Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Rīgas ostas termināls SIA "WT Terminal" aicina Rīgas domi nākamgad sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Veispāls norāda, ka Flotes ielas pārbūve būtiski uzlabotu transporta kustību un iedzīvotāju drošību Daugavgrīvā. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāts Flotes ielas pārbūves projekts, taču nepieciešama aktīvāka Rīgas domes iesaiste tā īstenošanā.

Uzņēmums aicina Rīgas domi un pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu pārskatīt 2024.gadā plānoto transporta infrastruktūras objektu prioritātes un sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu 2024.gadā.

"Ilgstoši atliekot ielas pārbūvi, Flotes ielas tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un vērtējams kā galēji kritisks. Dziļās bedres, dubļi, milzu peļķes, lietus laikā apgrūtina un apdraud gan kravu automašīnu pārvietošanos un stāvēšanu, gan iedzīvotāju drošību un pat dzīvību, kuriem šī iela ir vienīgais gājēju ceļš uz tuvējo Piejūras dabas parku un pludmali," norāda Veispāls.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” paziņo par Harrisa Manolopulu (Harris Manolopoulu) iecelšanu tās gaisa kuģu flotes vadītāja amatā.

Harriss aviokompānijā būs atbildīgs par flotes optimālu realizāciju un efektivitāti un cieši sadarbosies ar citām aviokompānijas nodaļām, lai koordinētu flotes darbību un tās atbilstību “SmartLynx” stratēģiskajiem mērķiem.

Harrisam Manolopulam ir teju divdesmit gadu pieredze aviācijas nozarē, un viņš ir ieguvis plašas zināšanas aviācijas jomā un flotes pārvaldībā. Pirms pievienošanās “SmartLynx” viņš ieņēma flotes vadītāja amatu Spānijas aviokompānijā “Volotea” un ģenerāldirektora amatu “Sky Express Airlines”.

Aviokompānijā “SmartLynx” Harriss vadīs flotes pārvaldības nodaļu un būs atbildīgs par visiem “SmartLynx” pasažieru un kravas lidmašīnu flotes aspektiem. Harris Manolopulu darba vieta atradīsies “SmartLynx” galvenajā birojā Mārupē, Latvijā.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību (LK koncerns) neto zaudējumi šā gada deviņos mēnešos sasniedza 14,17 miljonus ASV dolāru, kas ir par 10,47 miljoniem dolāru mazāk nekā 2013. gada atbilstošā periodā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada deviņu mēnešu uzkrāto rezultātu pozitīvi ietekmēja ienākumi no daļējā izlīguma saistībā ar Antonio Gramsi Corporation lietu Londonas Augstākajā tiesā 20,05 miljonu dolāru apmērā, nekustamā īpašuma Rīgā, Jēkaba ielā pārdošana, kā arī ieguldījuma ārstniecības klīnikā SIA Via Una pārvērtēšana. Tomēr koncerna rezultātus negatīvi ietekmējuši uzkrājumi kuģu vērtības samazinājumam par 32,25 miljoniem dolāru, zaudējumi no kuģa Rīga atsavināšanas 0,34 miljonu dolāru apmērā, kā arī ieguldījuma AS Latvijas Naftas tranzīts vērtības samazinājums 8,34 miljonu dolāru apmērā.

30. septembrī flotē bija 16 tankkuģi ar vidējo vecumu 7 gadi. Šā gada deviņos mēnešos flotes kopējie ieņēmumi bija 69,36 miljoni dolāru, savukārt flotes neto reisu rezultāts bija 57,99 miljoni dolāru. Peļņa no kuģu darbības pēc nolietojuma atskaitījuma un kuģu sausā doka amortizācijas šā gada deviņos mēnešos bija 20,66 miljoni dolāru – līdzīgi iepriekšējā periodā sasniegtajam rezultātam (2013. gada deviņos mēnešos – 21,38 miljoni).

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines" māteskompānija, Īrijā bāzētā “Avia Solutions Group” ir veikusi 80 “Boeing” 737 MAX lidmašīnu pasūtījumu. Darījums ir sadalīts 40 tiešajos pasūtījumos un 40 pirkuma tiesībās, kas ir pirmais tiešais gaisa kuģu pasūtījums “Avia Solutions Group” vēsturē, kā arī lielākais “Boeing” gaisa kuģu pasūtījums pēdējo gadu laikā Eiropā. Gaisa kuģu piegāde ir ieplānota sākot ar 2030. gadu.

