Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Rīt, 25.aprīlī, Iekšlietu ministrijas (IeM) pēdējā darba dienā vecajās telpās Raiņa bulvārī 6, plānotas vairākas tikšanās un pasākumi, bet pēcpusdienā pēdējais darbs vēsturiskajā ēkā – plāksnes noņemšana, informē IeM.

Jau agri no rīta, plkst.8.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis tiksies ar VUGD darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām, lai pārrunātu VUGD materiāli tehniskā nodrošinājuma un darba apstākļu jautājumus. Par šādas tikšanās nepieciešamību ministrs ar arodbiedrību pārstāvjiem vienojās 9.aprīlī, kad izskanēja informācija par būtiskiem trūkumiem VUGD darbinieku materiāli tehniskajā un darba apstākļu nodrošinājumā.

Plkst.10.30 4.stāva zālē iekšlietu ministrs un VUGD priekšnieks apbalvos četrus AS Sadales tīkls Austrumu reģiona Remonta un celtniecības dienesta darbiniekus, kuri, riskējot ar savu dzīvību, 26.martā izglāba kādu autovadītāju, kura transportlīdzeklis bija iegāzies dīķī. Par pašaizliedzīgu un operatīvu rīcību ekstremālos apstākļos, sniedzot palīdzību dīķī zem ledus nogrimušajā transportlīdzeklī iesprostotajam autovadītājam, Vladimirs Vasiļevičs, Jurijs Dobrosoļcevs, Pāvels Jurkins un Viktors Andruškevičs apbalvoti ar Iekšlietu ministrijas Goda zīmi.

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

ASV izziņo Pirmsceļojuma autorizācijas programmu ASV Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem iebraukšanai valstī.

Rīga, 2008. gada 6. jūnijs – 3. jūnijā ASV Tēvzemes drošības departaments izklāstīja Ieceļošanas Elektroniskās Autorizācijas Sistēmas (IEAS) detaļas. IEAS ir jauna tiešsaistes sistēma, kas ir daļa no ASV Bezvīzu programmas un kuras ieviešanu nosaka 2007. gada 9/11 Komisijas likuma Izpildes rekomendācijas, Db.lv informē ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

2008. gada 1. augustā Tēvzemes drošības departaments pēc ceļotāju brīvas izvēles sāks pieņemt pieteikumus IEAS sistēmas mājas lapā https://esta.cbp.dhs.gov. Līdz laikam, kad IEAS kļūs par obligātu prasību visiem Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem, IEAS pieteicējiem būs vēl jāizpilda I-94W formu, lai iesniegtu to pirmajā pilsētā ASV, kur viņi ieradīsies. 2008. gada novembra vidū Tēvzemes drošības departamenta sekretārs izdos paziņojumu par obligāto IEAS prasību ieviešanu, kas stāsies spēkā 2009. gada 12. janvārī.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa solījusi darīt visu iespējamo, lai Latvija ASV Bezvīzu režīma programmā iekļautos jau šogad. Tā telefonintervijā Dienai norādījis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanās laikā M. Riekstiņš guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvija saņems oficiālu apstiprinājumu šim lēmumam.

ASV valsts sekretāre atzinusi, ka Latvija ir paveikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Latviju varētu iekļaut bezvīzu režīma programmā. "Es sagaidu, ka tuvākajā laikā saņemsim oficiālu ASV administrācijas paziņojumu par šo jautājumu," norādījis M. Riekstiņš, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ir tuvu iekļaušanai bezvīzu režīmam.

Ārlietu ministrs tāpat arī informēja, ka no Latvijas puses viss nepieciešamais šajā jautājumā ir izdarīts, un šobrīd tiek veiktas iekšējās procedūras ASV. "ASV valsts sekretāre minēja, ka administrācijas mērķis ir izdarīt visu, lai vēlākais līdz gada beigām mūsu valsts pilsoņi varētu uz ASV ceļot bez vīzas," stāsta M. Riekstiņš.

Šī gada 12.martā iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ASV Iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) parakstīja LR Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par ASV Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem, informē Ārlietu ministrija.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš informēja, ka Latvijas un Kopienas mērķi pilnībā sakrīt, proti, ka ES dalībvalstīm jāpievienojas ASV Bezvīzu programmai, cik ātri vien iespējams, lai nodrošinātu pilnu paritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem.

Latvijas Radio ziņo, ka LR Ārlietu ministrija un prezidents Valdis Zatlers paredz, ka bezvīzu režīms ar ASV varētu stāties spēkā jau šogad.

ES un īpaši, tā sauktās, vecās ES dalībvalstis ir neapmierinātas par šādu notikumu attīstību, un uzskata, ka šādi jautājumi būtu jārisina visai ES kopīgi. ES Tieslietu komisārs Franko Fratīnī uzskata, ka jau šogad visām 27 ES dalībvalstīm būtu iespēja panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Tomēr jaunās dalībvalstis - Čehija, Latvija un Igaunija - jau tagad izvēlējušās citu ceļu.

