Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.
«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.
Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.
Pasaules Bankas aptaujātie respondenti Latvijā atzinīgi novērtējuši uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, kur Latvija reitingā no 22. vietas pakāpusies uz 21. vietu, nodokļu nomaksu, kur Latvija no 15. vietas pakāpusies uz 13. vietu, kā arī līgumsaistību izpildi, kur Latvija no 23. vietas pakāpusies uz 20. vietu.
Turpretī kritumu Latvija piedzīvojusi pozīcijās «Būvniecības atļaujas», «Elektrības pieslēgums» un «Maksātnespēja».
«Būvniecības likums Latvijā stājās spēkā 2014. gadā, un tajā nekas nav mainījies. Tādejādi kritums reitingā šajā jomā norāda uz iespējām uzlabot darbu iestādēs, kas likumu piemēro. Piemēram, Rīgas būvvaldē,» komentē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. «Savukārt izmaiņas elektrības pieslēgumu vērtējumā, visticamāk, saistīts ar divām norisēm. Pirmā – uzņēmuma AS Sadales tīkls investīcijām tīklā, jo saistībā ar tām uzņēmumam nācās plānot vairāk plānveida atslēgumu. Otrkārt, 2016. gada 1. augustā AS Sadales tīkls ieviesa jaunus tarifus, kuri veicināja izmaksu pieaugumu atsevišķām lietotāju grupām. Tāpat reitinga ietvaros aptaujāti juristu, advokātu, notāru, banku, loģistikas kompāniju pārstāvji, un starp respondentiem nav neviens liels ražotājs-elektroenerģijas patērētājs. Rezultātā jau otro gadu pēc kārtas dienu skaits jauna pieslēguma veidošanai, kas ir viena no šī kritērija komponentēm, neatbilst ne Ekonomikas ministrijas, ne AS Sadales tīkls sniegtajiem datiem. 2016. gadā, kad tika ievākti dati šā gada reitingam, tās bija 57 nevis 107 dienas.»
Respondentu viedokļa apzināšana, pēc kuras tiks sagatavots nākamā gada Doing Business reitings sāksies 2018.gada februārī. Tās ietvaros tiks vērtētas reformas, kas norisinājušās un stājušās spēkā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 1.maijam. Savukārt šobrīd tiek izstrādāta un īstenota virkne reformu, kas noteiks Latvijas vietu nākamajā – Doing Business 2019 un 2020 reitingos, norāda ministrijā.
Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora.
Latvijā Doing Business reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā. Taču metodoloģijas izmaiņu dēļ reitinga rezultāti nav salīdzināmi vairāk kā divu gadu griezumā.