Veiktais pasūtījums ir daļa no “Avia Solutions Group” stratēģijas, kuras pamatā ir mērķis stiprināt grupas flotes kapacitāti, atbildot uz aviosabiedrību pieaugošo pieprasījumu pēc papildu gaisa kuģiem sezonas pīķa laikā visā pasaulē. Grupa pašlaik pārvalda 220 lidmašīnu lielu floti, tostarp 14 “Boeing” 737-8, no kuriem gandrīz visi (13) ir grupas meitasuzņēmuma, Latvijā bāzētās aviokompānijas “SmartLynx Airlines” flotes sastāvā.

"Aviosabiedrības visā pasaulē piedzīvo ievērojamas sezonālās svārstības pasažieru plūsmā, un īpaši liels pieprasījums pēc reisiem parasti ir vasaras sezonā. Lai efektīvi apmierinātu šo kapacitātes pieaugumu un palielinātu ieņēmumus, aviosabiedrībām ir nepieciešami papildu gaisa kuģi tieši sezonas noslogotākajā laikā. Pilna servisa gaisa kuģu noma ir optimāls risinājums, kas ļauj aviosabiedrībām izvairīties no ilgtermiņa finanšu saistībām. Grupas uzņēmumi ik gadu pārvadā vairāk nekā 35 miljonus pasažieru visā pasaulē, un mēs esam apņēmības pilni turpināt palielināt savu kapacitāti, lai palīdzētu klientiem nosegt sezonālo pieprasījumu. Šis ir nozīmīgs brīdis visiem “Avia Solutions Group” darbiniekiem un apliecinājums tam, ka Grupa ir uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa. Pasūtītās 737 MAX lidmašīnas uzlabos mūsu flotes piedāvājumu klientiem, nodrošinot operacionālu elastību un lielāku degvielas efektivitāti," komentē “Avia Solutions Group” valdes priekšsēdētājs Ģedimins Ziemelis.

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kas noliegtu dažādās dalībvalstīs tirgot viena un tā paša zīmola preci ar atšķirīgu kvalitāti varētu tikt pieņemti 2020.gadā, prognozējusi ES tieslietu un patērētāju aizsardzības komisāre Vera Jourova, kas ieradusies vizītē Lietuvā.

Viņa norādījusi, ka līdz tam Eiropas Komisijai (EK) būtu jāpabeidz izsmeļošs pētījums, lai izvērtētu cik plašā mērogā uz turīgākajām un trūcīgākajām dalībvalstīm tiek attiecināti atšķirīgi standarti.

Kā žurnālistiem pastāstījusi komisāre, šobrīd jau tiek pārbaudīti aptuveni trīsdesmit produkti, izmantojot jaunu, unificētu metodoloģiju, jo līdz šim ražotāji pārmetuši, ka produktu kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas atšķirīgas metodes, «salīdzinot ābolus ar bumbieriem».

«Ja atklāsim nopietnas atšķirības, (..) izdarīsim spiedienu uz ražotājiem, lai viņi maina šādu praksi,» solījusi Jurova.

Viņa arī atgādinājusi, ka 2016.gadā mēģināts šo jautājumu risināt kā lauksaimniecības un veselības nozares problēmu un tikai vēlāk nolemts uz produktu kvalitāti paraudzīties caur negodīgas komercprakses prizmu.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Lai gan AS Latvijas Kuģniecība un tās meitas sabiedrības (LK koncerns) 2013. gadu noslēdza ar zaudējumiem 18,15 miljonu ASV dolāru (13,15 miljonu eiro) apmērā, tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pirms gada, kad uzņēmuma zaudējumi bija 34,6 miljoni ASV dolāru, liecina sabiedrības auditētie finanšu rezultāti.

Neto rezultāts negatīvs bija galvenokārt kuģu vērtības samazinājuma dēļ 22,92 miljonu ASV dolāru (16,6 miljonu eiro) apmērā.