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. "Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus".

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Eiropas Parlamentā 23.aprīlī notika debates par ASV bezvīzu programmu. Pagājušonedēļ ES Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju ES vārdā sākt sarunas ar ASV par noteiktiem kopēja bezvīzu režīma aspektiem, ko attiecinātu uz visu ES valstu pilsoņiem. Vienlaikus vairākas ES dalībvalstis jautājumu risina divpusēji.

ES Padomē prezidējošās Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutin Mate paskaidroja, ka sarunām ES Padome ir izvēlējusies "divjoslu" pieeju. Proti, Eiropas Savienības valstīm ir kopēja vīzu politika, tādēļ par aspektiem, kas ir Kopienas kompetencē, sarunas notiks starp Eiropas Kopienu un ASV. Savukārt par dalībvalstu īpašās kompetences jautājumiem notiks divpusējas sarunas.

Vienlaikus Padomes pārstāvis norādīja, ka pagaidām noslēgtie dalībvalstu un ASV memorandi nav vienošanās, bet gan tikai nodomu dokumenti.

Eiropas transporta komisārs Jacques Barrot uzsvēra: "Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek dalīti divas kategorijās: tie, kam vīzas vajadzīgas, un tie, kam tās neprasa." Pēc komisāra domām, sarunas ES vārdā ir daudz efektīvākas: piemēri ir ES un ASV Vienoto debesu nolīgums vai sarunas par vīzu režīmiem ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm.

Krievija atbalsta pilnīgu vīzu atcelšanu starp Latviju un Krieviju un Rīgas vicemēra Aināra Šlesera piedāvājums piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas investoriem varētu būt kā pārejas periods ceļā uz pilnīgu vīzu atcelšanu, raksta Komsomoļskaja Pravda.

Par to esot paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņam paticis A. Šlesera piedāvājums un viņš teica, ka robežšķērsošanas noteikumu atvieglošana veicinās gan abu valstu attiecības, gan investīcijas Latvijā.

Bezvīzu režīma ieviešanu Krievija apspriež ne tikai ar Latviju, bet ar visu Eiropas Savienību. «Pēdējā tikšanās reizē ar ES pārstāvjiem, mēs nolēmām izstrādāt plānu, kas ir jāizdara, lai varētu atcelt vīzas un tad arī nosauksim laiku, kad varētu tikt atceltas vīzas,» tā A. Vešņakovs.

Viņš arī teica, ka Itālijas ārlietu ministrs kādā intervijā esot izteicies, ka šī gada laikā jautājumu jau varētu atrisināt, tomēr pats A. Vešņakovs norāda, ka īsti netic tik optimistiskām prognozēm, lai gan gribētos, lai tās īstenojas.

Šī gada 12.martā Latvijā vizītē uzturēsies ASV tēvzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Secretary of Homeland Security Michael Chertoff), informēja Ārlietu ministrija. Vizītes mērķis ir parakstīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par Amerikas Savienoto Valstu Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem.

Memorands pauž abu valstu kompetento iestāžu nodomu sadarboties informācijas apmaiņā par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem, par jautājumiem migrācijas lietās, kā arī attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas veicinās terorisma un noziedzības apkarošanu. Memorands paredz arī pušu sadarbību personu atpakaļuzņemšanas jautājumos, kā arī programmu izstrādi attiecībā uz lidojumu drošību.

Latvija ilgstoši ir aktīvi darbojusies gan divpusēji, gan arī ES ietvaros, lai panāktu vīzu paritāti ar ASV, nodrošinot Latvijas pilsoņu iespēju ieceļot ASV bez vīzas un tādējādi pārtrauktu nevienlīdzīgos noteikumus ES dalībvalstīm ieceļošanai ASV.

Lielākā daļa (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju.

37% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 27% iedzīvotāju drīzāk atbalsta bezvīzu režīmu starp Latviju un Krieviju. To atklājis tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta bezvīzu režīma noteikšanu starp Latviju un Krieviju – 16% iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 14% noteikti neatbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 12. jūlija līdz 14. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Bezvīzu režīms ar ASV varētu tikt ieviests jau šā gada beigās, šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja jaunais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

Viņš norādīja, ka ir trīs atslēgas jautājumi, lai tiktu ieviests bezvīzu režīms: „pirmkārt, vīzu atteikuma skaitam ir jābūt zem 10 % un jaunākie dati liecina, ka šobrīd tas ir 8,2%, kas ir ļoti labi. Otrkārt, Latvijai ir jāievieš biometriskās pases, kas jau ir panākts.

Treškārt, mums būtu jādalās ar informāciju par zagtām pazaudētām vai arī viltotām pasēm. Pašreiz strādājam pie dokumentiem, lai šāda informācijas apmaiņa varētu notikt. Līdz ar to esmu ļoti apmierināts. Nesenā ministra vizīte bija ļoti pozitīva. Viņš vēlas, lai bezvīzu režīms tiktu ieviests līdz Buša termiņa beigām.”

