduši. Tādu ilūziju es tomēr negribētu viņiem atļaut, intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Turpinot viņa norāda: "Viņiem veselīgi būtu domāt par to, kā tauta izvērtēs viņu rīcību. Biju domājusi savas vecumdienas aizvadīt mierīgi un darīt to, kas man interesē un patīk. Bet šīs bailes par manu atgriešanos politikā ir radījušas nomelnojošu kampaņu. Es neteikšu, ka tā ir īpaši patīkama. Mana izšķiršanās būs tāda – vai nu visu to pieciest stoiskā mierā un ļaut tam turpināties tālāk, vai tādā vai citādā veidā reaģēt. To es vēl apsveru," intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga."

V. V. Freiberga norāda, ka līdz šim "/../ Esmu bijusi pietiekami korekta, esmu ieturējusi distanci no politikas, esmu atturējusies komentēt dažādas norises valsts dzīvē. Bet man ar nožēlu jākonstatē, ka tas man nekādu labumu nav devis. Nomelnošanas akcijas ir pietiekami indīgas un ļaunas, tās pārsniedz jebkādu robežu."

«Starptautiskais Valūtas fonds ir skarbs savos izvērtējumos un ja viņi ir nākuši ar kādu ieteikumu, tad viņi arī sagaida, ka aizņēmēji kā cirka sunīši leks cauri riņķiem un apļiem un staigās uz pakaļkājām. Es zinu, ka daudzus tas kaitina un apvaino, bet tā ir dzīves realitāte,» uzskata eksprezidente VairaVīķe – Freiberga.

«Ja tev pietrūkst naudas kabatā un jāiet pie kāda lūgties, tad viņš ir tas, kas nosaka uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt. Viens no noteikumiem ir bijis – jāpārskata valsts pārvalde, lai tā kļūtu racionālāka, bet tas līdz galam nav noticis.»

Lai atgūtu tautas uzticību, Latvijas valdībai skaidri jānosaka prioritātes, ko neietekmētu partejiski apsvērumi, norādīja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa par feodālu sistēmu nosauca to, ka ministrijas ir sadalītas konkrētām partijām. Kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus stabilizēt situāciju, eksprezidente norādīja uz skaidru prioritāšu trūkumu. «Valdība ir centusies no laivas, kurā ir sūce, izmisīgi smelt laukā ūdeni. Tagad vajadzētu skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt,» izteicās V.Vīķe – Freiberga.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Tautas skaitīšanas otrā posma pirmajās dienās tautas skaitītāji visā Latvijā saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs. Tautas skaitīšanas otrais posms ilgs līdz 31.maijam. Tā laikā tautas skaitītājiem jāapmeklē vairāk nekā 870 tūkst. mājokļu. Savukārt pirmajā posmā internetā saskaitījās vairāk nekā 650 tūkst. cilvēku.

Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis norāda: «Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas.»

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Turpinās gatavošanos 2011. gada tautas skaitīšanai, kuras galvenais uzdevums būs precizēt iedzīvotāju skaitu valstī, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2008. gada 2. jūnijā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Noteikumi par tautas skaitīšanas programmu. Programmā iekļauto jautājumu saraksts izstrādāts, vadoties no Eiropas statistiķu konferences apstiprinātajām rekomendācijām, iekļaujot arī jautājumus par valstī aktuālām tēmām, piemēram, iedzīvotāju migrāciju. Pamatojoties uz tautas skaitīšanas programmu, tika izstrādāts tautas skaitīšanas veidlapas projekts. Apkopojot iedzīvotāju atbildes uz veidlapā iekļautiem jautājumiem, tiks pilnībā izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātās regulas Par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu prasības.

