Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Lielbritānijas valdība pirmdien pavēstīja, ka ir gatava atsaukt no breksita likumprojekta klauzulas, kas izraisījušas tiesiskas darbības no Eiropas Savienības (ES) puses.

Paralēli tirdzniecības saunām Lielbritānijas valdības ministram Maiklam Govam un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentam Marošam Šefčovičam bijusi konstruktīva tikšanās par pastāvošā Lielbritānijas un ES šķiršanās līguma īstenošanu, pavēstīja Lielbritānijas valdība.

"Diskusijas virzās uz priekšu, un galīgais lēmums ir gaidāms tuvākajās dienās," teikts paziņojumā.

"Ja tiks panākta vienošanās par risinājumiem, kas tika apsvērti", valdība norādīja, ka tā ir gatava atsaukt trīs klauzulas no Iekšējā tirgus likumprojekta, kas izraisījušas ES tiesas procesu, jo ar tām tiek pārrakstīts šķiršanās līgums.

Valdība plāno šonedēļ nākt klajā ar vēl vienu likumprojektu, kas ir pretrunā ar līgumu un kas liedz Briselei jebkādu pārraudzību pār precēm, saistībā ar kurām pastāv risks, ka tās varētu nokļūt vienotajā tirgū no Lielbritānijas pamatteritorijas caur Ziemeļīriju.

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Ķīnas dzimstības rādītāji pērn sarukuši līdz rekordzemam līmenim, vairojot satraukumu par demogrāfisko krīzi, kas darbaspēka straujās novecošanās rezultātā draud ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Gandrīz 40 gadus Pekina uzturēja pretrunīgi vērtēto "viena bērna politiku", kuras mērķis bija iegrožot iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Taču 2016.gadā, pieaugot bažām par darbaspēka novecošanos un ekonomikas stagnāciju, Ķīna no tās atkāpās un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Šogad Ķīna pārgāja jau uz "trīs bērnu politiku".

Tomēr, pieaugot dzīves dārdzībai un sievietēm arvien patstāvīgāk pieņemot lēmumus par ģimenes plānošanu, tas nav devis rezultātus.

Pērn reģistrētas 8,52 dzemdības uz 1000 iedzīvotājiem, liecina pagājušajā nedēļā publicētā 2021.gada Statistikas gadagrāmata, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1978.gada, kad Ķīna sāka Statistikas gadagrāmatas izdošanu, bet saskaņa ar Nacionālā statistikas biroja datiem - zemākais rādītājs kopš 1949.gada, kad tika dibināta komunistiskā Ķīnas Tautas Republika.

Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES sākas Dauningstrītai neparedzēti sliktā situācijā

Šī ir pirmā nedēļa nākamo divu gadu šķiršanās drāmā starp Apvienoto Karalisti (AK) un ES. Tā sāk risināties laikā, kad pēc nesen notikušajām Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām premjeres Terēzas Mejas valdība ir piedzīvojusi triecienu gan iekšpolitiskajiem politisko pozīciju konsolidācijas plāniem, gan izrietoši ‒ arī sarunu pozīcijām ar Briseli. Pēc vairāku vietu zaudēšanas parlamentā un opozīcijas leiboristu ievērojamajiem ieguvumiem tās katrā ziņā vairs nav spēka pozīcijas, kā līdz šim to ir vēlējusies pasniegt T. Meja. Pirms sēsties pie sarunu galda ar ES sarunvedēju Mišelu Barnjē, Lielbritānijas pārstāvis Deivids Deiviss ar retoriku par kopējām Eiropas vērtībām ir ļāvis noprast, ka briti apzinās savu pozīciju salīdzinošo pasliktināšanos, vērtē Bloomberg. D. Deiviss solījis arī Brexit iznākumā vēsturē nepieredzētu līgumu, lai gan teorētiski aizvien spēkā paliek iespēja, ka nekāds līgums panākts netiks vai varbūt pat nekāds Brexit galu galā nenotiks. Savukārt ES savās pozīcijās paliek tikpat cieta kā agrāk, tikai nu jau ar paredzami lielāku iespēju, ka notiks pēc Briseles prāta. Vismaz ES pilsoņu statusa ziņā tas nozīmē arī «Rīgas prātu». Proti, ir paredzams, ka sarunas netiks turpinātas bez divu principiālo vienošanos panākšanas – par Lielbritānijā jau esošo ES pilsoņu tiesību turpinošos pastāvību un par «šķiršanās kompensāciju», kas Londonai ir jāmaksā ES.

