Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā.

Plašākas informācijas sniegšana cilvēkiem par ikvienu organizāciju un to izvietotajām reklāmām palielinās reklāmdevēju atbildību, kā arī palīdzēs samazināt to ļaunprātīgu izmantošanu Facebook platformā, skaidro sociālais tīkls.

Tagad lietotāji varēs aplūkot dažādu Facebook lapu reklāmas Facebook, Instagram, Messenger platformās, kā arī partneru vietnēs, pat tad, ja tās netiek rādītas tieši konkrētajam lietotājam. Autorizējoties Facebook platformā, būs iespējams apmeklēt jebkuru lapu un atlasīt «Informāciju un Reklāmas» (Info and Ads). Šajā sadaļā lietotāji varēs redzēt izveidotās reklāmas ziņas, kā arī būs iespējams atzīmēt aizdomīgas reklāmas, izvēloties norādīto iespēju «Ziņot par reklāmu» (Report ad).

Facebook un Httpool izziņo stratēģiskās partnerības uzsākšanu Balkānu reģionā - Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā un Slovēnijā, informē Httpool pārstāvji.

Tādējādi Facebook uzsver vēlmi būt tuvāk savam klientam - gan aģentūrām, gan vietējiem uzņēmumiem - un veidot ilgtermiņa sadarbību, lai nodrošinātu iespēju gan viņiem sasniegt lielāku auditoriju, gan arī vēl precīzāk un veiksmīgāk veidot jēgpilnas sarunas.

Httpool ir zināms arī Latvijā kā vienīgais oficiālais LinkedIn un Twitter reklāmu partneris, taču grupas uzņēmums tagad būs arī Facebook oficiālais reklāmas pārdošanas partneris Balkānu reģionā. Šajās valstīs Httpool grupa nodrošinās atbalstu un zināšanas mārketinga stratēģijas veidošanai visās Facebook platformās - Facebook, Instagram, Facebook Messenger un Whatsapp. Tādējādi Httpool izmantos citās platformās uzkrātās zināšanas par veiksmīgām kampaņām un realizēs tās arī Facebook platformās.

Sociālais tīkls Facebook ir atzinīgi novērtējis Latvijas lidsabiedrības airBaltic inovatīvo pieeju, izmantojot Facebook Attribution sociālo mediju reklāmu analizēšanas rīku, kas palīdzējis izstrādāt mērķtiecīgas kampaņas un labāk izprast klientu rīcību un vajadzības. airBaltic izmantoja Facebook Attribution iegūto informāciju, lai radītu mērķtiecīgas lidojumu reklāmas Facebook, kā rezultātā lidojumu rezervācijas no Facebook pieaugušas par 5,4 reizēm.

«Šoreiz mēs spērām soli uz priekšu, izmantojot sociālā medija Facebook platformu, ko mūsu klienti izmanto visbiežāk. Mēs apzināmies, ka mērķtiecīgas aktivitātes sociālajos tīklos ietekmē komercdarbības rezultātus un klientu apmierinātību, tādēļ esam gatavi izmantot inovācijas, ko piedāvā Facebook,» skaidro airBaltic mārketinga viceprezidente Elīna Prāve.

airBaltic kopā ar aģentūru Mediabrands Digital izstrādāja stratēģiju, kas bija balstīta uz individualizētām airBaltic lidojumu reklāmām Facebook, lai izprastu klientu vēlmes, vajadzības un uzvedību. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti Facebook rīki: dinamiskās reklāmas (Dynamic adverts) un to novērtēšana (Measurement). Atkārtota, mērķauditorijai adresēta reklāma sniedz iespēju lidsabiedrībām reklamēt konkrētus maršrutus un datumus cilvēkiem, kuri ir tos iepriekš aplūkojuši, bet nav veikuši rezervāciju. Šis formāts dod klientiem iespēju ātri, ērti veikt rezervāciju un pievienot papildu pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai viņi veic pārlūkošanu datorā vai mobilajā ierīcē.

Sociālā tīkla uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Kongresa augšpalātas Senāta locekļiem, bet noraidīja aicinājumus sadalīt «Facebook» vairākos uzņēmumos.

Zakerberga vizīte notika laikā, kad «Facebook» saskaras ar daudzām regulēšanas un juridiskām problēmām tādos jautājumos kā konkurence, digitālais privātums, cenzūra un atklātība politiskās reklāmās.

