Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.

ES amatpersonas skaidroja, ka bloka aizdevuma apmērs ir līdz 35 miljardiem eiro, bet tas varētu samazināties atkarībā no tā, cik lielu summu piedāvās citas valstis.

Šis Ukrainas finansēšanas plāns aizstās esošo ES shēmu, kuras ietvaros jūlijā Kijivai tika piešķirti 1,7 miljardi dolāru.

Taču plāna īstenošana ir aizkavējusies, jo Savienotās Valstis pieprasīja no ES garantijas, ka Krievijas aktīvi paliks iesaldēti. Pašlaik ES dalībvalstīm ik pēc sešiem mēnešiem ir jāvienojas par aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu, un Ungārija noraidīja priekšlikumu pagarināt šo periodu līdz 36 mēnešiem, apgalvojot, ka tā vēlas nogaidīt līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.

Neskaitot minēto plānu par finansējumu aizdevuma veidā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma ES un tās dalībvalstis sniegušas Kijivai atbalstu aptuveni 120 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā prognozes par Ukrainas tuvināšanās ES ietekmi uz lauksaimniecības nozari Latvijā

LETA,16.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā prognozes par Ukrainas tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) ietekmi uz lauksaimniecības nozari Latvijā, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš pauda, ka jautājums, kas notiks ar Ukrainu un tās dalību ES ir būtisks un ļoti ietekmēs lauksaimniecības nozari, tāpēc par to būtu jādomā nākamo desmit gadu perspektīvā. Jautājumi, vai būs asociētais līgums, vai Ukraina kļūs par ES dalībvalsti un vai tā iekļausies kopējā tirgū būtiski ietekmēs lauksaimniecību Latvijā. Jo ātrāk būs kādi secinājumi un aprēķini, jo ātrāk Latvijas lauksaimnieki varēs pielāgoties potenciālajai situācijai.

"Es, protams, nezinu, kā ir šodien, bet pirms kara lielākā graudkopības saimniecība Ukrainā apsaimniekoja 800 000 hektāru. Viena saimniecība! Turklāt Ukrainā ir auglīgākā zeme Eiropā. Līdz ar to viņu ražas ir lielākas, pašizmaksa mazāka un lauksaimniecības apjoms ir liels. Tas ietekmēs ne tikai Latvijas, bet visas ES lauksaimniecību. Tādēļ, jo mēs ātrāk zināsim, kurā virzienā iet, jo mēs ātrāk tam varēsim sagatavoties," uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv,20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz 35 miljardu eiro lielajam EK aizdevumam Ukrainai kā ķīla kalpos iesaldētie Krievijas aktīvi

LETA,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Latvija apelācijā Avena lietā nav sniegusi jaunus juridiskus argumentus

LETA,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievija plāno celt nodokļus, lai gūtu papildu ienākumus karam Ukrainā

LETA--AFP,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.

Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.

Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Padomes Juridiskais dienests rekomendē tai nepārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu atcelt sankcijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gala lēmumu par to, vai pārsūdzēt EST Vispārējās tiesas spriedumu EST Augstākajā palātā, parasti pieņem ES Padome, kurā pārstāvēti ES valstu izpildvaras vadītāji.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

"Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās," uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

2022.gada martā lūgumus par uzņemšanu ES iesniedza arī Moldova un Gruzija.

ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023.gada jūnijā, bet Gruziju - 2023.gada decembrī.

Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.

Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Medikamentu pieejamība krīzes apstākļos. Ukrainas mācībstundas

Inga Melberga, Dienas Mediji,02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskā ietekme uz Somiju un Baltijas valstīm, kas robežojas ar agresorvalsti, ir izrādījusies mazāka, nekā tika prognozēts sākumā, intervijā atzina Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ietekme uz Somiju un Baltijas valstīm ir bijusi atšķirīga.

Tostarp Vidgrēns minēja, ka Baltijas valstīs daudz energoietilpīgāka ir rūpniecība, tādēļ energokrīze, kas sākās pēc kara sākumā ieviestajām sankcijām, Baltijas valstis skāra smagāk nekā Somiju. Tāpat Baltijas valstīm daudz sāpīgāka izrādījās Krievijas tranzīta samazināšanās ietekme uz kopējo ekonomiku. Vidgrēns sacīja, ka, protams, arī Somijai bija tranzīta plūsma no Krievijas un uz to, bet tā nebija tik nozīmīga Somijas ekonomikai.

Vienlaikus viņš minēja, ka Somijai pēc enerģētikas krīzes un augstās inflācijas perioda bija daudz grūtāk sadzīvot ar augstajām procentu likmēm. Īpaši smagi tas skāra būvniecības nozari un Somijas mājokļu tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas uzņēmums plāno līdz augustam Ukrainā uzbūvēt dronu rūpnīcu

LETA/BBC,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā līdz 2025.gada augustam plānots uzbūvēt rūpnīcu, kurā tiks ražoti Turcijas droni "Bayraktar", ceturtdien pavēstīja uzņēmuma "Baykar" vadītājs Haluks Bairaktars.

"Mēs esam pabeiguši būvniecību 80% apmērā, un šobrīd tiek pasūtītas iekārtas," ziņu aģentūrai "Reuters" Stambulā aizsardzības industrijas izstādē "Saha Expo" sacīja uzņēmuma vadītājs.

"Ražošanas uzsākšanas datumus būs atkarīgs no kara gaitas, bet ražotne būs gatava 2025.gada augustā," piebilda Bairaktars.

