Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

ASV izziņo Pirmsceļojuma autorizācijas programmu ASV Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem iebraukšanai valstī.

Rīga, 2008. gada 6. jūnijs – 3. jūnijā ASV Tēvzemes drošības departaments izklāstīja Ieceļošanas Elektroniskās Autorizācijas Sistēmas (IEAS) detaļas. IEAS ir jauna tiešsaistes sistēma, kas ir daļa no ASV Bezvīzu programmas un kuras ieviešanu nosaka 2007. gada 9/11 Komisijas likuma Izpildes rekomendācijas, Db.lv informē ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

2008. gada 1. augustā Tēvzemes drošības departaments pēc ceļotāju brīvas izvēles sāks pieņemt pieteikumus IEAS sistēmas mājas lapā https://esta.cbp.dhs.gov. Līdz laikam, kad IEAS kļūs par obligātu prasību visiem Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem, IEAS pieteicējiem būs vēl jāizpilda I-94W formu, lai iesniegtu to pirmajā pilsētā ASV, kur viņi ieradīsies. 2008. gada novembra vidū Tēvzemes drošības departamenta sekretārs izdos paziņojumu par obligāto IEAS prasību ieviešanu, kas stāsies spēkā 2009. gada 12. janvārī.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)), informēja Iekšlietu ministrija.

Sanāksmē plānots apstiprināt pilnvarojumu Eiropas Komisijai uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai.

Lēmuma mērķis ir dot pilnvarojumu Komisijai sākt sarunas par līguma noslēgšanu ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Līguma mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekļaušanu Bezvīzu režīma programmā.

Tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu un citiem tiesību aktiem vairākas ar Bezvīzu režīma programmu saistītās prasības ietilpst Kopienas kompetencē, viens no pilnvarojuma uzdevumiem ir nodalīt Eiropas Kopienas kompetenci no jautājumiem, par kuriem dalībvalstis var divpusēji runāt ar ASV. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatturas no divpusējām sarunām ar ASV, kas skar pilnvarojumā atrunātās Eiropas Komisijas kompetences jomas.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa solījusi darīt visu iespējamo, lai Latvija ASV Bezvīzu režīma programmā iekļautos jau šogad. Tā telefonintervijā Dienai norādījis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanās laikā M. Riekstiņš guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvija saņems oficiālu apstiprinājumu šim lēmumam.

ASV valsts sekretāre atzinusi, ka Latvija ir paveikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Latviju varētu iekļaut bezvīzu režīma programmā. "Es sagaidu, ka tuvākajā laikā saņemsim oficiālu ASV administrācijas paziņojumu par šo jautājumu," norādījis M. Riekstiņš, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ir tuvu iekļaušanai bezvīzu režīmam.

Ārlietu ministrs tāpat arī informēja, ka no Latvijas puses viss nepieciešamais šajā jautājumā ir izdarīts, un šobrīd tiek veiktas iekšējās procedūras ASV. "ASV valsts sekretāre minēja, ka administrācijas mērķis ir izdarīt visu, lai vēlākais līdz gada beigām mūsu valsts pilsoņi varētu uz ASV ceļot bez vīzas," stāsta M. Riekstiņš.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. "Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šī gada 12.martā iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ASV Iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) parakstīja LR Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par ASV Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem, informē Ārlietu ministrija.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš informēja, ka Latvijas un Kopienas mērķi pilnībā sakrīt, proti, ka ES dalībvalstīm jāpievienojas ASV Bezvīzu programmai, cik ātri vien iespējams, lai nodrošinātu pilnu paritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem.

Latvijas Radio ziņo, ka LR Ārlietu ministrija un prezidents Valdis Zatlers paredz, ka bezvīzu režīms ar ASV varētu stāties spēkā jau šogad.

ES un īpaši, tā sauktās, vecās ES dalībvalstis ir neapmierinātas par šādu notikumu attīstību, un uzskata, ka šādi jautājumi būtu jārisina visai ES kopīgi. ES Tieslietu komisārs Franko Fratīnī uzskata, ka jau šogad visām 27 ES dalībvalstīm būtu iespēja panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Tomēr jaunās dalībvalstis - Čehija, Latvija un Igaunija - jau tagad izvēlējušās citu ceļu.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Bezvīzu režīmam Latvija ir gatava un līdz gada beigām tas varētu stāties spēkā, vizītes laikā Liepājā prognozēja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

"Attīstība šajā jomā bijusi ļoti laba," uzsvēra Č. Larsons. 12. martā Rīgā parakstītais Latvijas Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par ASV bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem esot bijis pirmais solis ceļā uz to. Savukārt nosacījums, ka vīzu atteikumu skaitam ir jābūt zem 10%, jau tiekot pildīts ilgāku laiku, pašlaik šis skaitlis ir 8,2%. Arī Latvijas pases ar ar biometriskajiem rādītājiem ir ieviestas. Noslēguma fāzē ir darbs pie informācijas apmaiņas par viltotajām pasēm, notiek arī programmatūras izstrāde, kas ļaus ceļotājiem uz ASV pieteikuma formas izpildīt elektroniski jau pirms ierašanās ASV.

Eiropas Parlamentā 23.aprīlī notika debates par ASV bezvīzu programmu. Pagājušonedēļ ES Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju ES vārdā sākt sarunas ar ASV par noteiktiem kopēja bezvīzu režīma aspektiem, ko attiecinātu uz visu ES valstu pilsoņiem. Vienlaikus vairākas ES dalībvalstis jautājumu risina divpusēji.

ES Padomē prezidējošās Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutin Mate paskaidroja, ka sarunām ES Padome ir izvēlējusies "divjoslu" pieeju. Proti, Eiropas Savienības valstīm ir kopēja vīzu politika, tādēļ par aspektiem, kas ir Kopienas kompetencē, sarunas notiks starp Eiropas Kopienu un ASV. Savukārt par dalībvalstu īpašās kompetences jautājumiem notiks divpusējas sarunas.

Vienlaikus Padomes pārstāvis norādīja, ka pagaidām noslēgtie dalībvalstu un ASV memorandi nav vienošanās, bet gan tikai nodomu dokumenti.

Eiropas transporta komisārs Jacques Barrot uzsvēra: "Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek dalīti divas kategorijās: tie, kam vīzas vajadzīgas, un tie, kam tās neprasa." Pēc komisāra domām, sarunas ES vārdā ir daudz efektīvākas: piemēri ir ES un ASV Vienoto debesu nolīgums vai sarunas par vīzu režīmiem ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Šī gada 12.martā Latvijā vizītē uzturēsies ASV tēvzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Secretary of Homeland Security Michael Chertoff), informēja Ārlietu ministrija. Vizītes mērķis ir parakstīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par Amerikas Savienoto Valstu Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem.

Memorands pauž abu valstu kompetento iestāžu nodomu sadarboties informācijas apmaiņā par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem, par jautājumiem migrācijas lietās, kā arī attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas veicinās terorisma un noziedzības apkarošanu. Memorands paredz arī pušu sadarbību personu atpakaļuzņemšanas jautājumos, kā arī programmu izstrādi attiecībā uz lidojumu drošību.

Latvija ilgstoši ir aktīvi darbojusies gan divpusēji, gan arī ES ietvaros, lai panāktu vīzu paritāti ar ASV, nodrošinot Latvijas pilsoņu iespēju ieceļot ASV bez vīzas un tādējādi pārtrauktu nevienlīdzīgos noteikumus ES dalībvalstīm ieceļošanai ASV.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.