Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)), informēja Iekšlietu ministrija.

Sanāksmē plānots apstiprināt pilnvarojumu Eiropas Komisijai uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai.

Lēmuma mērķis ir dot pilnvarojumu Komisijai sākt sarunas par līguma noslēgšanu ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Līguma mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekļaušanu Bezvīzu režīma programmā.

Tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu un citiem tiesību aktiem vairākas ar Bezvīzu režīma programmu saistītās prasības ietilpst Kopienas kompetencē, viens no pilnvarojuma uzdevumiem ir nodalīt Eiropas Kopienas kompetenci no jautājumiem, par kuriem dalībvalstis var divpusēji runāt ar ASV. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatturas no divpusējām sarunām ar ASV, kas skar pilnvarojumā atrunātās Eiropas Komisijas kompetences jomas.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa solījusi darīt visu iespējamo, lai Latvija ASV Bezvīzu režīma programmā iekļautos jau šogad. Tā telefonintervijā Dienai norādījis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanās laikā M. Riekstiņš guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvija saņems oficiālu apstiprinājumu šim lēmumam.

ASV valsts sekretāre atzinusi, ka Latvija ir paveikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Latviju varētu iekļaut bezvīzu režīma programmā. "Es sagaidu, ka tuvākajā laikā saņemsim oficiālu ASV administrācijas paziņojumu par šo jautājumu," norādījis M. Riekstiņš, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ir tuvu iekļaušanai bezvīzu režīmam.

Ārlietu ministrs tāpat arī informēja, ka no Latvijas puses viss nepieciešamais šajā jautājumā ir izdarīts, un šobrīd tiek veiktas iekšējās procedūras ASV. "ASV valsts sekretāre minēja, ka administrācijas mērķis ir izdarīt visu, lai vēlākais līdz gada beigām mūsu valsts pilsoņi varētu uz ASV ceļot bez vīzas," stāsta M. Riekstiņš.

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. "Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus".

Šī gada 12.martā iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ASV Iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) parakstīja LR Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par ASV Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem, informē Ārlietu ministrija.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš informēja, ka Latvijas un Kopienas mērķi pilnībā sakrīt, proti, ka ES dalībvalstīm jāpievienojas ASV Bezvīzu programmai, cik ātri vien iespējams, lai nodrošinātu pilnu paritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem.

Latvijas Radio ziņo, ka LR Ārlietu ministrija un prezidents Valdis Zatlers paredz, ka bezvīzu režīms ar ASV varētu stāties spēkā jau šogad.

ES un īpaši, tā sauktās, vecās ES dalībvalstis ir neapmierinātas par šādu notikumu attīstību, un uzskata, ka šādi jautājumi būtu jārisina visai ES kopīgi. ES Tieslietu komisārs Franko Fratīnī uzskata, ka jau šogad visām 27 ES dalībvalstīm būtu iespēja panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Tomēr jaunās dalībvalstis - Čehija, Latvija un Igaunija - jau tagad izvēlējušās citu ceļu.

Eiropas Parlamentā 23.aprīlī notika debates par ASV bezvīzu programmu. Pagājušonedēļ ES Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju ES vārdā sākt sarunas ar ASV par noteiktiem kopēja bezvīzu režīma aspektiem, ko attiecinātu uz visu ES valstu pilsoņiem. Vienlaikus vairākas ES dalībvalstis jautājumu risina divpusēji.

ES Padomē prezidējošās Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutin Mate paskaidroja, ka sarunām ES Padome ir izvēlējusies "divjoslu" pieeju. Proti, Eiropas Savienības valstīm ir kopēja vīzu politika, tādēļ par aspektiem, kas ir Kopienas kompetencē, sarunas notiks starp Eiropas Kopienu un ASV. Savukārt par dalībvalstu īpašās kompetences jautājumiem notiks divpusējas sarunas.

Vienlaikus Padomes pārstāvis norādīja, ka pagaidām noslēgtie dalībvalstu un ASV memorandi nav vienošanās, bet gan tikai nodomu dokumenti.

Eiropas transporta komisārs Jacques Barrot uzsvēra: "Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek dalīti divas kategorijās: tie, kam vīzas vajadzīgas, un tie, kam tās neprasa." Pēc komisāra domām, sarunas ES vārdā ir daudz efektīvākas: piemēri ir ES un ASV Vienoto debesu nolīgums vai sarunas par vīzu režīmiem ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm.

Šī gada 12.martā Latvijā vizītē uzturēsies ASV tēvzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Secretary of Homeland Security Michael Chertoff), informēja Ārlietu ministrija. Vizītes mērķis ir parakstīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par Amerikas Savienoto Valstu Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem.

Memorands pauž abu valstu kompetento iestāžu nodomu sadarboties informācijas apmaiņā par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem, par jautājumiem migrācijas lietās, kā arī attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas veicinās terorisma un noziedzības apkarošanu. Memorands paredz arī pušu sadarbību personu atpakaļuzņemšanas jautājumos, kā arī programmu izstrādi attiecībā uz lidojumu drošību.