Pērn EBIDTA turpināja pieaugt un sasniedza 47,33 miljonus ASV dolāru (34,3 miljonus eiro), kas bija par 6,34 miljoniem ASV dolāru vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2013. gadā LK koncerns būtiski uzlaboja savu finanšu stāvokli, un 2013. gada 31. decembrī koncerna rīcībā bija naudas līdzekļi un īstermiņa depozīti 36,57 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 10,44 miljoniem ASV dolāru (7,6 miljoniem eiro) vairāk nekā 2013. gada sākumā.

Prognozējot uzņēmuma darbības rezultātus, LK vadība norāda, ka aizvadītā gada laikā LK flote radīja ienākumus saskaņā ar plānoto, un pašreizējie tirgus rādītāji liecina, ka naftas produktu tankkuģu tirgus sektoram arī turpmāk būs pietiekami labi darbības rādītāji. Nākotnē naftas produktu pārvadājumu tirgus peļņa ir atkarīga no pasaules ekonomiskās izaugsmes, kas vēl joprojām ir trauslā līdzsvarā. Ekonomiskā izaugsme nosaka pieprasījumu pēc naftas pārstrādes produktiem un tādējādi ietekmē arī pieprasījumu pēc produktu tankkuģiem.

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību kopējie ienākumi 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 74,33 miljoni ASV dolāru (2015. gada pirmajos 9 mēn. – USD 68,93 milj.), šajā periodā sasniedzot stabilu neto reisu rezultātu 68,03 miljonu dolāru apmērā, informē uzņēmums.

LK koncerna neto zaudējumi sasniedza USD 19,33 milj. Rezultāts galvenokārt skaidrojams ar zaudējumiem no flotes vērtības pārvērtēšanas USD 18,26 milj. apmērā un ar USD/EURO valūtas kursa negatīvo ietekmi USD 3,67 milj. apmērā.

Flotes pamatdarbības peļņa pārskata periodā ir palielinājusies salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2015. gadā un sasniedza USD 43,47 milj. (2015. gada pirmajos 9 mēn. – USD 39,39 milj.). LK koncerna flotes kopējā neto uzskaites vērtība 2016. gada 30. septembrī bija USD 282,50 milj. (2015. gada beigās – USD 364,75 milj.). LK vadība ir pārskatījusi esošo metodoloģiju flotes vērtības noteikšanai un, lai nodrošinātu pilnu caurspīdīgumu ieguldītājiem un citām ieinteresētajam pusēm, nolēmusi atteikties bilancē no flotes vērtības noteikšanas, izmantojot augstāko no tirgus vērtības vai tās lietošanas vērtības, kas aplēsta pieņemot, ka kuģu lietderīgās izmantošanas laiks ir 15 gadi. Iepriekšējā metodoloģija ļāva izmantot augstāko no diviem vērtējumiem finanšu pārskatu vajadzībām. Izvērtējot būtisko aktīvu vērtības samazinājumu, pārskata periodā ir piemērota tirgus vērtība, un, ņemot vērā kuģniecības nozares negatīvās perspektīvas, tiek gaidīts, ka šāda vērtēšanas metode tiks pielietota arī turpmāk.

AS Latvijas kuģniecība (LK) un tās meitas sabiedrību 2015. gada divpadsmit mēnešu konsolidētais finanšu neto rezultāts ir zaudējumi 7,09 miljoni ASV dolāru (6,41 miljons eiro), liecina paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gadā LK zaudējumi bija 31,16 miljoni dolāru.

Galvenais iemesls pērnā gada mīnusiem ir zaudējumi, kas radušies no SIA LASCO Investment koncerna atkārtotas konsolidācijas un sekojošās LASCO Investment piederošo nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanas, kopā radot negatīvu finanšu rezultātu 22,74 miljonu dolāru apmērā.

LK koncerna apgrozījums 2015. gadā galvenokārt sastāvēja no ienākumiem no flotes, kā arī mazas daļas ienākumu no trešo pušu tankkuģu tehniskās vadības un nekustamo īpašumu nomas. Kopējie flotes ienākumi 2015. gadā bija 91,44 miljoni dolāru, savukārt neto reisu rezultāts ir 82,56 miljonu dolāru apmērā. Peļņa pirms nodokļiem un ārkārtas posteņiem sasniedza 18,85 miljonus dolāru.