Policisti Rīgā pie Kronvalda parka sastapuši sievieti, kura dedzinājusi savus laulības šķiršanas dokumentus, aģentūru LETA informēja Rīgas Pašvaldības policijā (RPP).

RPP Centra rajona policisti 18.jūlijā ap plkst.16 saņēma informāciju, ka pie Kronvalda parka, ir izveidots ugunskurs ar atklātu liesmu. Ierodoties notikuma vietā policisti sastapa krūmos noslēpušos sievieti, kurai tika lūgts izskaidrot savas rīcības motīvus.

Pēc brīža sieviete, raudādama iznāca no krūmiem, un pastāstīja, ka viņas vīrs, atrodoties ārzemēs, atsūtījis šķiršanās dokumentus. Laulātā nolēmusi tos sadedzināt, tāpēc turpat Rīgas centrā ierīkojusi vietu, kur to izdarīt. Ugunskurs nodzēsts un ar 52 gadus veco sievieti veiktas preventīva rakstura pārrunas.

Policija atgādina, ka publiskās vietās aizliegts kurināt ugunskurus ārpus pašvaldības speciāli šim nolūkam iekārtotajām vietām, izņemot pašvaldībā saskaņotu pasākumu norises laikā un vietā, kā arī valsts noteiktās svētku dienās, atceres vai atzīmējamās dienās, nebojājot apstādījumus un ievērojot ugunsdrošības prasības. Par šo prasību neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz 142 eiro, tomēr šajā gadījumā kundzei izteikts brīdinājums.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Eiropas Savienība (ES) trešdien atklāja plānus, kas paredz ierobežot Lielbritānijas piekļuvi bloka vienotajam tirgum, ja tā pārejas periodā pēc izstāšanās no ES pārkāps noteikumus.

Pārejas perioda vienošanās projektā arī uzstāts, ka Lielbritānijai jāizvairās no jebkādas rīcības, kura varētu būt «kaitīga» ES interesēm divu gadu ilgā pārejas perioda laikā, kā sākums plānots 2019.gada martā.

Abas puses šonedēļ sāka sarunas par pārejas periodu, kurā Londonai apmaiņā pret netraucētu piekļuvi vienotajam tirgum jāievēro ES tiesību akti, lai arī tai vairs nebūs teikšanas pār lēmumu pieņemšanu.

Tomēr ES izstrādātā piecu lappušu projekta zemsvītras piezīmē aicināts nodrošināt iespēju sodīt Lielbritāniju gadījumos, kad vēršanās ES Tiesā aizņemtu pārāk ilgu laiku.

Šādu soda pasākumu vidū varētu būt tarifu vai robežkontroles atjaunošana, lai arī kā ES vienotā tirgus dalībniece Lielbritānija līdz 2020.gada decembrim tiem nav pakļauta.

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

«Breksita» sarunas nonākušas strupceļā jautājumā par izšķiroši svarīgo Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, tomēr izrāviens joprojām ir iespējams nākamo divu mēnešu laikā, ceturtdien atzina vecākais Eiropas Savienības (ES) sarunvedējs Mišels Barnjē.

Noslēdzot piekto sarunu raundu ar Lielbritānijas «Breksita» ministru Deividu Deivisu, Barnjē sacīja, ka sarunās nav panākts pietiekams progress, lai viņš varētu ieteikt pāreju no šķiršanās jautājumiem uz tirdzniecību.

