Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.
Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.
Komisijas deputāti vairākkārt interesējās par turpmākajām VARAM darbībām, turpinot uzraudzīt Rīgas domes darbu. Piemēram, vai ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams veikt auditus arī citās pašvaldības kapitālsabiedrībās un iestādēs, lai izskaustu iespējamo korupciju. Ministrijas pārstāvji gan atbildēja, ka tā savas kompetences ietvaros darot visu iespējamo, un patlaban par konstatētajiem pārkāpumiem tiekot gaidīti paskaidrojumi no Ušakova. Izvērtējot saņemtās atbildes, ministrija varētu rosināt vai nu mēra atstādināšanu vai arī visas domes atlaišanu.
Vairāki komisijas locekļi gan norādīja, ka ministrijas rīcībai būtu jābūt daudz aktīvākai, jo ne tikai Ušakovs esot atbildīgs par pašvaldībā notiekošo, un ka ar viņa atlaišanu situācija netikšot atrisināta.
Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) sēdē arī pastāstīja, ka komisija vērsusies Valsts policijā (VP), ar lūgumu izvērtēt Valsts kontroles (VK) ziņojumā pausto par to, ka Rīgas dome vairāk nekā piecus miljonus nelietderīgi izmantojusi ceļu uzturēšanai, bet deviņus miljonus eiro no RS ieņēmumiem par maksas autostāvvietu pakalpojumu neesot iespējams izsekot.
Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvis Ilmārs Spalva apstiprināja, ka VP komisijas informāciju saņēma, taču tajā konstatētas tādas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas piekritīgas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). 21.martā VP informāciju pārsūtījusi KNAB.
Tikmēr sēdē klātesošais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis sacīja, ka VK viedoklis neesot jāuztver kā kategorisks, jo RS nodarbojas ar vairākiem komercdarbības veidiem un viens no tiem ir autostāvvietu apsaimniekošana. «VK pārmetums ir par to, ka notiek šķērssubsidēšana, proti, no autostāvvietu naudas tiek finansēts arī sabiedriskā transporta pakalpojums. No biznesa viedokļa raugoties, šie pārmetumi nav pamatoti, taču tas ir VK ilgstošs viedoklis runājot arī, piemēram, par «Rīgas mežu» kokzāģētavas darbu,» teica amatpersona.
Kā ziņots, izvērtējot atbildes, dokumentus, iesniegumus un sūdzības, ko ministrija ir saņēmusi saistībā ar domes priekšsēdētāja rīcību domes darbības laikā pēc 2017.gada pavasara beigās notikušajām pašvaldību vēlēšanām, ministrija, veicot juridisko pārbaudi, ir fiksējusi iespējamus pārkāpumus.
Ministrija konstatējusi, ka Ušakovs kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. RS pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.
Ušakovs varētu būt pārkāpis minēto likumu, jo nav izdarījis attiecīgus grozījumus RS statūtos, lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var izšķiroši ietekmēt kapitālsabiedrības darbību, pauž VARAM pārstāvji.
Ministrijā norāda, ka Rīgas mērs, iespējams, nav nodrošinājis patstāvīga lēmuma pieņemšanu par RS revidenta apstiprināšanu atbilstoši likumam, kurš nosaka, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu.
Ušakovs kā RS kapitāldaļu turētājs, iespējams, nav ievērojis likumā noteikto, ka dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots minētā likumā paredzētā dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība, kā arī nav noskaidrojis Rīgas domes atbildīgo struktūrvienību viedokļus pirms lēmumu pieņemšanas.
Tāpat Ušakovs nav izsniedzis ministrijai RS uzdevumā SIA «Ernst & Young Baltic» sagatavotā neatkarīgas biznesa pārbaudes ziņojuma kopiju, RS atsevišķu iepirkumu un to rezultātā noslēgto līgumu juridisku izvērtējumu un iespējamo risku analīzes ziņojuma kopiju, lai gan likumā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkādu informāciju no domes priekšsēdētāja, kas attiecas uz viņa kompetenci, jo citādi ministrija nevar veikt pašvaldību pārraudzības funkciju, ko tai nosaka likums, pauž VARAM.
Ministrija ir arī konstatējusi iespējamos pārkāpumus citos ar RS nesastatītos lēmumos, proti, domes priekšsēdētājs, visticamāk, nav ievērojis labās pārvaldības principu un vairākas likuma «Par pašvaldībām» normas Rīgas domes darba organizācijā un vadīšanā.