«Facebook» preses sekretārs sacīja, ka sarunas daļēji fokusējās uz interneta regulējumu nākotnē.

Demokrātu senators Marks Vorners, kurš ir viens no vadošajiem ASV likumdevējiem digitālās drošības jomā, lika saprast, ka Zakerbergs tika lielā mērā uzklausīts.

Republikāņu senators Džošs Holijs, kurš ir izteikts «Facebook» kritizētājs, sacīja, ka viņš arī pēc «vaļsirdīgas sarunas» ar Zakerbergu vēl ir nobažījies.

«Es viņu izaicināju izdarīt divas lietas, lai parādītu, ka FB ir nopietna attieksme pret objektivitāti, privātumu & konkurenci. 1) Pārdot «WhatsApp» & «Instagram»; 2) Pakļauties neatkarīgam, trešās puses veiktam auditam cenzūras jomā,» tvītoja Holijs. «Viņš pateica «nē» abiem [priekšlikumiem].»

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

Sociālais tīkls Facebook atklāj, kādus datus tas apkopo par lietotājiem. Un daudziem var nepatikt tas, ko viņi redz, ziņo BBC.

Iespēja iestatījumos ar nosaukumu «Off-Facebook Activity» parādīs visas lietotnes un vietnes, kas sūta informāciju par jums sociālajam tīklam Facebook, kas pēc tam tiek izmantots, lai efektīvāk atlasītu reklāmas. Lietotājs varēs iztīrīt savu digitālo vēsturi un nepieļaut šādu izsekošanu nākotnē.

Pagaidām gan šīs iespējas ieviešana notiek ļoti lēni - patlaban tas tiek testēts tikai Īrijā, Dienvidkorejā un Spānijā, bet mērķis ir galu galā to piedāvāt visā pasaulē.

Šāda iniciatīva nākusi klajā laikā, kad Apple un Mozilla jau ir veikušas pasākumus, lai neļautu Facebook un citiem pakalpojumiem izsekot lietotājus.

Visbiežāk lietotāju izsekošanas pamatā ir Facebook Pixel. Tas ir iemesls, kāpēc pēc tam, kad esat pārlūkojis interneta vietni, lai, piemēram, atrastu sev jaunus apavus, pusstundu pēc tam Facebook ziņu plūsmā jums parādīsies reklāma, kas atgādinās par šiem apaviem.

Uzņēmums «Facebook» otrdien paziņojis, ka dos lietotājiem iespēju apstrīdēt sociālā tīkla lēmumus dzēst viņu ierakstus, fotogrāfijas un video, kas atzīti par neatbilstošiem sociālā tīkla standartiem.

«Facebook» ar apelācijas procesu plāno nākt klajā tuvākajā laikā, un pirmo reizi sniedzis ieskatu uzņēma iekšējos standartos, pēc kuriem ieraksti tiek izvērtēti un izlemts, kuri būtu izdzēšami.

«Facebook» sabiedrisko attiecību menedžere Šivona Čuminski skaidroja, ka uzņēmums šādi cenšas skaidrāk parādīt, kur tiek novilkta līnija, ja runa ir par saturu, ko lietotāji publisko sociālajā tīklā.

«Un pirmo reizi mēs dodam jums iespēju apstrīdēt mūsu lēmumus par individuāliem ierakstiem,» viņa piebilda.

«Facebook» šobrīd ir iesaistīts privāto datu aizsardzības skandālā pēc ziņām, ka Lielbritānijas datu analīzes firma «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi 87 miljonu ASV vēlētāju «Facebook» profilu informāciju bez viņu atļaujas.

Viens no ASV tehnoloģiju firmas «Apple» dibinātājiem Stīvs Vozņaks ir paziņojis par sava konta slēgšanu sociālajā tīklā «Facebook», izdarot to laikā, kad uzņēmums «Facebook» mēģina tikt galā ar ļaunāko privātuma krīzi savā vēsturē.

Vozņaks e-pasta vēstulē izdevumam «USA Today» pavēstīja, ka «Facebook» gūst daudz reklāmas ienākumu no lietotāju profilu detaļām. «Visa peļņa balstās uz lietotāju informāciju, bet lietotāji nesaņem neko no šīs peļņas,» rakstīja Vozņaks.

