Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar J&S Trading group GbR jūlija vidū Ebay vietnē Vācijā atklājusi veikalu, kur gan jauniem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem ir iespēja realizēt savu produkciju. Pirmie darījumi jau notikuši un esot vērojama regulāra Vācijas Ebay apmeklētāju interese.

Projekta sākuma posmā sadarbībai pieteikušies vairāki LTRK biedri, piemēram, SIA Meduspils, SIA IR GROUP, SIA MG Factory ar skrejriteņiem DipDap un SIA WENDI TOYS.

Projekta loģistikas partneris ir SIA DB Schenker. Iepirkšanās vietnes neilgajā darbības laikā plašu interesi guvuši medus produkti, kā arī augstu novērtējumu no pircējiem saņēmušas SIA WENDI TOYS koka spēļu mājas. WENDI TOYS valdes loceklis Dzintars Jurševskis stāsta: «Mēs esam vairāk nekā pārsteigti par to, ka nedēļas laikā Ebay vietnē tika realizētas 5 spēļu mājas. Patiesībā, mēs nebijām to gaidījuši. Esam jau nosūtījuši realizēšanai nākamo spēļu māju partiju.»

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Šodien rotaļlietu ražotāja SIA Varis Toys veikala Rotaļnīca telpās notika veikala atklāšana, taču apmeklētājiem veikals tiks atvērts 11.jūlijā. Šis būs pirmais Varis Toys veikals Latvijā, un tas atradīsies Rīgā, Martas ielā 9.

Veikala izveidē ieguldīti aptuveni 25 tūkst. latu uzņēmuma līdzekļu, ko plānots atpelnīt gada laikā.

Veikala pastāvīgajā programmā paredzētas rotaļu un spēļu darbnīcas, kur veikala darbinieka vadībā bērni varēs arī veidot, zīmēt un krāsot.

Varis Toys cer ar veikalu Rotaļnīca paplašināt darbību arī Baltijas valstu mērogā, strādājot kā franšīze. 95% produkcijas jau patlaban tiekot eksportēta, galvenokārt uz Eiropas valstīm, kā arī Japānu, Kanādu un ASV, sacīja Tīrele, piebilstot, ka lielākais eksporta tirgus ar 37% īpatsvaru uzņēmumam ir Vācija.

Varis Toys pirmsākumi ir saistīti ar uzņēmumu Saime, kas tika nodibināts 1988.gadā. Tolaik Saime nodarbojās ar dažādu koka izstrādājumu ražošanu, kas bija paredzēti eksportēšanai uz Dāniju, Vāciju un Somiju.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumi pasniegti metālizstrādājumu uzņēmumam SIA Krāsainie lējumi un mobilo bērnu koka rotaļlietu izgatavotājam SIA Wedni Toys.

SIA Krāsainie lējumi uz tādām valstīm kā Vjetnama, Taizeme, Malaizija, Izraēla, Indija, Bangladeša, Vācija, Austrija, Polija, Lietuva un Igaunija eksportējusi gan saražoto alumīniju un krāsaino metālu izstrādājumus, gan LED gaismekļus apdzīvotu vietu izgaismošanai diennakts tumšajā laikā.

Sauvukārt SIA WendiToys ir uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā un nodarbojas ar mobilu bērnu koka spēļu laukumu izgatavošanu. Wendi Toys sasniegums eksporta tirgos ir ticis novērtēs, un sadarbību ar Latvijas uzņēmumu uzsācis pasaules rotaļlietu tirdzniecības milzis Toy Saras.