2008. gada janvārī darbu uzsāka tautas skaitīšanas komisija ekonomikas ministra Kaspara Gerharda vadībā. Tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir 2011. gada tautas skaitīšanas sekmīgas sagatavošanas un norises pārraudzība valstī. Šā gada laikā tika apspriests gan tautas skaitīšanas programmas projekts, gan tās norises organizācija. Paredzēts, ka iedzīvotājiem būs iespējams aizpildīt tautas skaitīšanas veidlapu internetā, kā arī tiks izmantotas intervijas pa telefonu un jau tradicionālās aptaujas iedzīvotāju dzīves vietā. Tā kā tautas skaitīšanā paredzēts izmantot arī administratīvos datu avotus, valdības komisijā tika diskutēts par administratīvo reģistru datu kvalitāti un to pilnveidošanas iespējām. Īpaša uzmanība tika veltīta sadarbībai ar pašvaldībām tautas skaitīšanas sagatavošanas periodā. Turpinot iesākto darbu, 2009. gada sākumā paredzēts izstrādāt ģeogrāfiskās informācijas sistēmu «Apsekojumu iecirkņu plānošanas sistēma» sagatavošanu, kura tiks izmantota tautas skaitīšanas skaitītāju iecirkņu izveidošanai. 2009. gada pirmajā pusē paredzēts izstrādāt arī «Integrēto sociālās statistikas datu vākšanas sistēmu», kas bāzēta uz klēpjdatoru izmantošanu personālajās un interneta intervijās, kā arī telefonaptaujās. Sistēma būs pielietojama ne tikai tautas skaitīšanas datu apkopošanai, bet arī 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā, kā arī turpmāk organizējot regulāros izlases veida mājsaimniecību statistiskos apsekojumus.

Kāds cilvēks vai cilvēku grupa, kas gan sevi nesauc vārdā, interneta vidē sācis aktīvu kampaņu pret Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatu par bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Va(i)ras virtuve. Turklāt iniciatīvas grupa apgalvo, ka to atbalsta arī grāmatveikalu tīkls Jānis Roze, lai gan tas neatbilst patiesībai.

Šie cilvēki izveidojuši interneta vietni rokasnost.lv, kurā šo grāmatu sauc par ķengām, bet V.Vīķi-Freibergu sauc par «tautas prezidenti». Pret grāmatu noskaņotā grupa arī aktīvi izplata savus paziņojumus arī plašsaziņas līdzekļiem.

Šonedēļ šī apvienība arī izplatījusi paziņojumu, ka arī grāmatveikalu tīkla Jānis Roze vadībai « ir pieticis apņēmības un apgaismības, lai neielaistu savās gara svētnīcās mūsu Tautas Prezidenti nomelnojošo ķengu grāmatu». Turklāt paziņojumos apgalvots, ka šī uzņēmuma vadība «darīs visu iespējamo, lai nomelnojošā ķengu grāmata tiktu izmesta no visiem Latvijas grāmatu veikaliem». Šī grupa arī organizējusi arī piketu pret grāmatas izdošanu.

Šodien, 21.februārī, valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodots Ekonomikas ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts Noteikumi par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu, liecina sniegtā informācija medijiem.

MK noteikumi ietver to jautājumu sarakstu, kurus intervētāji uzdos iedzīvotājiem kārtējā tautas skaitīšanas laikā no 2011.gada 1.marta līdz 2011.gada 31.maijam. Iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijā notika 2000.gadā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Tautas skaitīšanā savāktā informācija ļaus iegūt pietiekami detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju struktūru, raksturlielumiem un viņu mājokļiem. Tā būs padziļinātas analīzes pamatā daudzās politikas jomās īstenojamajai plānošanai, pārvaldībai un pārraudzībai pašvaldību, valsts un ES līmenī.

Centrālā statistikas pārvalde, kam Tautas skaitīšanas likums uzdevis sagatavot un veikt tautas skaitīšanu, resursu ekonomijas nolūkā plāno daļu no atbildēm uz tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem jautājumiem iegūt, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošajos administratīvajos reģistros uzkrāto informāciju.

Atzīmējot lielākas un nozīmīgākās Atmodas laika sabiedriski-politiskās organizācijas, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes dibināšanu pirms 20 gadiem, Latvijas Pasts laiž klajā jubilejas pastmarku. Pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarkas nomināls — 22 santīmi.

Pastmarkas fonā ir izmantots sarkanbaltsarkanā karoga tēls – viens no galvenajiem tautas simboliem LTF rīkotajos masu pasākumos, kas dažkārt pulcēja pat vairāk nekā 500 tūkstošus dalībnieku. Pastmarkas apakšējā daļā izvietots Latvijas Tautas frontes logotips – jumītis un uzraksts LTF 20 gadi.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks trešdien, 8. oktobrī, no plkst 10.00 līdz 18.00 Latvijas Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Plkst. 15.00 turpat muzejā notiks pastmarkas prezentācija, kurā piedalīsies Latvijas Tautas frontes dalībnieki, Latvijas Filatēlistu savienības pārstāvji, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis un pastmarkas autore māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī ministru prezidents Ivars Godmanis.