Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.
Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.
"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.
FKTK vadītāja skaidroja, ka jau tuvākajā nākotnē finanšu sektoru sagaida pārmaiņas. Visiem tirgus dalībniekiem būs jāatklāj ilgtspējas faktors, banku nozari tas ietekmēs caur dažādām kapitāla prasībām. Tāpat tiks ieviests pienākums atklāt informāciju, kas saistīta ar ilgtspējas aspektiem, tāpat sagaidāma vides, sociālās atbildības un pārvaldības risku ietveršana finanšu iestāžu risku pārvaldības ietvarā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka klimata pārmaiņu ierobežošana ir, iespējams, lielākais izaicinājums mūsu dzīves laikā, kas ietekmēs katru no mums un vienlaikus būtiski mainīs ekonomikas struktūru.
"Svarīgi ieklausīties zinātnieku teiktajā - turpinot dzīvot kā līdz šim, klimata svārstību un dabas katastrofu biežums un nopietnība jau šī gadsimta otrajā pusē būtiski pasliktinās dzīves kvalitāti daudzviet pasaulē - un atbilstoši rīkoties," sacīja Kazāks.
Kazāks sacīja, ka nepieciešams vienlaikus darboties divos virzienos. Pirmkārt, investēt risinājumos ar zemu oglekļa "pēdas nospiedumu" jeb tā dēvētajā zaļajā ekonomikā. Otrkārt, pakāpeniski, bet būtiski palielināt oglekļa izmešu cenu, atspoguļojot klimata pārmaiņas veicinošu darbību negatīvos ārējos efektus to cenā un tādējādi padarot tās dārgākas un mazāk izdevīgas.
"Ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītie jautājumi būtiski ietekmēs arī centrālo banku darbību - monetāro politiku, finanšu aktīvu pārvaldību, finanšu stabilitātes jomu, statistikas apkopošanu. Arī finanšu pratības paaugstināšanas projektos noteikti būs jāņem vērā ar zaļo ekonomiku saistītie jautājumi," skaidroja Kazāks.
Arī Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre sacīja, ka ilgtspējīgas finanses ir viena no Finanšu nozares asociācijas prioritātēm. Klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzība un ar to saistītās sociālās pārmaiņas sniedz jaunas iespējas ilgtspējīgu finanšu un pārvaldības risinājumu radīšanā.
"Finanšu nozares uzdevums ir kopīgiem spēkiem veicināt izpratni par šiem jautājumiem, lai palīdzētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt un sniegt atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārejai uz ilgtspējīgu produktu radīšanu un izmantošanu ikdienā," skaidroja Bajāre.