Krišjāņa Valdemāra balvai Latvji, brauciet jūriņā! 2012. gadā nominēti uzņēmumi: kosmētikas ražotājs SIA Attirance, mērinstrumentu, navigācijas instrumentu un rentgenfluorecēšanas iekārtu izgatavotājs SIA Baltic Scientific Instruments, biodīzeļdegvielas ražotājs SIA Bio-Venta, apdrošināšanas kompānija AS BTA, elektromateriālu, elektroiekārtu izgatavotājs AS Energofirma Jauda, alumīnija ražošanas un krāsaino metālu izstrādājumu ražotājs AS Krāsainie lējumi, kosmētikas produktu izgatavotājs SIA Madara Cosmetics, drukas pakalpojumu nodrošinātājs SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate, bezvadu datu pārraides iekārtu izgatavotājs AS SAF Tehnika, un piena pārstrādes uzņēmums AS Smiltenes piens.

Koka klucīšu un citu rotaļlietu izgatavošanu savam bērnam Vizma Kigitoviča pārvētusi par pilnvērtīgu biznesa ideju , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rotaļlietu zīmols Bruno Toys nosaukts par godu Vizmas dēlam Bruno. Šobrīd viņam ir gandrīz pusotrs gads. Pirmās spēļmantas tapušas šī gada sākumā, kad mazais gribējis rotaļāties, un arī Vizmai kā mammai gribējās darboties. Viņa ilgi domāja par nosaukumu, taču nekur tālāk par Bruno Toys netika, jo mazais Bruno šobrīd paņemot visas 24 stundas diennaktī. «Un es laikam tā arī gribēju – zīmols ir radies, pateicoties viņam, un ir saistīts ar viņu. Tas ir ģimenisks veidojums,» viņa saka.

Nav perfektas

«Es nemelošu un neteikšu, ka mums ir tikai koka rotaļlietas. No labiem draugiem esam saņēmuši mantu kalnus un būtu negodīgi pret bērnu, ja es viņam tos nedotu. Līdz ar to dozētās devās viņš tiek pie skanošām mantiņām, pie plastmasas rotaļlietām. Ja es nolieku blakus dziedošas spēļu klavieres un savu klucīti, iespējams, klavieres vinnēs, bet, ja mēs vienkārši spēlējamies ar koka klucīšiem vai koka auto, es zinu, ka man nav jāuztraucas, ka kaut kas nolūzīs, būs neveselīgs, jo zinu, no kurienes ir koks, kur esmu nopirkusi lineļļu. Es pati esmu dabas bērns un gribas kaut ko veidot un radīt pašai,» saka Vizma.

Studenti Maija Lāce un Niklāvs Muzikants, domājot par nākotni, sākuši biznesu – linu audumu rotaļlietu Abbu Toys izgatavošanu

Abbu Toys mīļmantiņu veidotāji Maija un Niklāvs no Rīgas pārcēlušies uz dzīvi Skujenes pagastā. Abi ir pēdējā kursa studenti Vidzemes augstskolā, kur apgūst tūrisma organizāciju. Ideja par rotaļlietu izgatavošanu radās Niklāvam, kurš vēlējās jau savlaicīgi pirms studiju beigām sākt attīstīt nelielu biznesu. «Man patīk darboties ar koku, bet Maijai tuva ir šūšana. Saliekot abu prasmes kopā, varam izgatavot rotaļlietas. Ideja man radās pagājušā gada augustā, un septembrī jau sākām veidot pirmo mantiņu prototipus, kas sākotnēji nemaz tik veikli un skaisti neizdevās,» atminas Niklāvs.

Maija šuj rotaļlietas un ada tām šalles un tauriņus, bet Niklāvs gatavo rotaļlietām koka kastītes jeb gultiņas, kā arī dažādas sīkas detaļas no koka, piemēram, pogas. Visas mīļmantiņas tiek pildītas ar griķu sēnalām, kas papildināti ar dažādiem aromātiem – lavandu, piparmētru, krustnagliņām, sarīvētu bišu vasku vai dabīgām ēteriskām eļļām, piemēram, ar greipfrūtu vai rožu aromātu.

Grūtības piedzīvojošais ASV rotaļlietu ražotājs «Mattel» trešdien paziņoja, ka likvidēs 2200 darbvietas, ņemot vērā šā gada otrajā ceturksnī ciestos kārtējos zaudējumus.

