Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.
Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.
Fragments no intervijas
Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?
ES zaļais kurss no vienkārša patērētāja skatpunkta ir ļoti pievilcīgs – mazāk izmešu, veselīgāka (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem audzēta) pārtika. Tai pašā laikā šai skaistajā nākotnē ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, skan vēlme par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Tas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un intensīvāku augsnes mehānisko apstrādi. Vēl ir arī klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Pašlaik kabinetos top dažādi projekti – kā nākotnē drīkstēs strādāt lauksaimnieki. Jāuzsver, tas nav tikai par zemniekiem vien, bet arī pārtikas patērētājiem – tātad pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus Eiropas un arī Latvijas politiķus un ierēdņus "drosmīgu lēmumu pieņemšanai" ar dažādām akcijām cenšas motivēt neliela sabiedrības daļa. Proti, pirms kāda laika notika pasākumi pret dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu uzturā. Daudzi cilvēki to uzskatīja par labu, diez vai padomājot un saprotot, ka dzīvnieku izcelsmes produkti ir arī piens, krējums, sviests, siers, biezpiens un olas. Šaubos, vai sabiedrības vairākumam ir izpratne, kādi izskatās pārtikas veikalu plaukti bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Būtu lietderīgi cilvēkiem atvērt acis, konkrēti paskaidrojot, ko tas nozīmē, un, kad šādu akciju rīkos nākamreiz, vienoties ar pārtikas veikaliem, ka attiecīgajā dienā dzīvnieku izcelsmes produkcijas pārdošanā nav. Nav gaļas, zivju un to izstrādājumu, nav piena, krējuma, sviesta, siera, biezpiena un olu.
CO2 izmešu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšana lauksaimniecībā, visticamāk, nozīmēs ievērojami augstākas pārtikas cenas. Nav zināms (jo nav aprēķināts), vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi tos ļaus iegādāties. Vai piena un gaļas lopkopību no ES «pārcelsim» uz citu valsti, kura nav ES dalībvalsts un kurai nav jāievēro nekādi ES uzstādījumi par klimata neitralitāti un augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanas ierobežojumiem? Faktiski šāda kārtība ir stimuls lauksaimniecisko ražošanu no ES pārcelt uz citurieni. Tā ir bīstama tendence, jo tai līdzi nāk jautājums par nodarbinātību reģionos, nodokļu maksājumiem un iztiku (ienākumiem), kā arī pārtikas piegāžu drošību.
Visu interviju lasiet 26.janvāra laikrakstā Diena.