Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).
Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.
Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.
Uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir ierindota 57.vietā, kas ir par divām vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Uzlabojumi saistīti ar iespēju vienlaikus reģistrēt uzņēmumu Komercreģistrā juridiskā statusa iegūšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļu maksātāja statusa iegūšanai (dienu skaits samazinājies no 16 uz 12,5 dienām). Tāpat samazinājušās uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas no 2,3% uz 1,9%, kas pamatā ir saistītas ar noteiktajiem atvieglojumiem mikrouzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas reģistrēšanai Komercreģistrā.
Ievērojamu uzlabojumu Latvija panākusi būvatļaujas saņemšanas procedūrās – tā novērtēta 79.vietā, kas ir par 34 vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Būvatļaujas saņemšanai ir samazināts procedūru skaits no 21 uz 18, tādējādi mazinot ilgumu no 205 dienām uz 152 dienām. Tāpat PB ir izvērtējusi praksē un ņēmusi vērā 2012.gadā Latvijā ieviestos grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz īsākas procedūras būvatļaujas saņemšanai, kā arī, atbilstoši pētījuma metodoloģijai, samazinājusi procedūru skaitu, kas attiecas uz Sabiedrības veselības aģentūras darbu būvatļaujas apstiprināšanā un pārbaužu veikšanā.
Kredītu pieejamības rādītājā Latvija ir novērtēta 3.vietā, kas ir visaugstākā pozīcija visos rādītājos un ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Uzlabojumi saistīti ar Latvijas Bankas publiskā kredītreģistra informācijas seguma koeficienta pieaugumu no 63,8% līdz 73,6%.
Pārrobežu tirdzniecībā Latvija šogad ir ierindota 17.vietā. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams kritiens par vienu pozīciju, Latvija ir atzīta kā viena no labās prakses ieviesējiem, pateicoties konteineru termināļu rezervēšanas elektroniskās sistēmas ieviešanai Rīgas ostā.
Nekustamā īpašuma reģistrācijā Latvija ir ierindota 33.vietā, tādējādi zaudējot pozīciju par divām vietām, jo atšķirībā no citām valstīm šajā jomā Latvijā netika veiktas būtiskas reformas apsekojuma periodā.
Savukārt nodokļu nomaksā Latvija šogad ir uzlabojusi rādītāju par trīs vietām, ierindojoties 49.pozīcijā. Uzlabojums panākts, jo mazinājies kopējais nodokļu likmju rādītājs no 36,6% līdz 35,9% no peļņas. Joprojām Latvijā ir konstatējams augsts administratīvais slogs attiecībā ar nodokļu nomaksu saistītajām procedūrām - uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti un deklarāciju sagatavošanu – Latvijai ir identificētas 264 dienas. Salīdzinoši Igaunijā tā ir 81 diena, Lietuvā – 175 dienas.
Investoru tiesību aizsardzībā Latvija ir novērtēta par divām pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš – 68.vietā, saglabājot nemainīgu vērtējumu darījumu caurspīdīguma, direktoru un akcionāru tiesību indeksos. PB ir izvērtējusi Latvijā 2012.gadā pieņemtos likumu grozījumus Komerclikumā, Gada pārskatu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā investoru tiesību aizsardzības uzlabošanai un ir secinājusi, ka minētās reformas nav pietiekamas, lai straujāk uzlabotu rādītājus. Visām trim Baltijas valstīm ir piešķirts vienāds vērtējums arī šogad.
Līgumsaistību izpilde Latvijā joprojām aizņem 27 procedūras un 469 dienas, kas ļauj Latvijai šajā kritērijā ierindoties 21.vietā. Tas ir par trīs pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinoši Lietuvā līgumsaistību izpilde aizņem 32 procedūras un 300 dienas, Igaunijā – 35 procedūras un 425 dienas. Kopumā Latvija pēdējo divu gadu laikā līgumu izpildes jomā diemžēl ir zaudējusi savu rādītāju par astoņām vietām,kas saistīts ar straujo dienu skaitu pieaugumu komercstrīdu izskatīšanai par 100 dienām.