Uzņēmums norādīja, ka likvidēt paredzēts 22% no aptuveni 35 000 darbvietu.

Tāpat kompānija ieplānojusi pārdot ražotnes Meksikā.

«Mattel» zaudējumi otrajā ceturksnī pieauguši līdz 240,9 miljoniem dolāru (206,07 miljoniem eiro), salīdzinot ar 56,1 miljonu dolāru (47,9 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr kompānijas tirdzniecības apjoms ceturksnī samazinājies par 13,7% - līdz 840,7 miljoniem dolāru.

Finanšu rezultātus negatīvi ietekmējis ASV bērnu preču veikalu tīkla «Toys R Us» bankrots un likvidēšana.

Finansiālās grūtībās nonākušo Lielbritānijas lielveikalu tīklu «House of Fraser» piektdien iegādājies britu sporta preču veikalu tīkls «Sports Direct».

Darījuma vērtība ir 90 miljoni sterliņu mārciņu (100 miljoni eiro). Par šo summu «Sports Direct» no Ķīnas investīciju kompānijas «Sanpower Group» iegādājies 89% «House of Fraser» akciju.

«Sports Direct» īpašniekam Maikam Ešlijam jau līdz šim piederēja 11% «House of Fraser» akciju.

Tikai dažas stundas pirms paziņojuma par šo darījumu «House of Fraser» pavēstīja, ka par uzņēmuma administratoru izvēlēta konsultāciju kompānija «Ernst & Young», lai veiktu kompānijas restrukturizāciju.

169 gadus vecā «House of Fraser» darbību negatīvi ietekmējusi sīvā interneta veikalu konkurence, īpašumu nomas maksu kāpums un mājsaimniecību ienākumu situācijas pasliktināšanās.

Neveiksmju skartais ASV uzņēmums Toys R Us slēgs visus 100 Lielbritānijas veikalus, kas ir daļa no uzņēmuma likvidācijas plāna, informē Bloomberg.

Tādējādi darbu zaudēs aptuveni 3000 darbinieku.

Otrdien Bloomberg rakstīja, ka ASV māteskompānija nokavēja maksājumus vairākiem piegādātājiem, jo arī ASV uzņēmums visdrīzāk dodas likvidācijas virzienā.

CNBC raksta, ka anonīmas, bet uzņēmumam tuvu stāvošas personas ziņojušas, ka slavenais ASV mazumtirgotājs patlaban izstrādā likvidācijas plānu, ko iesniegt tiesā. Tā rezultātā visdrīzāk varētu tikt slēgti visi 800 veikali ASV.

Ja uzņēmums tiks slēgts, tas būs trieciens rotaļlietu industrijai ASV, jo uzņēmums nodrošināja darbu daudziem piegādātājiem. Toys R Us veidoja aptuveni 15-20% no kopējiem ASV rotaļlietu pārdošanas apjomiem.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Lai gan jaunais Apple planšetdators vēl nav nonācis tirdzniecībā, analītiķi cenšas paredzēt, cik veiksmīgs tas būs. Atsevišķi nozares eksperti norāda, ka tirdzniecības uzsākšanas dienā, Apple varētu izdoties pārdot pat miljonu jauno iPad. Par to liecina arī milzīgā interese par ierīces iepriekšpasūtīšanu.

Piektdien paredzētajā tirdzniecības uzsākšanas dienā Apple izdosies pārdot vismaz vienu miljonu iPad planšetdatoru, uzskata ASV investīciju bankas Piper Jaffray analītiķis Džīns Munsters. Kad Apple debitēja planšetdatoru jomā – tās ierīci tirdzniecības pirmajā dienā tika iegādāti 300 tūkstošus šo ierīču, savukārt pirmajā dienā pārdoto iPad 2 skaitu kompānija nekad nav nodevusi atklātībai, vēsta Mashable.