Deiviss vienlaikus pauda cerību, ka 27 ES valstu līderi varēs nolemt par pāreju uz nākamo fāzi, kad viņi Briselē jaunnedēļ tiksies samitā.

«Šonedēļ mēs esam strādājuši ļoti konstruktīvā garā, mēs esam viesuši skaidrību vairākos punktos, bet mēs neesam spēruši lielus soļus uz priekšu,» kopīgā preses konferencē ES galvenajā mītnē sacīja Barnjē.

Visnegatīvāko vērtējumu ES sarunvedējs bija pataupījis finanšu saistību jautājumam, norādot, ka Lielbritānija joprojām nav izklāstījusi to, ko britu premjerministre Terēze Meja solīja pagājušajā mēnesī runā Florencē.

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien brīdināja Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka pāreja uz nākamo fāzi «Breksita» sarunās kļūst arvien mazāk ticama.

Meja cerēja uz bloka pozitīvu reakciju, pēc tam kad viņa ES samita gaitā Gēteborgā būs tikusies ar vairākiem līderiem, tomēr viņi visi brīdināja, ka laiks iet uz beigām, lai atrisinātu galvenos «šķiršanās» jautājumus un decembrī ķertos pie sarunām par tirdzniecību un pārejas periodu.

«Pulkstenis tikšķ. Es ceru, ka mēs spēsim panākt vienošanos attiecībā uz šķiršanos decembra padomē (samitā), bet zināms darbs vēl ir jāpaveic,» sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

EK «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē vēl pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Lielbritānijai atlicis divas nedēļas laika, lai pieņemtu bloka nosacījumus attiecībā uz izstāšanās rēķinu, pilsoņu tiesībām un Īrijas robežu, ja tā vēlas panākt vienošanos.

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunu delegācijas panākušas vienošanos, ka Apvienotā Karaliste, izstājoties no bloka, samaksās 45 līdz 55 miljardus eiro, ziņo laikraksts «Daily Telegraph».

Laikraksts, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta, ka vienošanās panākta sarunu laikā Briselē pagājušajā nedēļā, taču galīgā summa esot atkarīga no tā, «kā katra puse aprēķina iznākumu saskaņā ar saskaņoto metodoloģiju».

«Vienošanās par naudu ir sasniegta,» «Daily Telegraph» sacījis kāds augsta ranga avots, piebilstot, ka tagad atlicis atrisināt jautājumu par ES Tiesas jurisdikciju lietās, kas saistītas ar Lielbritānijā dzīvojošajiem bloka pilsoņiem, kā arī panākt vienošanos par Ziemeļīrijas un Īrijas robežu.

Tikmēr trešais avots, kas informēts par sarunu gaitu, pastāstījis, ka finansiālās vienošanās teksts došot iespēju britu sabiedrībai nosaukt visai mazu summu, ko nāksies samaksāt ES, kamēr ES tikšot garantēts, ka tā «saņems to, ko tā vēlas».

Eiropas Savienības (ES) valstis šķiršanās procesu no bloka var apturēt vienpusējā kārtā, otrdien procesa ietvaros, kas uzsākts pēc Lielbritānijas «Breksita» pretinieku iniciatīvas, apliecināja ES Tiesas juridiskais padomnieks.

ES Tiesai lietu nodeva Skotijas tiesa, un tajā tiek izskatīts jautājums, vai Lielbritānijas likumdevēji var vienkārši atsaukt atbilstoši Lisabonas līguma 50.pantam uzsākto izstāšanās procesu.

«Ģenerāladvokāts Kamposs Sančess-Bordona ierosina - ES Tiesai vajadzētu pasludināt, ka 50.pants atļauj paziņojuma par nodomu izstāties no Savienības vienpusēju atsaukšanu,» teikts tiesas paziņojumā.

«Šāda iespēja turpina pastāvēt, līdz izstāšanās vienošanās ir oficiāli pabeigta,» norādīja tiesa.

ES tiesas tiesneši parasti, bet ne vienmēr, ievēro ģenerāladvokāta ieteikums.

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.