Februārī uzņēmuma vadība paziņoja, ka "Baykar" sākusi rūpnīcas būvniecību netālu no Kijivas, kur tā plāno ražot modeļu TB2 vai TB3 dronus.

"Rūpnīca Ukrainā ir liela, mēs plānojam pieņemt darbā aptuveni 500 cilvēku," aģentūrai "Reuters" toreiz sacīja Haluks Bairaktars.

Ukraiņu karavīri aktīvi izmanto Turcijas dronus pret Krievijas bruņutehniku un artilēriju kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall", kas saistībā ar karu Ukrainā piedzīvo strauju izaugsmi, noalgos darbiniekus no Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotāja "Continental", kas likvidē tūkstošiem darbavietu.

"Rheinmetall" un "Continental" piektdien paziņoja, ka uzņēmumi noslēguši vienošanos, lai turpmākajos gados daļēji segtu "Rheinmetall" strauji pieaugošo vajadzību pēc darbiniekiem ar "Continental" strādājošajiem, kurus skar izmaiņas autorūpniecības nozarē.

Pirmajā posmā līdz pat 100 darbinieki no "Continental" Gifhornas rūpnīcas Vācijas ziemeļos, kas tiks slēgta 2027.gadā, iegūs darbu "Rheinmetall" netālu esošajā ražotnē.

Tāpat citās ražotnēs Vācijā tiks rīkoti pasākumi, kuros strādājošie varēs uzzināt par karjeras iespējām "Rheinmetall".

Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis Vācijas ieroču rūpniecību, valstīm cenšoties apbruņoties pieaugošu Krievijas draudu apstākļos. Augošs pieprasījums pērn noveda pie "Rheinmetall" akciju kotēšanas Frankfurtes biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv,17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne ģeopolitiskie notikumi – karš Ukrainā –, ne tam sekojošās sankcijas, inflācijas eksplozija, tās slāpēšanai būtiski paaugstinātās procentlikmes, kas izraisīja ekonomisko stagnāciju, nav atstājuši būtisku ietekmi ierosināto maksātnespējas procesu skaitā.

To liecina SIA Lursoft dati. Tā 2024. gada septiņos mēnešos kopumā ierosināti 596 maksātnespējas procesi, salīdzinājumam analogā laikā 2023. gadā – 585, bet 2022. gadā – 593, kas ir ievērojami mazāk nekā Covid-19 pandēmijas laikā – 717 2021. gadā un 735 2020. gadā. Lai arī 2024. gada septiņos mēnešos ir pieaudzis ierosināto maksātnespējas procesu skaits fiziskajām personām no 159 pērn līdz 176 šogad, tomēr 2020. gadā tas bija ievērojami augstāks – 203. Savukārt juridiskajām personām ierosināto maksātnespējas procesu skaits pēdējo trīs gadu laikā būtībā nav mainījies.

Demonstrē noturību

“Redzot ierosināto maksātnespējas procesu datus, jāsecina, ka tie ir teju zemākajā punktā, un ceru, ka tie tādā pašā līmenī saglabāsies arī perspektīvā,” secina Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tautsaimniecība ir tikusi pakļauta vairākām ietekmēm. “Ja 2020. un 2021. gads pagāja Covid-19 pandēmijas zīmē, tad 2022. gada februārī sākās karš Ukrainā, bet gan pandēmija, gan karš ietekmēja piegāžu ķēdes, tās tika pārrautas, tas spieda meklēt risinājumus un atstāja ietekmi uz loģistiku,” norāda E. Egle. Viņa gan cer, ka kopējā situācija uzlabosies. jo tautsaimniecībā ir vērojama atgūšanās. “Noieta tirgi stabilizējas, ir pieejami papildu resursi attīstībai gan no ES fondiem, gan finanšu sektora un privātajiem investoriem. Ceru, ka maksātnespējas sistēma Latvijā ir sakārtota, tā ir caurspīdīga, un tādas sērgas, kad mākslīgi maksātnespējas procesi un to rezultātā kanibalizēti aktīvi, ir pagātne,” uzsver E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA,31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Ukraina apspriež kopuzņēmuma izveidi tāldarbības ieroču ražošanai

LETA--BNS,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Ukraina apspriež iespēju izveidot kopuzņēmumu tālās darbības rādiusa ieroču ražošanai, 5.novembrī paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Mēs runājam un modelējam kopuzņēmuma izveidi, lai šādu ieroču ražošana varētu notikt Lietuvā. Mēs runājam par to pašu [raķešdronu sistēmu] "Paļaņicja" un citiem variantiem," preses konferencē Viļņa sacīja Kasčūns.

"Ideja ir pārcelt ražošanas līnijas arī uz Lietuvu, tāds ir mūsu mērķis," viņš piebilda.

Kasčūns aģentūrai BNS paskaidroja, ka runa nav par atsevišķas rūpnīcas būvniecību, bet gan par ražošanas līnijas uzstādīšanu jau esošā rūpnīcā Lietuvā, taču viņš piebilda, ka visas diskusijas ir sākuma stadijā.

Tas notiek saskaņā ar Lietuvas un Ukrainas nupat parakstīto memorandu par sadarbību aizsardzības rūpniecībā.

Jau ziņots, ka memorands paredz, ka Lietuva un Ukraina sadarbosies bezpilota lidaparātu un radioelektroniskās cīņas sistēmu ražošanā, attīstīs munīcijas, sprāgstvielu un lādiņu ražošanas jaudas abās valstīs, kā arī investēs zinātniskajos pētījumos aizsardzības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Komentāri

Pievienot komentāru