AS "Latvijas finieris" šogad uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 80 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš pauda, ka 2025.gada investīciju plāns vēl nav pilnībā apstiprināts, bet patlaban uzņēmums īsteno vairākus investīciju projektus, tostarp šogad ražošanu jāsāk "Verems" rūpnīcai Rēzeknē, sākta ķīmisko produktu rūpnīcas būvniecība Bolderājā, kā arī tiek īstenoti vairāki mazāki projekti, kuros kompānija veic ražošanas procesu automatizāciju, uzlabojot finieru kvalitāti, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti.

250 miljoni eiro izaugsmei

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu...

"Latvijas finieris" valdes priekšsēdētājs minēja, ka uzņēmuma pamatdarbība ir saplākšņa ražošana un tuvākajā nākotnē plānots turpināt koncentrēties uz saplākšņu ražošanu un attīstību, kā arī ķīmijas rūpniecības attīstības mērķis ir atbalstīt uzņēmuma pamatdarbību.

Kompānija eksportē aptuveni 80% produkcijas, galvenokārt eksportējot uz Eiropu, bet arī uz Ziemeļameriku, Koreju un Japānu. Ciems norādīja, ja "Latvijas finiera" spēja piegādāt produkciju būs lielāka par klientu pieprasījumu, tad uzņēmums nākotnē meklēs jaunus klientus, jaunus produkta pielietojuma veidus un nišas.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomiskā situācija pēdējā laikā, īpaši Eiropā, stagnē. Autobūves industrijā un būvniecībā novērojama aktivitāšu samazināšanās, sevišķi Vācijā, kas ir viens no lielākajiem "Latvijas finiera" gala patērētājiem, ko izjūt arī uzņēmumā.

Ciems arī stāstīja, ka kompānija ar partneriem strādā ilgtermiņā un ir ļoti svarīgs resursu nodrošinājums ilgtermiņā. Tāpēc ir nepieciešama skaidra valsts politika resursu pieejamībā nozarei, kā arī skaidra politika mežistrādē, kas ir vērsta uz efektīvu un saimnieciski atbildīgu saimniekošanu Latvijas mežos.

"Latvijas finieris" 2023.gadā strādāja ar 404,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 51,3% un bija 44,928 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 134 465 271 eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana.

Latvijā "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijās "Verems" un SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un SIA "Self loģistika". AS "Ludzas mežrūpniecības saimniecība" kompānijai pieder 99,67% kapitāldaļu.

Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas finieris" sākuši pētījumu, lai sagatavotu scenārijus meža nozares attīstībai un tās konkurētspējai nacionālā un starptautiskā līmenī, informēja augstskolā.

Projektā "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji" pētnieki analizēs spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā ietekmi uz ekonomiku un ekosistēmu pakalpojumiem, izzinās ārvalstu pieredzi ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un pielāgos to Latvijas apstākļiem, kā arī modelēs attīstības scenārijus, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Projektā tiks izstrādāti detalizēti attīstības scenāriji, kas aptvers dažādus pieejas modeļus, sākot no intensīvas ekonomiskās izaugsmes līdz konservācijas stratēģijām. Tāpat tiek solīti arī konkrēti ieteikumi politikas veidotājiem normatīvā regulējuma pilnveidei un nozares stratēģijas izstrādei.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā sāk būvēt uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotni, kas būtiski samazinās līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

Iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

Lai realizētu rūpnīcas būvniecību, Latvijas Finieris kopumā investēs ap 40 miljoniem eiro. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2027. gada 31. augustam.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā pētniecības konsorcija projekta VIOBOND, kas Latvijas Finiera vadībā apvieno astoņus partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. VIOBOND projekta kopējais pētniecības izmaksu apjoms ir 32 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

AS “Latvijas Finieris” un Vidzemes Augstskola (ViA) parakstījuši sadarbības līgumu.

Uzņēmums un augstskola plāno sadarboties speciālistu teorētiskajā un praktiskajā sagatavošanā, veidot kopīgus pētniecības projektus un attīstīt inovatīvu studiju vidi, nodrošināt darba vidē balstītu izglītību un prakses vietas studējošajiem, kā arī zināšanu pārnesi starp akadēmisko vidi un nozari, īpaši izceļot kopīgas aktivitātes mehatronikas, robotikas un automatizācijas izglītības attīstībai, kā arī koksnes izmantošanai būvniecībā.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: “Tehnoloģijas un inovācijas ir mūsu uzņēmuma attīstības stūrakmeņi. Sadarbība ar Vidzemes Augstskolu ļaus mums ne tikai piesaistīt jaunos talantus, bet arī kopīgi veidot risinājumus, kas spēj uzlabot ražošanas procesus. Esam pārliecināti, ka tas būs rezultatīvi gan uzņēmumam, gan nozarei kopumā.”