Straujākais kritums vērojams uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītāja novērtējumā – Latvija šogad novērtēta 43.vietā, kas ir par 10 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš. PB ir izvērtējusi 2010.gadā ieviestā Maksātnespējas likuma ieviešanu praksē un konstatējusi, ka maksātnespējas procesa ilgums ir samazinājies no trīs gadiem līdz 1,5 gadiem, kā arī samazinājušās procesa izmaksas no 13% īpašuma vērtības uz 10 procentiem. Tomēr vienlaikus secināts, ka strauji krities apmierināto prasību koeficients – 2013.gada apsekojumā tas ir 59,8 centi no viena ASV dolāra, bet šogad noslīdējis līdz 48,4 centiem no ASV dolāra. Vienlaikus PB Latviju ir atzīmējusi kā labās prakses piemēru komercstrīdu risināšanai, ieviešot ārpus tiesas strīdu izskatīšanas procesu.
Elektroenerģijas pieslēguma rādītājā Latvijai ir saglabājusi 83.vietu, identificējot piecas procedūras un 108 dienas elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanai. Pozīciju šajā kritērijā ļāvis saglabāt pieslēguma izmaksu samazinājums no 389,1% pagājušajā gadā līdz 326,1% no IKP uz vienu iedzīvotāju šī gada apsekojuma periodā.
Lai straujāk uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti, svarīgs ir turpmāks reformu process tieslietu sistēmā, īpaši komercstrīdu izskatīšanā un maksātnespējas procesa vienkāršošanā, uzskata uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka tāpat straujāk jāsamazina birokrātiskais slogs nodokļu administrēšanā, samazinot procedūru skaitu un to veikšanai nepieciešamo laiku.
«Latvija nav stāvējusi uz vietas reformu ieviešanā,» komentējot pētījuma rezultātus, norāda Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne. Viņa uzsver, ka indeksā vērojams spējš uzlabojums attiecībā uz būvniecības atļaujām, kur Latvija ierasti ļoti vāji startējusi, šogad šajā aspektā Latvija pakāpusies uz 79.vietu pasaulē no 113.vietas pērn. Arī citos faktoros redzami nelieli uzlabojumi, piemēram, samazinājies laiks, kas nepieciešams, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, un kopējais nodokļu slogs ir nedaudz mazinājies. Taču tas, ka Latvija spēj veikt nelielus uzlabojumus šur un tur, nenozīmē, ka spēs pakāpties Doing Business indeksā − ir svarīgi spēt turēt līdzi pārējai pasaulei, uzsver eksperte.
Viņa norāda, ka Latvijai ir daudz vēl kur augt, lai kļūtu par uzņēmējiem pievilcīgāku valsti. Doing business indeksā Latvijai joprojām visvājāk klājas būvniecības atļauju pozīcijā, to saņemšana ir salīdzinoši dārga un laikietilpīga, turklāt procedūru skaita ziņā mēs startējam visvājāk Baltijas valstu vidū. Doing Business novērtējumā Latvijā uzņēmumiem ir ievērojami dārgāk pieslēgt elektroenerģiju nekā Igaunijā un Lietuvā. Tāpat īpašuma reģistrēšana ir laikietilpīgāka un prasa lielāku procedūru skaitu nekā pārējās Baltijas valstīs, turklāt īpašuma reģistrācija Latvijā izmaksā krietni dārgāk nekā Igaunijā, Lietuvā un pat Krievijā.
Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes iezīmē industriālo zonu attīstīšanu, kas varētu atvieglot piekļuvi elektroenerģijai gan laika, gan izmaksu ziņā. Tāpat domājams, ka jaunais būvniecības likums, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.februāri, varētu uzlabot Latvijas pozīciju būvatļauju iegūšanas ziņā, uzskata eksperte.
Viņa norāda, ka Latvijas politikas lēmējiem būtu jāpamana, ka valstis mums apkārt nesēž, rokas klēpī salikušas, un virza uz priekšu strukturālās reformas, lai veicinātu uzņēmējdarbību, Krievija šogad ir pakāpusies par 19 pozīcijām uz 92.vietu pasaulē, Lietuva par 8 pozīcijām uz 17.vietu, labākus rādītājus uzrādījusi arī Polija un Ukraina. Šis nav laiks, lai atslābtu, jo vien ar nelieliem uzlabojumiem apsteigt kaimiņus nevarēs. Ir jāveic plašākas strukturālās reformas, lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un padarītu mūsu valsts pievilcīgāku ārvalstu investīcijām, saka eksperte.
#1/2