Larsons norādīja , ka cer, ka būs iespējams ieviest bezvīzu režīmu līdz gada beigām. Tomēr, „reālistiski skatoties, es domāju, ka Latvija spēs izpildīt šos kritērijus, bet tā kā tā ir jauna programma, tad arī ASV ir jāizpilda zināmi kritēriji. Mums ir jāizveido elektroniska sistēma. Tas ļaus cilvēkiem, kuri vēlas doties uz ASV, internetā aizpildīt ļoti vienkāršu pieteikuma formu un pēc 48 h viņi saņems atbildi. Tā ļaus šiem cilvēkiem divus gadus doties uz ASV bez vīzas. Šī veidlapa ir tā pati, kas šobrīd jāizpilda pēc nosēšanās. Līdz ar to, šī veidlapa būs jāaizpilda pirms nevis pēc lidojuma.”

Šī ir lieliska iespēja tikt vaļā no sliņķiem un kabinetos sēdētājiem, paudis Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paredzot samazināt vadošo amatu skaitu Iekšlietu ministrijā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ceturtdien, 9. jūlijā, iknedēļas Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāju sanāksmē uzdeva veikt pasākumus, lai samazinātu štata vietu skaitu Iekšlietu ministrijā un tās dienestos, īpaši augstāko un vidējo vadītāju līmenī, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Ministrs sanāksmē norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai nākamgad būtu iespējams izveidot sabalansētu valsts budžetu, valdība ir lēmusi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 5%.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Aizejošā nedēļa nenoliedzami ir iezīmējusies gan ar pietiekami bagātīgu politiskās staigāšanas devu, gan arī visai spilgtiem un pat negaidītiem ekonomiskajiem notikumiem.

Tajā pašā laikā mūsu valsts kārtējo reizi saņēma kārtējo starptautisko pļauku - tika skaidri norādīts, ka jau šogad mūsu lielais un neaizstājamais draugs ASV varētu ieviest bezvīzu režīmu ar Grieķiju, Čehiju un Igauniju, bet ne Latviju. Protams, var teikt, ka nekas briesmīgs nenotiks, ja Latvija šo izredzēto valstu skaitam pievienosies gadu vai divus vēlāk, un taisnība jau vien būs.

Tomēr šajā sakarā ir jāatzīmē kāda būtiska nianse. Varētu par šo jautājumu daudz nediskutēt, ja vīzu režīms tiktu atcelts tikai ar Grieķiju, aiz borta atstājot visu Austrumeiropu - grieķi tomēr ir demokrātiskās vērtības attīstījuši ievērojami ilgāku laiku. Taču kārtējo reizi veiksmīgāka par mums ir izrādījusies arī Igaunija - valsts, kura starta pozīcija šajā jautājumā bija identiska mūsējai. Tiesa, ir jau dzirdēti joki par to, ka ar Kanādu mums bezvīzu režīmu izdevās ieviest laikā, kad mums bija Valsts prezidente, kura ilgu laiku bija strādājusi Kanādā, un varbūt Valda Zatlera vietā būtu vajadzējis iecelt kādu ar amerikāniskāku izcelsmi. Taču patiesībā absolūti izgāzušies ir tie naivie romantiķi, kas vēl nesen apgalvoja - pasu korupcijas skandāls neradīs šķēršļus bezvīzu režīma ieviešanai ar ASV, jo tādējādi mēs parādām, ka mēs apzināmies šo problēmu, turklāt esam atklāti. Šeit nav runa par to, ka notikušo būtu vajadzējis noklusēt (amerikāņi tāpat visu, visticamāk, uzzinātu ātrāk par pašu bāleliņiem), bet gan to, ka sevi cienoša valsts kaut ko tādu vispār nepieļautu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri devuši Eiropas Komisijai (EK) zaļo gaismu pārrunām par bezvīzu pārvietošanos uz ASV visu ES valstu pilsoņiem, informē BBC.

ES administrācija paudusi sarūgtinājumu par jauno ES valstu induviduāli virzītajiem līgumiem.

Vecajām ES valstīm gandrīz visām ir bezvīzu režīms ar ASV, bet Grieķijai un vairumam 12 jaunuzņemto valstu, izņemot Slovēniju, tā nav.

ES sarunās ar ASV galvenā diskusiju detaļa ir pieeja personiskajiem datiem, kam ASV mainījusi noteikumus kopš 2001. gada terorisma uzbrukumiem.

Ārlietu ministri, tiekoties Luksemburgā piektdien, 18. aprīlī, aicinājuši EK norādīt pārrunās kā galveno, ka ASV drošības prasības ir pretrunā ar ES likumiem par datu aizsardzību.

Vašingtona vēlas piekļuvi ceļotāju datiem un ES valstu Šengenas zonas bezvīzu ceļošanas datu bāzei.