Kopš pirmā iPad tirdzniecības uzsākšanas Apple izdevies pārdot kopumā 55 miljonus šo ierīču. Dž. Munsters salīdzināja jaunā iPad tirdzniecības uzsākšanu ar iPhone 4 nonākšanu pārdošanā pērn. Saskaņā ar Apple datiem – minēto viedtālruni pirmajās trīs dienās iegādājās 1,7 miljonus reižu.

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Atbildot uz jautājumu – kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai uzsāktu savu biznesu*, teju puse jeb 48% aptaujāto norādījuši labas komunikācijas prasmes, informē Swedbank.

Savukārt otrā biežāk minētā atbilde (kā būtisku norādījuši 45% aptaujāto) ir drosme riskēt. 43% aptaujāto svarīga īpašība sava biznesa uzsākšanai šķiet pārliecība par sevi, lai ar savu ideju vai produktu spētu aizraut citus. Turpretī katram trešajam (33%) aptaujātajam nozīmīgākā īpašība, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, šķiet stratēģiskā domāšana. Interesanti, ka, salīdzinot ar līdzīgas aptaujas datiem 2012.gadā, labas komunikācijas prasmes šogad norādītas kā svarīgākā personības iezīme, taču pirms trīs gadiem tā ierindojās vien ceturtajā vietā, kā nozīmīgākas īpašības norādot intuīciju, pārliecību par sevi un drosmi riskēt.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Pēdējā gada laikā e-komercija ir kļuvusi par vienu no šā brīža aktuālākajām nozarēm, domājot gan par klientu ērtībām, gan uzņēmējdarbību. Šo tendenci apliecina Baltijas e-komercijas līderis „PHH Group”, kurā iekļaujas arī 220.lv, nodrošinot Marketplace platformu tirdzniecībai jau vairāk nekā 3500 pārdevējiem. Pievienošanās jau esošai e-komercijas platformai uzņēmējiem sniedz iespējas, kas citkārt nebūtu iespējamas. Ar Marketplace ātrāk tiek gūta atpazīstamība pircēju vidū, paātrināta izaugsme Latvijā, kā arī īsākā laikā tiek paplašināts darbības lauks, ieejot Lietuvas un Igaunijas tirgos, bet drīzumā – Somijā. Par to ir pārliecinājusies arī Svetlana Jauce, uzņēmuma “Refan Kosmētika” direktore, kuras vadītā uzņēmuma pieredze atgādina, ka e-komercija šobrīd ir pieejama ikvienam uzņēmumam.

No fiziskā veikala aizvēršanas uz tirdzniecību internetā – kā tas notika?

S. Jauce norāda, ka uzņēmums “Refan Kosmētika” Marketplace pievienojies jau kopš platformas izveides un tas bijis viens no pirmajiem, kas izmēģinājis tirdzniecību 220.lv. Turpina S. Jauce: “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmām uzsākt tirdzniecību 220.lv, bija iespēja paplašināties Lietuvā un Igaunijā, un, kā vēlāk izrādījās, pavisam drīz šāda iespēja būs arī Somijā. Kamēr norit tirgus apvienošanās process un Marketplace drīzumā pavērs ceļu uz Somiju, mēs jau paralēli apgūstam šo tirgu un tā patērētāju, lai brīdī, kad uzsāksies tirdzniecībā, mēs būtu gatavi! Šo tirgu apvienošanās sniegs nebijušas iespējas kā vietējiem pircējiem, tā mums – tirgotājiem, piedāvājot plašāku un vēl daudzveidīgāku sortimentu. Jau tagad redzam cik liela daļa iedzīvotāju ir pilnībā pārgājusi uz pirkumu veikšanu tiešsaistē un, domāju, ka šī tendence neapstāsies.” Vienlaikus viņa atklāj, ka šovasar tika pieņemts lēmums par “Refan Kosmētika” fiziskā veikala slēgšanu un pilnīgu pāriešanu uz e-komercijas tirdzniecību.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Galvenās barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai – kapitāla un ideju trūkums, kā arī ekonomiskā situācija, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

No 2012. gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.