Latvija ilgstoši ir aktīvi darbojusies gan divpusēji, gan arī ES ietvaros, lai panāktu vīzu paritāti ar ASV, nodrošinot Latvijas pilsoņu iespēju ieceļot ASV bez vīzas un tādējādi pārtrauktu nevienlīdzīgos noteikumus ES dalībvalstīm ieceļošanai ASV.

Bezvīzu režīms ar ASV varētu tikt ieviests jau šā gada beigās, šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja jaunais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

Viņš norādīja, ka ir trīs atslēgas jautājumi, lai tiktu ieviests bezvīzu režīms: „pirmkārt, vīzu atteikuma skaitam ir jābūt zem 10 % un jaunākie dati liecina, ka šobrīd tas ir 8,2%, kas ir ļoti labi. Otrkārt, Latvijai ir jāievieš biometriskās pases, kas jau ir panākts.

Treškārt, mums būtu jādalās ar informāciju par zagtām pazaudētām vai arī viltotām pasēm. Pašreiz strādājam pie dokumentiem, lai šāda informācijas apmaiņa varētu notikt. Līdz ar to esmu ļoti apmierināts. Nesenā ministra vizīte bija ļoti pozitīva. Viņš vēlas, lai bezvīzu režīms tiktu ieviests līdz Buša termiņa beigām.”

Larsons norādīja , ka cer, ka būs iespējams ieviest bezvīzu režīmu līdz gada beigām. Tomēr, „reālistiski skatoties, es domāju, ka Latvija spēs izpildīt šos kritērijus, bet tā kā tā ir jauna programma, tad arī ASV ir jāizpilda zināmi kritēriji. Mums ir jāizveido elektroniska sistēma. Tas ļaus cilvēkiem, kuri vēlas doties uz ASV, internetā aizpildīt ļoti vienkāršu pieteikuma formu un pēc 48 h viņi saņems atbildi. Tā ļaus šiem cilvēkiem divus gadus doties uz ASV bez vīzas. Šī veidlapa ir tā pati, kas šobrīd jāizpilda pēc nosēšanās. Līdz ar to, šī veidlapa būs jāaizpilda pirms nevis pēc lidojuma.”

Lielākā daļa (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju.

37% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 27% iedzīvotāju drīzāk atbalsta bezvīzu režīmu starp Latviju un Krieviju. To atklājis tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta bezvīzu režīma noteikšanu starp Latviju un Krieviju – 16% iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 14% noteikti neatbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 12. jūlija līdz 14. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Krievija atbalsta pilnīgu vīzu atcelšanu starp Latviju un Krieviju un Rīgas vicemēra Aināra Šlesera piedāvājums piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas investoriem varētu būt kā pārejas periods ceļā uz pilnīgu vīzu atcelšanu, raksta Komsomoļskaja Pravda.

Par to esot paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņam paticis A. Šlesera piedāvājums un viņš teica, ka robežšķērsošanas noteikumu atvieglošana veicinās gan abu valstu attiecības, gan investīcijas Latvijā.

Bezvīzu režīma ieviešanu Krievija apspriež ne tikai ar Latviju, bet ar visu Eiropas Savienību. «Pēdējā tikšanās reizē ar ES pārstāvjiem, mēs nolēmām izstrādāt plānu, kas ir jāizdara, lai varētu atcelt vīzas un tad arī nosauksim laiku, kad varētu tikt atceltas vīzas,» tā A. Vešņakovs.

Viņš arī teica, ka Itālijas ārlietu ministrs kādā intervijā esot izteicies, ka šī gada laikā jautājumu jau varētu atrisināt, tomēr pats A. Vešņakovs norāda, ka īsti netic tik optimistiskām prognozēm, lai gan gribētos, lai tās īstenojas.

Bezvīzu režīmam Latvija ir gatava un līdz gada beigām tas varētu stāties spēkā, vizītes laikā Liepājā prognozēja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

"Attīstība šajā jomā bijusi ļoti laba," uzsvēra Č. Larsons. 12. martā Rīgā parakstītais Latvijas Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par ASV bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem esot bijis pirmais solis ceļā uz to. Savukārt nosacījums, ka vīzu atteikumu skaitam ir jābūt zem 10%, jau tiekot pildīts ilgāku laiku, pašlaik šis skaitlis ir 8,2%. Arī Latvijas pases ar ar biometriskajiem rādītājiem ir ieviestas. Noslēguma fāzē ir darbs pie informācijas apmaiņas par viltotajām pasēm, notiek arī programmatūras izstrāde, kas ļaus ceļotājiem uz ASV pieteikuma formas izpildīt elektroniski jau pirms ierašanās ASV.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas ceļot uz ASV bezvīzu programmas ietvaros, vēl līdz 7. septembrim ir iespēja pieteikties elektroniskajā ceļošanas atļauju sistēmā ESTA bez reģistrācijas nodevas.

Sākot ar 2010. gada 8. septembri, visiem ceļotājiem būs jāmaksā ESTA reģistrācijas nodeva, informē ASV vēstniecība Latvijā.

