Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.
Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.
Sankciju apiešana un tās sekas
Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.
Nelegālā koksne ne tikai kropļo konkurenci un veicina cenu dempingu Eiropas tirgū, bet arī tieši finansē Krievijas “kara mašīnu”. Kokmateriāli ir viena no Krievijas ekonomikas nozīmīgākajām nozarēm, kas dod ievērojamu ieguldījumu turienes valsts budžetā. Daudziem Krievijas meža apgabaliem ir tieša saikne ar militāro sektoru, un tādējādi nelegālā tirdzniecība tikai nostiprina agresora ekonomisko stabilitāti.
Ko dara “Latvijas Finieris” un iestādes Latvijā?
AS “Latvijas Finieris” jau vairākus gadus aktīvi sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām, lai vērsos pret nelegālo kokmateriālu ieplūšanu Eiropā. Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Komisiju, Eiropas koksnes plātņu ražotāju federāciju (European Panel Federation) un Latvijas atbildīgajām institūcijām, lai monitorētu situāciju tirgū un atklātu potenciālos sankciju apiešanas gadījumus.Ikdienā ar kolēģiem analizējam tirgus statistikas datus un informāciju par koksnes izcelsmi. Rezultātā Latvijas institūcijas 2024. gadā veica nozīmīgus pasākumus, kas samazināja nelegālā saplākšņa importu Latvijā 30 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šobrīd galvenā problēma ir citu ES valstu ostas, caur kurām nelegālā produkcija turpina nonākt ES tirgū, piemēram, Grieķija un Portugāle u.c. Tās ir valstis, kur saskaņā ar “Eurostat” datiem nav būtiskas saplākšņu ražošanas industrijas un patērētāji.
Eiropas Komisijas rīcība
ES līdzšinējā nostāja nelegālā saplākšņa apkarošanā ir bijusi samērā reaģējoša un aktīva. Līdz šim efektīvākais instruments ir antidempinga regulējums, kas no 2024. gada maijā apgrūtināja bērza saplākšņu importu no Turcijas un Kazahstānas. 2024. gada oktobrī Eiropas Komisija uzsāka antidempinga izmeklēšanu par cietkoksnes saplākšņa importu no Ķīnas. Tas ir būtisks solis, taču nepieciešamas stingrākas regulācijas un efektīvāki mehānismi, lai nepieļautu trešo valstu izmantošanu sankciju apiešanai. “Earthsight” ir iesniegusi pierādījumus Eiropas iestādēm, aicinot pastiprināt koksnes sankcijas un attiecināt tās uz produktiem, kas izgatavoti no Krievijas kokmateriāliem citās valstīs. Somija slēgusi sauszemes robežu ar Krieviju, Polijā uzsāktas vairākas izmeklēšanas. Lai gan daudzas ES valstis ir pastiprinājušas kontroli un veic papildus pasākumus, lai nepieļautu nelegālu saplākšņa importu, dažas valstis tieši pašā Eiropas ekonomiskajā kopienā joprojām ir vājais posms šajā sistēmā.
Kā rīkoties pircējiem un industrijai?
Būtiska loma sankciju efektivitātē ir pašiem industrijas pārstāvjiem un gala patērētājiem. Pēdējos gados bieži esam redzējuši situācijas, kad negodprātīgi tirdzniecības dalībnieki piedāvā sankcionētus Krievijas izcelsmes saplākšņa produktus par neadekvātu cenu internetā, ar e-pastu starpniecību un arī klātienes tikšanās. Daļa piedalās dažādās izstādēs, kur nekaunīgi maldina par koksnes izcelsmi, ko apliecina laboratoriski paraugu pētījumu rezultāti. Vairākumā gadījumu šīs preces tiek piegādātas ar mainītām etiķetēm un viltotiem dokumentiem, lai slēptu to izcelsmi.
Mēs aicinām visus nozares dalībniekus un patērētājus ziņot par aizdomīgiem piedāvājumiem un sadarboties ar atbildīgajām institūcijām – Latvijas gadījumā tās ir: Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, Finanšu izlūkošanas dienests u.c. Valsts meža dienests, FSC koksnes sertifikācijas institūcijas, kā arī Latvijas bankas. Tikai kopīgiem spēkiem varam nepieļaut, ka nelegālā koksne turpina ieplūst Eiropas tirgū un finansē Krievijas militārās darbības.
Nelegālā saplākšņa izskaušana nav tikai ekonomikas, bet arī Eiropas drošības un politiskās stabilitātes jautājums. Šī ir cīņa, kurā jāiesaistās visiem – gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan likumdevējiem un patērētājiem.