Iedzīvotāju plāni par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vēl šajā gadā no 2012. gada saglabājušies nemainīgi un mēreni optimistiski. Kopumā 32% aptaujāto plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, un no tiem 5% apsver iespēju šo plānu īstenot vēl šogad. 36% aptaujāto (nemainīgs skaits no 2012. gada) nav plānu par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, jo viņi neuzlūko sevi kā uzņēmēja tipu. Tāpat nemainīgi 18% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd biznesa uzsākšanai nav labvēlīga ekonomiskā situācija. Savukārt 16% aptaujāto sava biznesa idejas īstenošanu kavē personiski iemesli. Būtiski uzsvērt, ka 5% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem jau ir savs uzņēmums vai arī viņi darbojas kā pašnodarbinātie.

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu joprojām ir liegts strādāt, no 15.aprīļa uzsāk ielu tirdzniecību.

Tā, piemēram, tirdzniecības centrs Domina uzsāk ielu tirdzniecības kampaņu “Brīvdabas iepirkšanās skvērs”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 veikali, ārpustelpu apstākļos piedāvājot ne vien iegādāties, bet arī pielaikot cilvēkiem ikdienā nepieciešamās preces. Sieviešu, vīriešu un bērnu apavus un apģērbus tirgos veikali Meta, Eiropas Apavi, Sportland, Muss, Danija un Sportsdirect.com. Aksesuārus un dāvanas piedāvās – Garmin, Handly un 7IN. Kosmētiku un parfimēriju būs iespējams iegādāties veikalā Douglas. Savukārt mājlietu veikals Jysk nodrošinās internetā pasūtīto preču izsniegšanu un sniegs konsultācijas par preču iegādi attālināti.

"Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar valstī esošajiem noteikumiem, ielu tirdzniecība diemžēl nevarēs notikt 7 dienas nedēļā. Pašreiz tie paredz, ka to drīkstam darīt tikai pēc šāda grafika – 3 dienas strādā, 4 atpūšas," piebilst Domina pārstāve saka Iveta Zvaigzne-Ālere.

Man nav atbildes, kāpēc Latvija ilgstoši atpaliek eksporta attīstības ziņā no pārējām Baltijas valstīm

To intervijā DB saka bijušais finanšu ministrs, Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Edmunds Krastiņš, piebilstot, ka šim jautājumam valdības līmenī būtu jāpievērš nopietna uzmanība.

Kādas ir galvenās Baltijas valstu eksporta tendences? Kādas ir atšķirības?

Viena nepatīkama tendence ir tāda, ka Latvija ir atpalicēja eksporta apjomā proporcionāli pret IKP. Visus divtūkstošos gadus – un droši vien arī iepriekš – mēs esam viszemākajā līmenī šajā ziņā. Pēc krīzes sekoja uzlabojums, jo tad eksports bija galvenais attīstības dzinējspēks. Bet tomēr mums tā arī neizdodas pietuvoties ne Igaunijas, ne Lietuvas līmenim, atpaliekam par 20% no IKP. Igaunija ir ļoti izteikts eksportētājs. Tās eksports augstākajā punktā pat ir sasniedzis 100% no IKP. Taču viena tendence, kas izteikti parādās pēc 2009. gada, ir tāda, ka Lietuvā notiek ļoti strauja attīstība eksporta ziņā. Tā ietekmē arī citus makroekonomiskos rādītājus. Faktiski Lietuva attīstās līdzīgi Polijai, kas arī ir liels preču eksportētājs un ļoti veiksmīgi pārdzīvoja 2009.gada krīzi. Savukārt Igaunija, šķiet, kaut kādu līmeni ir sasniegusi un pašlaik stagnē. Līdzīgi kā Latvija stagnē zemākā līmenī. Droši vien, pateicoties tam, ka Lietuvai ir tik veiksmīgi izdevies attīstīt eksportu, pagājušajā gadā Lietuva ir panākusi Igauniju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pret ES vidējo līmeni, ja to salīdzina pēc pirktspējas paritātes.