2010. gada 6. augustā ASV Tēvzemes drošības departaments paziņoja, ka, sākot ar 2010.gada 8. septembri, ceļotājiem no visām 36 bezvīzu režīma programmas valstīm, piesakoties ceļojumam uz ASV un reģistrējoties sistēmā ESTA, piemēros pieteikuma maksu četrpadsmit dolāru apmērā. Tiem ceļotājiem, kuri jau iepriekš reģistrējušies ceļošanai uz ASV bez vīzām un kam jau ir sistēmā ESTA iegūta derīga ceļošanas atļauja, un visiem, kas, aizpildot pieteikuma anketu līdz 2010. gada 8.septembrim, iegūs ceļošanas atļauju, nebūs jāmaksā šī nodeva iegūtās atļaujas divu gadu derīguma termiņa laikā. Katrs ESTA apstiprinājums ir derīgs vairākkārtējai ceļošanai uz ASV divu gadu garumā, izņemot gadījumus, kad ceļotāja pasei beidzies derīguma termiņš.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri devuši Eiropas Komisijai (EK) zaļo gaismu pārrunām par bezvīzu pārvietošanos uz ASV visu ES valstu pilsoņiem, informē BBC.

ES administrācija paudusi sarūgtinājumu par jauno ES valstu induviduāli virzītajiem līgumiem.

Vecajām ES valstīm gandrīz visām ir bezvīzu režīms ar ASV, bet Grieķijai un vairumam 12 jaunuzņemto valstu, izņemot Slovēniju, tā nav.

ES sarunās ar ASV galvenā diskusiju detaļa ir pieeja personiskajiem datiem, kam ASV mainījusi noteikumus kopš 2001. gada terorisma uzbrukumiem.

Ārlietu ministri, tiekoties Luksemburgā piektdien, 18. aprīlī, aicinājuši EK norādīt pārrunās kā galveno, ka ASV drošības prasības ir pretrunā ar ES likumiem par datu aizsardzību.

Vašingtona vēlas piekļuvi ceļotāju datiem un ES valstu Šengenas zonas bezvīzu ceļošanas datu bāzei.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš prognozē, ka starp Latviju un ASV bezvīzu režīms tiks ieviests jau šogad, intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes uzsvēra M. Riekstiņš.

Trešdien ārlietu ministrs dosies vizītē uz ASV. M. Riekstiņš norādīja, ka bezvīzu režīms ar ASV nebūs vizītes galvenais mērķis, jo šajā jomā visas galvenās vienošanās jau panāktas. Viņš gan nevēlējās prognozēt precīzu laiku, kad bezvīzu režīms stāsies spēkā, tomēr, pēc viņa domām, tas būs šajā gadā. "Vai tas būs uz valsts svētkiem vai nedaudz vēlāk, redzēsim," sacīja M. Riekstiņš.

Interviju ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu varat noskatīties, klikšķinot šeit.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

«Runājot par bezvīzu režīmu, Latvija nekad nav bijusi pret bezvīzu režīmu ar Krieviju. Taču vienlaikus jānorāda, ka tas ir ļoti sarežģīts tehnisks process un, lai uz to varētu virzīties, jāizpilda ļoti daudz nosacījumu. Pašreiz nekas neliecina, ka bezvīzu režīms ar Krieviju varētu būt tuvākās nākotnes jautājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādījis: «Latvija jau ir parakstījusi līgumu par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem. Tas prasa aktīvāku tiesībsargājošo institūciju darbu, bet vienlaikus dod arī savu ekonomisko pienesumu pierobežas teritorijās.»

Runājot par pensijām, premjers sacījis: «Krīzes gados pamatbudžetu esam ļoti būtiski saspieduši, bet sociālais budžets ticis maksimāli pasargāts. Ja valsts sektorā strādājošo vidējais atalgojums ir vairāk nekā par 100 latiem samazinājies, tad vidējā pensija ir par vairāk nekā 20 latiem pieaugusi. Budžetam tas pašreiz rada problēmas un liek uzdot jautājumus par sociālās sistēmas ilgtspēju.» Šis jautājums būšot jāvērtē, arī gatavojot 2012. gada budžetu.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Moldovas pilsoņi, kuriem ir biometriskās pases, sākot no pirmdienas, var iebraukt Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītās reformas un bezvīzu režīms Moldovas pilsoņiem dod cerību, ka tiks atrisināts «iesaldētais» Piedņestras konflikts, sacīja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke.

Viņš uzskata, ka Moldova kļūst arvien pievilcīgāka tiem, kas dzīvo separātiskajā novadā.

Eiropas Parlaments (EP) bezvīzu režīma noteikšanu Moldovai atbalstīja februārī.

3.aprīlī šo lēmumu parakstīja EP prezidents Martins Šulcs un pašreizējās ES prezidējošās valsts Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkuls.

Svinīgajā brīdī piedalījās arī bloka iekšlietu komisāre Vivāna Redinga, atzīstot, ka šāds lēmums ir "liels sasniegums un jauna nodaļa" Moldovas attiecībās ar ES.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju