Latvijas budžeta izdevumi pieaug pārāk strauji, pirmdien Nacionālajā Trīspusējās padomes sēdē (NTSP) sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
«Mūsu vērtējumā valdības prioritātēm tiek atvēlēts liels finansējums. Izdevumu pieauguma tempi ir pārāk strauji, tos nepieciešams sabalansēt ar ieņēmumu kāpumu,» teica Bāne.
Viņa atzīmēja, ka šādas bažas paudusi arī Eiropas Komisija.
Finanšu ministrs Jānis Reirs sēdē informēja, ka valsts nākamā gada budžetā plānotie izdevumi ir par vairāk nekā 240 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, izglītībai, veselībai un lauksaimniekiem. Makroekonomikas attīstības prognozes Finanšu ministrija ir saglabājusi tādas pašas kā iepriekš.
Savukārt šogad Finanšu ministrijas plānotais budžeta deficīts ir palielināts līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) iepriekš plānotā 1% vietā, kas skaidrojams ar vājāku ekonomikas attīstību un aprēķina metodoloģijas maiņu. Savukārt nākamgad deficīts plānots 1% apmērā. Ieņēmumi plānoti 33,6% apmērā iepriekšējo 33,3% vietā - galvenie faktori papildu ieņēmumiem ir ēnu ekonomikas apkarošana un minimālās algas palielināšana.
Sociālie partneri aicināja lūgt Eiropas Komisijai atlikt vai sadalīt februārī plānoto valsts parāda atmaksu, kas veido būtisku izdevumu pozīciju. Pēc sociālo partneru uzskata, pašreizējā starptautiskā situācija šādam solis ir labvēlīga un attiecīgos līdzekļus vajadzētu iepludināt tautsaimniecībā. Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan atzina, ka Eiropas Komisija tam nepiekristu, jo iekļāvusi šo maksājumu savā budžetā.
Reirs uzsvēra, ka, neatmaksājot februārī Eiropas Komisijai parādu, šī nauda neparādītos budžetā ieņēmumu sadaļā, bet atrastos Valsts kasē, kur turklāt par to būtu jāmaksā procentu maksājumi - tādējādi jebkurā gadījumā valsts budžeta deficīts nākamgad ir izsmelts.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sēdē kritizēja Finanšu ministriju par komunikāciju ar sociālajiem partneriem, kā arī atzina, ka ir vīlies nākamā gada valsts budžetā.
Atsevišķi uzņēmēju pauda neapmierinātību ar neparedzamo minimālās algas kāpumu no nākamā gada, kas būtiski paaugstina izmaksas uzņēmējiem, piemēram, ēku apsaimniekošanas un uzkopšanas jomā, un aicināji piemērot spēkā esošajiem līgumiem izmaksu indeksāciju, lai minimālās algas kāpumu kompensētu, taču šis priekšlikums atbalstu neguva.
Savukārt Straujuma norādīja, ka valdība Latvijas nākamā gada budžetu skatīs sēdē piektdien, 5.decembrī.
Pēc NTSP sēdes Reirs sacīja, ka valdība budžetu plāno pieņemt 9.decembrī, vienlaikus atzīstot, ka valdībai šādas sarunas nav vieglas, jo nākas būs starp diviem dzirnakmeņiem - darba devējiem un arodbiedrībām.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone kopumā plānoto budžetu vērtēja atzinīgi, norādot, ka tajā ietverts daudz pozitīvu lietu, savukārt Krīgers atkārtoti uzsvēra. ka netiek pietiekami runāts par budžeta ieņēmumu daļu un tās palielināšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs pauda neizpratni, piemeram, kāpēc atsaucību nav guvusi ideja palielināt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, jo sevišķi alum plastmasas pudelēs.
Finanšu ministrijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka nākamā gada valsts budžets plāns veidots, ņemot vērā visu nozaru intereses, un paredz vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no IKP, izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.
Aizsardzības budžetu nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, iekšlietām paredzēti papildu 21,3 miljoni eiro, Veselības ministrijas budžeta apmēru paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, savukārt izglītības nozares budžetu plānots palielināt par 31,4 miljoniem eiro. Tāpat valdība radusi iespējas palielināt finansējumu arī Latvijas autoceļu uzturēšanai, satiksmes nozarei 2015. gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro, Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pirmdien Nacionālā Trīspusējas sadarbības padomes sēdē valdība ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrības pārstāvjiem spriež par nākamā gada valsts budžetu.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī.