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.decembra numurā lasi:

Statistika

Tūrisms atkopjas, viesu bijis vairāk

Tēma

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Attālinātais darbs

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Aktuāli

Lemberga Brexit - kas mainās?

Digitalizācija

Lietuviešu uzņēmums LOGIFLY iekaro Latvijas tirgu

Tiesvedība

Salaspils domes deputāts Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Meža dzīvnieki

Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Portrets

Aiva Liakovičus, AI Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik īsteno plašu 250 milj. eiro investīciju programmu konkurētspējas paaugstināšanai, vienlaikus virzoties uz savu ilgtspējas mērķu sasniegšanu, tostarp CO2 pēdas samazināšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija bērza saplākšņa segmentā?

Situācija ir ļoti dinamiska, tajā ikvienam uzņēmumam jāspēj pieņemt konkrētā brīža izaicinājumus. Krievijas uzsāktā kara un politisko lēmumu izraisītais energoresursu cenu kāpums un tam sekojošā inflācija radīja būtisku spiedienu uz produktu ražošanas izmaksām, kas ir bijis pamats nozīmīgām pārmaiņām daudziem, to skaitā arī Eiropas bērza saplākšņa ražotājiem. Ja skatās no pārdošanas viedokļa, kaut gan Eiropas tirgus Krievijas un Baltkrievijas izstrādājumiem ir slēgts, ir virkne vēsturiskā noieta valstu ārpus ES, kur ar pavisam citu pašizmaksu ražotais agresorvalstu saplāksnis joprojām ir pieejams. Nevienlīdzīgās konkurences apstākļos šo valstu tirgos Latvijas Finierim un citiem Eiropā strādājošajiem ražotājiem ir un tuvākajā laikā būs ļoti problemātiski pārdot savus produktus. Tāpēc mēs šobrīd koncentrējamies uz Eiropas ekonomiskās zonas un citu reģionu valstīm, kas pozicionējas kā partneri ne tikai ekonomiskajos, bet arī drošības jautājumos.

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Noslēdzoties būvniecībai, AS “Latvias Finieris” 10. oktobrī prezentēja saules paneļu parku pie meitas uzņēmuma "VEREMS" RSEZ SIA Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Parkā aptuveni trīs hektāru platībā jaudu nodrošinās 3600 uzstādīti abpusēji (bi-facial) ģenerējoši saules paneļi, kas izvietoti, ņemot vērā īpašās zemes reljefa prasības, izmantojot stiprinājumus ar regulāciju. Kopējā pieslēgumā plānotā elektrostacijas ģeneratoru/inventoru uzstādītā ražošanas jauda – 2000 kW, kas tiks izmantota, lai daļēji nosegtu rūpnīcas “VEREMS” pašpatēriņu. Līdztekus tam uzstādīti 55 zibens novedēji.

“Mūsu klienti un sadarbības partneri vairāk nekā 50 pasaules valstīs novērtē ne tikai ”Latvijas Finiera” bērza saplākšņa produktus, bet arī to, cik atbildīgi tie tiek ražoti. Jaunais saules parks gada laikā saražos aptuveni 2000 MWh elektrības, ko izmantosim, lai daļēji nosegtu ražotnes pašpatēriņu. Tādējādi vēl vairāk stiprinām savu konkurētspēju kā ilgtspējīgs ražotājs,” uzsver ”VEREMS” RSEZ SIA valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

AS "Latvijas finieris" koncerna uzņēmuma SIA "Troja" saules paneļu parka izveidē uzņēmuma rūpnīcā Salaspils novadā investēs 148 921 eiro, no kuriem 44 676 eiro veidos Attīstības finanšu institūcijas "Altum" līdzfinansējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saules elektrostacijas kopējā jauda būs ne mazāka kā 259,26 kilovatstundas pīķa stundā, kas samazinās emisijas par 19,74 tonnām CO2 gadā un ilgtermiņā samazinās elektroenerģijas izmaksas. Uzņēmums saules paneļus un strāvas invertorus plāno izvietot uz ražošanas ēkas un 80% no saražotās elektroenerģijas izmantot uzņēmuma vajadzībām.

Uzņēmuma "Troja" valdes loceklis Jānis Biķis norāda, ka projekts palīdzēs uzņēmumam sasniegt lielākas enerģijas neatkarības un ilgtspējīgākas darbības mērķi.

2023.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 35,005 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 475 289 eiro.