Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments otrdien, 17. decembrī, ierosinājis kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars un Anrijs Lembergi un Ansis Sormulis, portāls Delfi uzzināja Senātā.

Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas.

Izanalizējot lietā esošo informāciju, Senāts ir konstatējis kasācijas kārtībā izskatāmus jautājumus, kas ir pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka apelācijas instances tiesa bijušajam Ventspils mēram piesprieda četrus gadus ilgu cietumsodu, kas bija par gadu mazāk nekā sprieda pirmās instances tiesa.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda vienu gadu un 11 mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju.

Arī Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim apgabaltiesa piesprieda vienu gadu un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Vašingtonai ir jāatjauno attiecības ar Maskavu, jo izolācijas politika Ukrainā notiekošā kara apstākļos vairs nav efektīva, ceturtdien uzrunā Ārpolitikas padomē Vašingtonā paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Kellogs vēlmi atjaunot Vašingtonas un Maskavas attiecības skaidroja ar ASV nacionālo interešu aizstāvību un vēlmi nepieļaut ASV ievilkšanu bezgalīgā pastarpinātajā karā.

"Tāpēc tas, ko jūs tagad redzat un kam jūs esat liecinieki, ir steidzami Trampa administrācijas centieni, lai abas puses sēdinātu pie sarunu galda un panāktu miera līgumu," sacīja Kellogs, piebilstot, ka Baltais nams izdarīs spiedienu uz abām pusēm, lai izbeigtu karu.

Kā piemēru šādam spiedienam uz Krieviju Trampa īpašais sūtnis minēja ASV sankcijas pret Krievijas "ēnu floti". Cita stratēģija, ko Tramps varētu izmantot, lai pastiprinātu spiedienu uz Krieviju, paredz iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu, un maksimāli palielinātu spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, norādīja Kellogs.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Eiropas Komisijas (EK) vadītājas Urzulas fon der Leienas otrdien pieteiktā plāna "ReArm Europe" realizācija nevar notikt uz Latvijas kohēzijas rēķina, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Deputāte norāda, ka drošības jautājumi EP dominē teju jebkurās diskusijās, papildinot, ka kaut arī tiek runāts par 800 miljardiem eiro, īstenībā tie ir tikai 150 miljardi. Pārējais vēl jāsavāc no dalībvalstīm un dažādiem fondiem, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nedrīkst notikt uz Latvijai svarīgās kohēzijas rēķina, kā ir ierosinājusi EK vadītāja.

Vaidere pozitīvi vērtē, ka aizdoto naudu dalībvalstis varēs izmantot arī Ukrainas atbalstam, papildinot, ka viņai ir cerība, ka šo iespēju izmantos tās Dienvideiropas valstis, kas līdz šim Ukrainai nav palīdzējušas teju nemaz.

Tāpat viņa pauda viedokli, ka reāli līdzekļi, kurus varam un vajag nodot Ukrainai nekavējoties, ir Eiropas bankās iesaldētie Krievijas aktīvi. Tāpat tiekoties ar EK vadītāju, Vaidere ir jautājusi par situācija ar Eiropas bankās iesaldēto Krievijas aktīvu 250 miljardu eiro apmērā konfiskāciju un ir saņēmusi atbildi, ka darbs pie tā noris.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 3.aprīlī plkst.10, informēja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Aizstāves darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa uz nenoteiktu laiku atlikusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietas izskatīšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Nākamajā tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 14.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesos, pirms vēl kāda persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu.

Minētajā spriedumā tiesa sniedz savu galavārdu pēc būtības 15 sākotnēji rosinātajās (vēlāk - apvienotajās) lietās. Vienlaikus tas ļaus pabeigt tiesās apturētos procesus. Tātad spriedums ilgi gaidīts par aktuālu tēmu.

Noteikti būtu jāuzsver spriedumā vairākkārt izteiktais Satversmes tiesas atzinums, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tieši procesa virzītājam ir jāiesniedz tādi pierādījumi, lai tiesa gūtu pārliecību, ka manta, visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tas tiešām primāri ir procesa virzītāja pienākums, jo tāds jau ir arī Kriminālprocesa likuma 626.pantā noteiktais pirmais nosacījums. Mantas īpašnieks var vispār neko nerunāt. Kā savulaik atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa Čušens pret Beļģiju, tiesas pārliecība bija izveidojusies uz pierādījumu pamata, bet personas klusēšana tikai to nostiprināja (sprieduma 29.punkts).

Krievijas pensiju izmaksa par šī gada janvāri, februāri un martu pagaidām nav iespējama, jo nav saņemts finansējums no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

VSAA skaidro, ka tā izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar abu valstu līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra un apliecina Krievijas apņemšanos veikt tās piešķirto pensiju un pabalstu izmaksu katra ceturkšņa otrajā mēnesī, ieskaitot tam paredzētos finanšu līdzekļus Latvijas Valsts kasē.

Par radušos situāciju VSAA ir informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), lūdzot steidzami sazināties ar Krievijas pusi, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu. Piektdien ĀM izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kuram iesniedza notu ar aicinājumu skaidrot izmaksu kavēšanās iemeslu.

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Atskatoties uz 2024. gadu, varam to raksturot kā nozīmīgu pavērsiena punktu visā kriptovalūtu nozarē ar daudziem izšķiroši būtiskiem notikumiem. Tostarp gan Bitcoin, gan kopējā kriptovalūtu tirgus kapitalizācija sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni.

ASV spot Bitcoin ETF pārsniedza visas cerības, un tajos ieplūda investīcijas vairāk nekā 31 miljarda ASV dolāru vērtībā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. 2024. gada jūlijā spot Bitcoin ETF pievienojās arī spot Ethereum ETF, kur ieplūda investīcijās vairāk nekā 730 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 9 miljardus ASV dolāru.Varam teikt, ka tas viss ir veidojis pozitīvu fonu tam, kas ir sagaidāms nākamgad. Visai droši varam prognozēt, ka 2025. gadā kriptovalūtu sektorā piedzīvosim vēl straujāku izaugsmi nekā 2024. gadā. Un viens no nozīmīgiem faktoriem ir tas, ka 2025. gadā ASV darbu sāks kriptovalūtu sektoram draudzīga valdība.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts ieņēmumu dienestā aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.

Eiropa šogad iepērk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi vēl nebijušos apjomos, tērējot miljardiem eiro, kurus Kremlis var izmantot kara Ukrainā finansēšanai, vēstī izdevumus "Politico".

Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam. Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

"Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu," raksta "Politico".

Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss nolēmis sevi neatstatīt vienā no ST tiesvedībā esošajām lietām par noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesiskā regulējuma atbilstību pamatlikumam.

Šo lietu ST sāka skatīt otrdien. Viens no tiesnešiem ir pagājušā gada rudenī amatā apstiprinātais Juris Juriss, kurš iepriekš vadīja prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēroja apstrīdētās normas. Juriss otrdien ar ST preses dienesta starpniecību apliecināja, ka nolēmis piedalīties lietas izskatīšanā.

"Apstrīdētās normas noteica skaidru kārtību par iepazīšanos ar lietas materiāliem, un to piemērošana konkrētu procesu ietvaros neparedzēja plašākas interpretācijas iespējas. Tamdēļ prokurora kā attiecīgo normu formāla piemērotāja darbība nevar radīt objektivitātes un neitralitātes risku šo normu satversmības izvērtēšanas procesā pēc būtības," uzskata Juriss.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."