Saduras Rietumeiropas un Austrumeiropas pārvadātāju intereses

Vācijas lēmums no 1.janvāra attiecināt minimālās darba algas (8,50 eiro stundā) prasības arī uz tranzīta autopārvadājumiem, kas gan uz Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšanas laiku apturēts, izraisījušas asas debates Eiropas Parlamentā (EP). Diskusiju gaitā ar atsevišķiem izņēmumiem skaidri iezīmējās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu parlamentāriešu pilnīgi pretējā nostāja. Vieni uzsvēra to, ka citu valstu pārvadātāji nodarbojas ar sociālo dempingu un paverdzina savus šoferus. Otri atbildēja, ka ar minimālās algas prasību Vācija vienkārši rada priekšrocības saviem pārvadātājiem, pārkāpjot brīvas preču kustības principus.

Finanšu ministrija (FM) uz laiku VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomē iecēlusi divus pagaidu padomes locekļus - Ievu Braunfeldi un Jāni Garisonu, informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Šā gada 27.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, kā rezultātā VNĪ padomē bija palikusi tikai tās locekle Inta Komisare.

Līdz ar to VNĪ padome bija kļuvusi rīcībnespējīga, jo tikai viena padomes locekļa dalība padomes sēdēs nenodrošina kvorumu un iespēju pieņemt lēmumus.

Pirmdienas, 30.decembra, akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka VNĪ padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Komisare. Tāpat kapitāla daļu turētājs līdz brīdim, kamēr publiskā konkursa kārtībā tiks izraudzīti citi kandidāti, VNĪ padomes locekļu amatā iecēla FM Administrācijas vadītāju Braunfeldi un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Garisonu.

Covid-19 vakcīnu ražotājiem ir jāpilda saistības attiecībā uz vakcīnu piegādi Eiropas Savienībai (ES), otrdien sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, saglabājoties spriedzei starp EK un farmācijas uzņēmumiem vakcīnu piegāžu kavēšanās dēļ.

"Eiropa ir investējusi miljardus, lai palīdzētu izstrādāt pasaules pirmās Covid-19 vakcīnas," video uzrunā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā, kas šogad notiek virtuālā formātā, sacīja EK prezidente.

"Un tagad šiem uzņēmumiem jānodrošina rezultāts. Tiem ir jāgodā savas saistības," sacīja Leiena.

EK pieprasījusi atbildes no Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" un ASV uzņēmuma "Pfizer" par kavēšanos, kad šie uzņēmumi pavēstīja, ka piegādes ES tiks aizkavētas.

EK grasās pieprasīt uzņēmumiem, lai tie informē varasiestādes par eksportu ārpus ES, kas ir zīme bažām, ka vakcīnu ražotāji, iespējams, vakcīnas pārdod pircējiem ārpus ES, kas par tām piesola lielāku samaksu.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) valstis labāk iedzīvotājiem skaidrot sociālās distancēšanās un higiēnas noteikumus, lai apturētu otro Covid-19 vilni.

"Dažās dalībvalstīs situācija ir pat sliktāka nekā kulminācijas laikā martā. Tas ir nopietns pamats bažām," sacīja veselības komisāre Stella Kirjakidu. "Visām dalībvalstīm jāizvērš pasākumi bez kavēšanās un īstajā laikā pie pirmajām potenciālā jaunā uzliesmojuma pazīmēm." Daži Eiropas reģioni ierobežojumus sākuši atcelt pāragri, norādīja komisāre.

"Mēs nedrīkstam mazināt piesardzību. Šī krīze nav aiz muguras. Vēl vairāk - ziema ir tas gada laiks, kad ir vairāk saslimšanu ar elpošanas ceļu slimībām, arī sezonālo gripu," sacīja Kirjakidu.

"Šodien mēs esam šeit, lai visus aicinātu rīkoties apņēmīgi. Šī var būt pēdējā iespēja novērst pagājušā pavasara atkārtošanos." Dalībvalstīm ir jācīnās ar dezinformāciju par vīrusu, kā arī jāuzrunā jaunieši, lai apsteigtu protestu izraisīšanos un sazvērestības teoriju izplatīšanos, uzsvēra komisāre.

Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.

"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.

Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.

"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

15.jūlijā Liepājas ostā ienāca četri Britu Karaliskās Jūras spēku flotes Universitātes vienības patruļkuģi, kas šobrīd veic mācību braucienu Baltijas jūrā, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Pirms vairākām dienām, kuģi HMS Biter, HMS Pursuer, HMS Explorer un HMS Trumpeter piestāja Rīgā, kur ieradās no Kihnu salas.

Mācību brauciena laikā Lielbritānijas augstskolu studenti Jūras spēku flotes leitnantu vadībā iepazīstas ar Jūras flotes darbību, iegūstot praktisku pieredzi.

#1/12

Foto: liepaja.lv

#2/12

Foto: liepaja.lv

#3/12

Foto: liepaja.lv

#4/12

Foto: liepaja.lv

#5/12

Foto: liepaja.lv

#6/12

Foto: liepaja.lv

#7/12

Foto: liepaja.lv

#8/12

Foto: liepaja.lv

#9/12

Foto: liepaja.lv

#10/12

Foto: liepaja.lv

#11/12

Foto: liepaja.lv

#12/12

Foto: liepaja.lv

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas kuģniecība un tai piederošās kompānijas 2012.gadā strādājušas ar 19,22 miljonu latu zaudējumiem, kas gan bija ar 20% mazāki nekā pirms gada.

Tā skaitā 2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas kuģniecības (LK) koncerns strādājis ar 55 tūkstošu latu zaudējumiem, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008.gada var uzskatīt, ka koncerna darbības rezultāts ir ļoti tuvu neitrālam, bezzaudējumu līmenim, teikts LK paziņojumā biržai Nasdaq OMX. Tomēr pēdējos gados uzkrāto zaudējumu apjoms 2012.gada beigās sasniedza 65,2 miljonus latu, kompānijas pašu kapitālu samazinot līdz 124 miljoniem latu. Kuģniecības lielākai akcionārs ir starptautiskā koncerna Vitol kontrolētā Ventspils nafta.

LK flotes kopējie ienākumi 2012.gadā bija 62,61 miljoni latu, kas ir par 28% labāks rādītājs nekā 2011.gadā, kad kopējie flotes ienākumi sasniedza 48,84 miljonus latu. Šis palielinājums atspoguļo faktu, ka 2012.gadā lielāks skaits kuģu tika nodarbināti reisu nomā, kur ienākums var būt augstāks, un kuģa frakts likmju lēno, bet tomēr kāpumu. 2012.gadā handy tipa tankkuģu frakts likmes pieauga par 13% (salīdzinājumā ar 2011.gadu) un vidēja izmēra tankkuģu likmes pieauga par 2%. Savukārt LK vienīgā panamax tipa tankkuģa frakts likmes turpināja pazemināties tāpat kā iepriekšējos gados – 2012.gadā tās samazinājās par 11%.

Pagājušajā gadā AS Latvijas kuģniecība (LK) koncerna apgrozījums pieaudzis par 27,89%, sasniedzot 63,08 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmuma EBITDA pieaugusi par 68,07% sasniedzot 22,42 miljonus latu, kas ir pēdējo četru gadu labākais rezultāts. Par LK darbības rezultātu uzlabošanos liecina arī pieaugušā operatīvā peļņa, kas pērn bija 6,84 miljoni latu – labākais rezultāts kopš 2009.gada.

Tomēr nepieciešamība veidot 15,28 miljonus latu lielus uzkrājumus flotes vērtības samazinājumam, kas ir sekas kuģošanas tirgū piedzīvotajām ekonomiskajām grūtībām 2012.gadā, ir bijis viens no būtiskākajiem faktoriem, kas radījis koncerna zaudējumus 10,4 miljonu latu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu tas ir par 22,59% mazāk, bet salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad LK zaudējumi bija 77,92 miljoni – rādītāji uzlabojušies par 76,07%. Šie uzkrājumi flotes vērtības samazinājumam neietekmē naudas plūsmu vai koncerna naudas atlikumu. LK koncerna rīcībā uz decembra beigās bija nauda un tās ekvivalenti 13,88 miljonu latu apmērā.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.