«Apple» pelna naudu ar labiem produktiem, nevis ar jums, paziņoja Vozņaks.

Vozņaks pirmdienas vakarā Filadelfijā sniegtā intervijā ziņu aģentūrai «Associated Press» (AP) sacīja, ka jau kādu laiku bija domājis par sava «Facebook» konta dzēšanu, bet izdarījis to pēc tam, kad vairāki viņa uzticami draugi pagājušonedēļ izdzēsa savus kontus šajā sociālajā tīklā.

«Ir liela liekulība neievērot manu privātumu, kad uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Cukerbergs uzpērk visus namus ap savējo un visus zemesgabalus ap savējo Havaju salās pats sava privātuma dēļ,» teica Vozņaks. «Viņš zina tā vērtību, bet viņam nerūp manējais.»

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Lai palīdzētu Firefox lietotājiem vairāk kontrolēt savus datus sociālajā tīklā Facebook, izveidots Facebook Container paplašinājums, vēsta Mozilla Firefox blogs blog.mozilla.org.

Līdz ar šo paplašinājumu Facebook ir grūtāk sekot lietotāja aktivitātēm citās tīmekļa vietnēs, izmantojot trešās puses sīkdatnes. «Mēs uzskatām, ka ir jābūt instrumentiem, kā ierobežot, kādus datus citi var ievākt par jums. Tas ietver mūs: Mozilla nevāc datus no Facebook Container paplašinājuma izmantošanas. Mēs zinām tikai to, cik reizes paplašinājums ir instalēts vai noņemts,» tiek uzsvērts blogā.

Instalējot šo paplašinājumu, tas dzēsīs Facebook sīkdatnes un izlogos (log out - angliski) no Facebook. Nākamajā reizē, kad lietotājs apmeklē Facebook, tas nonāk jaunā, zilā pārlūkprogrammas cilnē.

«Jūsu datos ir liela vērtība. Ir svarīgi regulāri pārskatīt jūsu konfidencialitātes iestatījumus visās vietnēs un lietojumprogrammās, kas tos izmanto,» akcentē Mozilla Firefox.

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

Sociālā tīkla «Facebook» vadītājs Marks Cukerbergs, pārtraucot piecas dienas ilgu klusēšanu par «Facebook» lietotāju datu izmantošanas skandālu, atzinis, ka firma pieļāvusi «kļūdas» un tai vajag «sasparoties», lai atrisinātu šo problēmu.

«Mums ir atbildība aizsargāt jūsu datus, un, ja mēs to nespējam, tad mēs neesam pelnījuši jums kalpot,» Cukerbergs pavēstīja savos pirmajos publiskajos komentāros kopš šī skandāla izcelšanās.

«Es esmu strādājis, lai saprastu, tieši kas notika, un kā nodrošināt, lai tas nenotiktu atkal,» paziņoja Cukerbergs.

«Svarīgākās darbības, lai novērstu, ka tas notiek atkal, mēs jau esam veikuši pirms [vairākiem] gadiem,» Cukerbergs rakstīja savā «Facebook» lapā. Piemēram, «Facebook» jau 2014.gadā samazināja ārējo lietotņu piekļuvi tīkla lietotāju datiem, tomēr daži no veiktajiem pasākumiem stājās spēkā tikai gadu pēc tam.

«Tomēr mēs arī izdarījām kļūdas, ir jādara vairāk, un mums vajag sasparoties un to izdarīt,» secināja «Facebook» vadītājs.

ASV regulatori apstiprinājuši piecu miljardu ASV dolāru (4,4 miljardu eiro) sodu sociālo tīklu kompānijai «Facebook», lai noslēgtu mierizlīgumu izmeklēšanā par datu privātuma pārkāpumiem, vēstīja ASV plašsaziņas līdzekļi.

Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) izmeklē aizdomas, ka Lielbritānijas politisko konsultāciju kompānija «Cambridge Analytica» nelikumīgi ieguva līdz pat 87 miljoniem «Facebook» lietotāju datu.

Mierizlīgumu FTC apstiprināja ar trim balsīm par un divām pret, ASV medijiem atklājuši anonīmi avoti. Piecu miljardu ASV dolāru sodu atbalstīja visi Republikāņu partijas pārstāvji komisijā, bet pret to iebilda demokrāti.

Laikraksts «The New York Times» vēstīja, ka demokrāti vēlas striktākus ierobežojumus kompānijai, bet citi demokrāti sodu kritizējuši kā nepietiekamu.

Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūra FTC 2018.gada martā sāka izmeklēšanu pret «Facebook». Pirms tam izskanēja, ka «Cambridge Analytica» piekļuvusi miljoniem tīkla lietotāju datu.

Daļa ASV iedzīvotāju reaģējuši strikti uz Facebook privātuma nosacījumiem un pretrunīgo informāciju saistībā ar tiem, mazāk izmantojot sociālā medija platformu, savukārt daudzi jaunieši lietotni no saviem tālruņiem dzēsuši, liecina Pew Research Center pētījums.

54% lietotāju vecumā no 18 gadiem mainījuši privātuma iestatījumus pēc tam, kad vairākas reizes atklāts, ka Facebook nav spējis aizsargāt lietotāju datus, ko izmantojuši virkne Facebook sadarbības partneri.

Pētījums arī liecina, ka aptuveni 42% Facebook lietotāju izvēlējušies vairākas nedēļas neizmantot platformu, savukārt ceturtdaļa lietotāju pērn vispār no tālruņa dzēsuši Facebook lietotni.

Pew pētījumā konstatēts, ka lielā mērā tieši vecums ir bijis galvenais aspekts, lemjot par Facebook lietotnes dzēšanu, un 44% jaunu lietotāju (18-27 gadi) pēdējo mēnešu laikā lietotni dzēsuši, salīdzinot ar 12% lietotāju vecumā no 65 gadiem.

Pēc Cambridge Analytica skandāla Facebook izmainīja savu privātuma politiku. Pagaidām Facebook nav sniedzis komentāru.

Sociālā tīkla «Facebook» lietotājiem šogad tiks nodrošināta iespēja izdzēst visus viņu datus, lai gan «Facebook» par šādu iespēju paziņoja jau pērn.

«Facebook» finanšu direktors Deivids Vēners tehnoloģiju konferencē sacīja, ka sociālā tīkla uzņēmums plāno šogad nodrošināt «tīras vēstures» («clear history») iespēju, par kuru bija paziņojis jau pērnā gada maijā, kad bija pievērsta pastiprināta uzmanība «Facebook» privātuma politikai.

Vēners neminēja konkrētu datumu, bet norādīja, ka «tīras vēstures» iespēja būs pieejama «vēlāk šajā gadā». Viņš atzīmēja, ka lietotāji ar savu datu izdzēšanu ietekmēs sociālā tīkla centienus adresētas reklāmas jomā.

«Es domāju, ka tas radīs kādus traucēkļus mūsu spējām adresēt [reklāmas] tikpat efektīvi kā iepriekš,» teica Vēners.

«Pateicis to, es domāju, ka mēs līdz šim esam spējuši relatīvi labi tikt ar to galā (..) Es teiktu, ka ainava noteikti mainās un virziens padara grūtāku izaugsmi un dod mazāku priekšstatu par to, kā tas patiesībā beigsies.»

Latvijā 4.novembrī plānots atklāt "Facebook" apmācību platformu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Boost with Facebook", kurā bez maksas būs pieejami dažādi interaktīvi tiešsaistes apmācību materiāli, informē digitālās platformas pārstāvji.

Šajā vietnē būs atrodami vebināri par uzņēmumu klātbūtnes un atpazīstamības veicināšanu interneta vidē, radoša satura izveidi, kā arī dažādu Latvijas uzņēmumu efektīvas digitālo rīku lietošanas piemēri, lai palīdzētu uzņēmējiem atjaunot un stiprināt savu darbību pēc pandēmijas krīzes.

"Facebook" publiskās politikas vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Džeikobs Turovskis norāda, ka daudzi izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras uzņēmēji, nepazudīs nekavējoties līdz ar pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ kompānija vēlas palīdzēt uzņēmējiem izmantot interneta un bezmaksas "Facebook" un "Instagram" rīku potenciālu.

"Boost with Facebook" platforma tiks ieviesta šodien ar tiešraides vebināru - bezmaksas "Facebook Live" digitālo rīku apmācības "darbnīcu", kuras laikā dalībnieki uzzinās, kā veicināt uzņēmumu klātbūtnes interneta vidē izaugsmi, kā palielināt piedāvājuma atpazīstamību, kā arī par citiem digitālā mārketinga jautājumiem.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.