Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā no 21. marta oficiāli sāks darboties ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas būs pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā.

Fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, tas nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Viedais risinājums testa režīmā minētajā krustojumā darbojas jau kopš 2019. gada rudens, taču līdz šim tas tikai fiksējis pārkāpēju statistiku. Tā ir gana iespaidīga – pēdējos 8 mēnešos kopā fiksēts vairāk nekā 600 sarkanās gaismas pārkāpumu. Šopavasar Liepājas pilsēta noslēgusi līgumu ar LMT par risinājuma oficiālu iekļaušanu satiksmes uzraudzības sistēmā, lai uzlabotu satiksmes drošību un novērstu pārkāpumus. Tādējādi Liepāja kļuvusi par pirmo inovatīvu ceļu satiksmes drošības risinājumu lietotāju valstī.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

No FK Liepāja/Mogo kluba prezidenta amata pēc abpusējas vienošanās ir aizgājis kluba dibinātājs Māris Verpakovskis, liecina informācija FK Liepāja/Mogo mājaslapā.

2014.gadā Māris Verpakovskis beidza sava profesionālā futbolista karjeru, lai dibinātu jaunu futbola klubu dzimtajā pilsētā Liepājā. Šo piecu sezonu laikā liepājnieki izcīnīja Latvijas čempionu titulu 2015.gadā, kā arī 2017.gadā izcīnīja Latvijas Kausa trofeju. Iepriekšējā sezonā FK Liepāja/Mogo izcīnīja 2.vietu, bet šogad samierinājās ar 4.vietu turnīra tabulā.

Lēmums pamest biedrības FK Liepāja valdi, kā arī FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu ir saistīts ar ģimenes apstākļiem. «Ģimene vienmēr cerēja uz to, kad beigšu futbolista karjeru vairāk būšu mājās, bet tagad viņi mani redzēja vēl mazāk, jo visu laiku atrados Liepājā, bet ģimene Jūrmalā un pārvākties uz vēju pilsētu nebija iespējams, tādēļ bija jāpieņēm šāds lēmums. Lēmums nebija viegls, protams, ka šī bija mana otrā ģimene, bet zinu, ka aizejot to atstāju gādīgās rokās un viss būs kārtībā», komentē Māris Verpakovskis.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

#Ieviešot paaugstināto nekustamā īpašuma likmi, «tukšo» dzīvokļu skaits Liepājā samazinājies.

Ieviešot paaugstināto nekustamā īpašuma likmi, «tukšo» dzīvokļu skaits Liepājā samazinājies par 12 procentiem, reģionālo portālu Rekurzeme.lv informējis Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Ieviešot no šā gada paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājokļiem, kuros nav deklarēts neviens iedzīvotājs, «tukšo» dzīvokļu skaits Liepājā samazinājies par 624 mājokļiem jeb aptuveni 12 procentiem, rāda jaunākā pašvaldības apkopotā statistika.